ST: samazinātā nodokļu likme Rīgā piemērojama arī tad, ja īpašumā deklarēts ārzemnieks  (15)

Lieta tika ierosināta pēc Tiesībsarga lūguma.

ST secinājusi, ka vienādos un salīdzināmos apstākļos atrodas gan NĪN maksātāji, kuru īpašumā deklarēta Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai apstrīdētajā normā noteiktajai prasībai atbilstoša ārzemnieka dzīvesvieta, gan NĪN maksātāji, kuru īpašumā deklarēta apstrīdētajā normā noteiktajai prasībai neatbilstoša ārzemnieka dzīvesvieta.

Spriedumā secināts, ka NĪN maksātājam, kura īpašumā deklarēta Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai apstrīdētajā normā noteiktajai prasībai atbilstoša ārzemnieka dzīvesvieta, piemēro samazinātās nodokļa likmes. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam, kura īpašumā deklarēta tāda ārzemnieka dzīvesvieta, kurš neatbilst apstrīdētajā normā noteiktajai prasībai, piemēro nekustamā īpašuma nodokļa pamatlikmi. Tādējādi apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos.

ST spriedumā vērsa uzmanību arī uz ES pilsoņa tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties citu ES dalībvalstu teritorijā, kā arī uz diskriminācijas aizlieguma principa saturu ES tiesībās. Līdzvērtīgas tiesības ES ir nodrošināmas arī Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem

ST atzina, ka apstrīdētajā normā ietvertā prasība pati par sevi nav saderīga ar brīvas pārvietošanās tiesību būtību un pārkāpj diskriminācijas aizlieguma principu pilsonības dēļ. Apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi pret nodokļa maksātājiem tieši atkarībā no tā, kuras valsts pilsonis ir deklarējis dzīvesvietu nodokļa maksātājam piederošajā īpašumā. Taču ES tiesību telpā pilsonības kritērijs nevar tikt izmantots atšķirīgas attieksmes noteikšanai pret nodokļa maksātājiem.

ST arī neguva saprātīgu izskaidrojumu tam, kādā veidā prasība pēc ārzemnieka deklarētas dzīvesvietas Latvijā - nevis nodokļa maksātājam piederošajā īpašumā - 1. janvārī septiņus gadus pirms attiecīgā taksācijas gada, kas uzskatāma par izpildītu arī tad, ja dzīvesvieta Latvijā deklarēta tikai uz vienu dienu, varētu nodrošināt īres dzīvojamo telpu plašāku pieejamību vai nodokļa sloga samazināšanu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem.

Tādējādi ar apstrīdēto normu noteiktajai atšķirīgajai attieksmei pret nodokļa maksātājiem, kuru īpašumā deklarēta tāda ārzemnieka dzīvesvieta, kurš nav citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis, nav leģitīma mērķa.

Saskaņā ar ST likuma 32. panta trešo daļu tiesību norma, kuru ST atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no ST sprieduma publicēšanas dienas, ja ST nav noteikusi citādi.

ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā. Spriedums tiks publicēts piecu dienu laikā pēc tā pieņemšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".