Saudzējot turīgākos, nodokļu reforma tikai nedaudz mazinās nevienlīdzību, secina BICEPS
Foto: Shutterstock

Trūcīgākās mājsaimniecības no nesen apstiprinātās nodokļu reformas iegūs salīdzinoši maz, savukārt turīgākie faktiski neko nezaudēs, liecina Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) ekonomistu aprēķini.

Nodokļu reforma paredz ieviest trīs iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes – 20% ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā, 23% ienākumiem no 20 001 līdz 55 000 eiro gadā un 31,4% ienākumiem virs 55 000 eiro gadā. Taču reforma neparedz nodokļu sloga palielināšanu lielo algu saņēmējiem, jo jaunieviestā paaugstinātā IIN likme (31,4%) tiks finansēta no solidaritātes nodokļa ieņēmumiem. Tieši šim aspektam BICEPS pētniece Anna Pļuta aicina pievērst uzmanību.

Pētniece portālam "Delfi" skaidro, ka nodokļu reforma paredz nodokļu sloga samazināšanu ienākumu daļai zem 20 000 eiro gadā, bet ienākumiem virs šī sliekšņa nodokļu slogs nemainīsies. Absolūtos skaitļos ienākumu pieaugums augstāks būs tiem nodarbinātajiem, kuri saņem vairāk.

Aprēķini liecina, ka trūcīgākie iedzīvotāji reformas rezultātā iegūs vidēji 1,7 eiro mēnesī, savukārt turīgākie vidēji 14,84 eiro mēnesī. Tieši trūcīgākajās mājsaimniecībās ir liels nestrādājošu cilvēku īpatsvars, kuri neizjutīs izmaiņas IIN.

Aprēķinos ņemtas vērā visas nodokļu reformā apstiprinātās izmaiņas, tostarp IIN likmes, nodokļa likmes kapitālam, neapliekamā ienākuma apmēra, atvieglojumu par apgādājamajiem apmēra, neapliekamā ienākuma apmēra izmaiņas, kā arī veselības nodokļa ieviešana un solidaritātes nodokļa struktūras izmaiņas, uzsver pētniece.

Infografikās redzami reformas ietekmes simulācijas, ko veicis BICEPS, rezultāti. Te ir redzama nodokļu reformas tiešā ietekme uz iedzīvotāju – procentuālās un absolūtās izmaiņas. Pētnieces reformu ietekmi apskatījušas decilēs, kur 1. decile ir trūcīgākās mājsaimniecības, bet 10. – turīgākās mājsaimniecības. Kā redzams grafikās, absolūtos skaitļos visvairāk iegūs tieši turīgākie cilvēki. (Katra decile atbilst 10% no visiem Latvijas iedzīvotājiem.)

"Svarīgi pievērst uzmanību – nodokļu slogs daļai, kam ir augsti ienākumi, būtiski nepieaugs," norāda Pļuta. "Šis progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav īsti tāds, kā to pasniedz." Vienlaikus viņa vērš uzmanību, ka četri procentpunkti aizies lielo algu saņēmēju 3. pensiju līmeņa kontos, līdz ar to šī daļa ir nevis nodoklis, bet ilgtermiņa noguldījums.

"Faktiski šī trešā likme nepastāv. Principā nodokļu slogs tiem, kuru ienākumi pārsniedz 55 tūkstošus gadā, būtiski nepieaug. Pieaug vien par 0,5% procentpunktiem, kas ir jaunais tā saucamais veselības nodoklis," skaidro pētniece. "Cilvēki sagaida, ka turīgākie Latvijas iedzīvotāji maksās mazliet vairāk nekā vidējais slānis. Tas īsti nenotiek."

Vaicāta, vai vispār ir iespējams runāt par nevienlīdzības mazināšanu, kāds bija viens no nodokļu reformas mērķiem, Pļuta norāda, ka reforma nevienlīdzību nedaudz mazinās, bet tas notiks uz diferencētā neapliekamā minimuma rēķina. Ja diferencētā neapliekamā minimuma parametri netiktu mainīti, tad nevienlīdzības līmenis pieaugtu.

Tieši diferencētais neapliekamais minimums ir visefektīvākais instruments, lai mazinātu nevienlīdzību, uzsver pētniece. Arī tas, ka neapliekamais minimums pieaugs pensijām, nedaudz mazinās nevienlīdzību.

BICEPS ir neatkarīgs pētījumu centrs. Tā mērķis ir veikt un veicināt augstas kvalitātes pētījumus, kas vērsti ekonomikas un citu sociālo zinātņu politikas virzienā, kā arī sniegt kompetentus padomus un konsultācijas gan valdībai, gan uzņēmumiem Baltijas valstīs un citur.

Jau ziņots, ka solidaritātes nodoklis tiks transformēts, novirzot to sociālajai apdrošināšanai un veselības aprūpes finansēšanai, paredz Saeimā atbalstu guvušais likumprojekts.

Grozījumi paredz, ka solidaritātes nodoklis viena procentpunkta apmērā tiks novirzīts veselības aprūpes finansēšanai, sešu procentpunktu apmērā 2. pensiju līmenim vai, ja persona nav fondēto pensiju shēmas dalībniece, – personas izvēlētajā 3. pensiju plānā un četru procentpunktu apmērā nodokļa maksātāja izvēlētajā 3. pensiju plānā.

Bez tam tiek paredzēts, ka solidaritātes nodoklis 10,5 procentpunktu apmērā tiks ieskaitīts IIN sadales kontā, no kura to sadalīs valsts budžetā un darba ņēmēja deklarētās dzīvesvietas pašvaldības budžetā.

Atlikusī nodokļa ieņēmumu daļa tiks novirzīta sociālajā budžetā mazo pensiju saņēmējiem.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Lasāmgabali Nodokļu reforma 2018
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Saudzējot turīgākos, nodokļu reforma tikai nedaudz mazinās nevienlīdzību, secina BICEPS

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus