AppleMark
Foto: LETA

Sociālie partneri sestdien pēc Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdes kritizēja valdības ierosinājumus nākamā gada budžeta konsolidācijai, vienlaikus pieļaujot, ka politiķi viņos neieklausīsies, un atzīstot, ka iespējamas jaunas protesta akcijas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

NTSP sēdē Finanšu ministrija izklāstīja vairākus budžeta konsolidācijas priekšlikumus, kuri jau iepriekš prezentēti Saeimas deputātiem vai izskanējuši medijos.

Vēl sēdes sākumā, pirms sanākušie ķērās pie jautājumu izskatīšanas, darba devēju līderis Vitālijs Gavrilovs asi kritizēja budžeta tapšanu, uzsverot, ka "mēs gribam būt lietderīgi padomdevēji". Gavrilovs norādīja, ka darba devēji neatbalstīs valdības iecerēto nodokļu likmju palielināšanu.

Savukārt Latvijas Tūrisma un viesnīcu asociācijas vadītājs Jānis Naglis aicināja reāli skatīties uz Latvijas budžetu, sakot, ka nākotnē būs jādomā par sociālā budžeta samazināšanu, jo Latvijā ir salīdzinoši maz sociāla nodokļa maksātāju.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības līderis Pēteris Krīgers pauda neapmierinātību ar iespējamu ģimenes pabalstu samazinājumu, par kuru politiķi vēl diskutē. Tāpat viņš iebilda pret iespējamo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes palielināšanu no 21% līdz 22%, un samazinātās PVN likmes atcelšanu elektrībai, piemērojot tai pilno likmi.

Viņš sēdes laikā arī mudināja "mājokļa nodokli" ieviest "saprāta robežās".

Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Elīna Egle pēc sēdes žurnālistiem kritizēja valdības lēmumu no budžeta konsolidācijas nepieciešamajiem 280 miljoniem latu pusi iegūt, palielinot ieņēmumus, jo iepriekš valdība solīja uz ieņēmumu palielināšanas rēķina iegūt divas trešdaļas no konsolidācijas apjoma, bet divas trešdaļas – mazinot izdevumus.

Egle uzsvēra, ka šobrīd vienīgās ministrijas, kuras patiešām samazina tēriņus, ir Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija un Zemkopības ministrija.

Darba devēji tāpat kā darba ņēmēji ir nemierā ar PVN likmju palielināšanu, kā arī iespējamo sociālā nodokļa paaugstināšanu. Egle uzsvēra, ka šīs izmaiņas samazinās Latvijas uzņēmēju konkurētspēju pat Baltijas mērogā, un daudziem uzņēmējiem liks izšķirties, vai vispār turpināt savu darbu.

Gan Krīgers, gan Egle bija atturīgi prognozēs, vai valdības vīri viņos ieklausīsies. Krīgers gan piedraudēja – ja ministri to nedarīs, tad pie Saeimas ir gaidāmas dažādas protesta akcijas. Viņš uzsvēra, ka katram Latvijas iedzīvotājam ir tiesības zināt un saprast, kādu budžetu Latvijas valdība grasās pieņemt.

Kritiskus vārdus par budžeta tapšanu un plānotajām izmaiņām gan nodokļos, gan citās jomās pauda arī Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrības priekšsēdētāja Rita Pfeifere. Viņa sacīja, ka, piemēram, ceļot PVN likmi elektrībai, "tā būs krietna deva iedzīvotāju tēriņos", savukārt sociālā nodokļa paaugstināšana, ko nekompensēs iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana, mazinās iedzīvotāju pirktspēju.

Pfeifere pauda, ka cilvēki šobrīd ir neziņā, kas viņus sagaida nākamajā gadā, un izteica cerību "tas nebūs sociālais kaps" un daudzi iedzīvotāji neturpinās pamest valsti.

Jau vēstīts, ka ar starptautiskajiem aizdevējiem panākta vienošanās par budžeta izdevumu un ieņēmumu sabalansēšanu jeb konsolidāciju 280 miljonu latu apmērā. Vienošanās arī paredz, ka Latvijas budžeta deficīts nedrīkst būt lielāks par 6% no IKP. Jaunās Valda Dombrovska ("Vienotība") valdības deklarācijā nav noteikts precīzs budžeta konsolidācijas apmērs, kā arī svītrota sākotnēji projektā paredzētā apņemšanās trešdaļu no konsolidācijas panākt "ar nodokļu pasākumiem", bet divas trešdaļas – uz izdevumu samazināšanas rēķina.

Tāpat pretēji iepriekš paustajai apņēmībai celt tikai patēriņa nodokļus un nepalielināt nodokļu slogu darbaspēkam, piektdien valdība nāca klajā ar ieceri par vienu procentpunktu – no 26% uz 25% - samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, taču palielināt sociālo nodokli, ko maksa darba ņēmējs, no 9% uz 11%. Par šo priekšlikumu valdība vēl lenms sestdien, jo pret to iebilst Zaļo un Zemnieku savienība.

Valdība arī nolēma palielināt pievienotās vērtības nodokli no 21% uz 22%, bet PVN samazinātas likmes – no 10% uz 12%. Savukārt elektrībai nākamgad plānots piemērot pilnu likmi, nevis samazināto kā tas ir pašlaik.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form