Foto: DELFI

Satversmes tiesa piektdien izbeigusi tiesvedību lietā par zemes nomas "griestiem" gadījumos, kad īpašnieks vai mantinieks atguvis zemi zem kādam citam piederošām ēkām.

Apstrīdētā norma paredz, ka gadījumos, ja ēkas īpašnieks nevēlas saņemt zemi īpašumā par maksu vai viņam nav tiesību iegūt zemi īpašumā, zeme paliek tās fiziskās personas, viņas mantinieku vai juridiskās personas īpašumā, kurai tā piederēja līdz 1940. gada 21. jūlijam un kura šo zemi ir pieprasījusi, bet ēkas īpašniekam ir garantētas zemes nomas tiesības tādā platībā, kādā šī zeme ir viņa likumīgā lietošanā (apbūvei), un zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt 5% no zemes kadastrālās vērtības.

Pieteikuma iesniedzējs – AS "Pilsētas zemes dienests" – norādīja, ka apstrīdētajā normā ietvertais regulējums nepieļaujot īpašniekam piederošo zemi iznomāt par brīvu un ekonomiski pamatotu cenu un saprātīgiem noteikumiem, kā arī samazina zemes gabala ekonomisko vērtību.

Turklāt pieteikuma iesniedzējs atrodoties sliktākā stāvoklī nekā zemes īpašnieki, uz kuru zemes atrodas daudzdzīvokļu mājas, valstij piederošie ūdensapgādes, siltumapgādes vai elektroapgādes vai citi likumā noteiktie objekti, jo tiem likums nosaka augstākus nomas maksas griestus – sešu procentu apmērā un papildus arī nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju.

ST konstatēja, ka Saeima pērn septembrī apstrīdēto normu ir grozījusi, nosakot, ka zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties, bet gadījumā, ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības. Tāpat Saeima noteica, ka papildus nomas maksai nomnieks kompensē iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.

Tā kā apstrīdētā norma ir zaudējusi spēku, ST bija tiesīga tiesvedību lietā izbeigt. Tomēr pirms lēmuma par tiesvedības izbeigšanu šajā lietā ST vērtējusi, vai tomēr nepastāv kādi apsvērumi, kas liecina par tiesvedības turpināšanas nepieciešamību, informē tiesa.

Pieteikuma iesniedzēja prasību atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža Satversmes tiesa atzina par nepamatotu un papildus norādīja, ka Satversmes tiesas nolēmumos jau vairākkārt ir vērtētas tiesību normas, kas regulē piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Tomēr Satversmes tiesa nav piešķīrusi spriedumiem atpakaļejošu spēku, jo apstrīdēto normu atzīšana par spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža būtiski aizskartu ēku īpašnieku tiesības. Tādējādi tiktu radīta nenoteiktība jomā, kurā īpaši svarīga ir tiesiskā stabilitāte.
Satversmes tiesas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!