Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja valdības ierosināto nodokļa likmi 20% apmērā, taču vēlāk ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) ierosināja 12% likmi, bet Tautas partija – 10%.
Komisijas sēdē tās vadītājs Guntis Bērziņš (JL) informēja par deputāta Mārtiņa Rozes (ZZS) priekšlikumu, kas paredzēja lauksaimnieku mikrouzņēmumiem piemērot 5% likmi. Tomēr komisija pēc ilgstošām debatēm secināja, ka izdalīt atsevišķu nozari būtu sarežģīti, un vienojās piemērot 9% mikrouzņēmumiem visās jomās.
Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Astra Kaļāne gan brīdināja deputātus, ka tas atstās ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem. Tiesa, viņa nemācēja pateikt, cik liela šī ietekme būs, jo FM to 9% likmei nav rēķinājusi, taču 12% likmes dēļ budžeta saņemtu par 11 miljoniem latu mazāk, līdz ar to 9% likme radītu vēl lielāku ieņēmumu samazinājumu.
Tomēr deputāti šādam viedoklim nepiekrita, norādot, ka ir pārāk daudz nezināmo, piemēram, cik uzņēmumu pēc jaunā nodokļa ieviešanas izvēlēsies iznākt no "pelēkās ekonomikas" un legalizēties.
Jau vēstīts, ka valdības sagatavotais mikrouzņēmumu nodokļa likums saņēmis asu deputātu, ekspertu un uzņēmēju kritiku. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien norādīja, ka pirms otrā galīgā lasījuma jālemj par konceptuālām lietām, jo no valdības nākušais likumprojekts pat pēc papildinājumiem esot pārāk "negatavs".
Sākot likumprojektu skatīt pēc būtības, arī Saeimas Juridiskais birojs norādīja uz vairāku tajā ietverto normu neatbilstību Satversmei un citiem likumiem. Piemēram, mikrouzņēmumu darbinieku sociālās garantijas var izrādīties zemākas nekā parastā uzņēmumā strādājošajiem. Tāpēc birojs aicināja komisiju pieprasīt no likumprojekta autoriem pamatojumu, vai šāds sociālā nodrošinājuma garantiju ierobežojums ir samērīgs ar Satversmes tiesas (ST) vairākos spriedumos norādītiem kritērijiem.
Darbu pie likumprojekta komisija turpinās arī ceturtdien pēcpusdienā.
Jau vēstīts, ka valdības sagatavotajā likuma projektā bija paredzēts, ka mikrouzņēmumu nodokļa likme būs 20%, taču tas izpelnījās uzņēmēju un ekspertu kritiku, norādot, ka līdz ar to mazajiem uzņēmumiem nodokļa maksājums būs pat lielāks nekā līdz šim.
Mikrouzņēmumu nodoklis ietvers valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par mikrouzņēmuma darbiniekiem. Tas ietvers arī mikrouzņēmuma uzņēmuma ienākuma nodokli, ja mikrouzņēmums atbilst uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāja pazīmēm, kā arī mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu.
Ar mikrouzņēmumu nodokli apliks mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījumu. Ja mikrouzņēmuma darbinieku skaits ceturksnī pārsniegs piecus darbiniekus, likmei pieskaitīs 2 procenta punktus par katru papildu nodarbināto darbinieku. Ja darbinieku skaits mikrouzņēmumā ceturksnī ir mainīgs, mikrouzņēmumu nodokļa likmi noteiks pēc lielākā darbinieku skaita mikrouzņēmumā attiecīgajā ceturksnī, ņemot vērā tos darbiniekus, kuri ir nostrādājuši ne mazāk par pusi no attiecīgā ceturkšņa.