Apstrīdētā norma paredz, ka no IIN ir atbrīvoti ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot ienākumu no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem. Pieteikumu par šo normu ST iesniedza Administratīvā apgabaltiesa, norādot, ka apstrīdētā norma tiek piemērota tādējādi, ka ienākums nav apliekams ar IIN arī tad, ja persona pārdod vairākus nekustamos īpašumus, kas bijuši tās īpašumā ilgāk kā 12 mēnešus. Taču šāds regulējums, Administratīvās tiesas ieskatā, pieļauj vienlīdzības principa pārkāpumu pret personām, kas sistemātiski peļņas gūšanas nolūkā pārdod nekustamo īpašumu, reģistrējot saimniecisko darbību un maksājot nodokļus.
Satversmes tiesa vērtēja apstrīdētās normas atbilstību tikai Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, kas nosaka, ka "visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā".
Izmantojot vēsturisko tiesību normu interpretācijas metodi, ST secināja, ka likumdevēja mērķis, pieņemot apstrīdēto IIN likuma normu, bija nošķirt tādu tiesisko situāciju, kad persona atsavina savu nekustamo īpašumu, no situācijas, kad persona iegādājas nekustamos īpašumus ar nolūku vēlāk tos atsavināt un gūt peļņu. Līdz ar to Satversmes tiesa piekrita Saeimas atbildes rakstā paustajam viedoklim, ka likumā paredzētais atbrīvojums no nodokļa maksāšanas pienākuma neattiecas uz gadījumiem, kad persona pārdod vairākus nekustamos īpašumus un ar to sistemātiski nodarbojas peļņas gūšanas nolūkā.
ST arī secināja, ka "savs īpašums" ir tāds īpašums, kas nav atzīstams par "preci", proti, kas nav tirgošanās objekts un attiecībā uz ko ir konstatējams personas nolūks lietu ilgstoši saglabāt savā īpašumā. Savukārt par ienākumiem no "sava īpašuma" pārdošanas nav atzīstami ienākumi no darbības, kas vērsta uz tirdzniecību.
Līdz ar to Satversmes tiesa neapšaubīja Saeimas norādīto, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā tikai no ienākumiem par tāda nekustamā īpašuma pārdošanu, kas personas īpašumā bijis vairāk par 12 mēnešiem, ja persona nekustamo īpašumu pārdošanu nav veikusi sistemātiski nolūkā gūt peļņu.
ST uzskata, ka VID, veicot iedzīvotāju ienākuma nodokļa auditu, vispirms ir rūpīgi jāizvērtē, vai fiziskās personas darbības attiecībā uz nekustamo īpašumu atsavināšanu atbilst saimnieciskās darbības pazīmēm. Ja šāda atbilstība ir konstatējama, tad apstrīdētā norma neatbrīvo personu no pienākuma maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Līdz ar to Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajai normai ir citāds saturs nekā norādīts Administratīvās tiesas pieteikumā un līdz ar to nav pamata turpināt lietas izskatīšanu, jo būtībā šī lieta ir izšķirama, interpretējot apstrīdēto normu un piemērojot to atbilstoši mērķim un likumdevēja paustajai gribai.
Satversmes tiesas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.