Tā dēvētās "deputātu kvotas" ir ilggadēja tradīcija, kas paredz, ka deputāti piešķir līdzekļus dažādiem projektiem sev tīkamām biedrībām, skolām, baznīcām vai pašvaldībām, kuras paši pārstāv. Lielākoties summas nav lielas – 10-20 tūkstošu eiro apmērā, bet ir arī projekti, kuru pēdējo gadu laikā no valsts budžeta ārpus rindas saņēmuši vairākus simtus tūkstošus eiro.
Izskanējis, ka nākamā gada budžetā "deputātu kvotām" paredzēti 2,8 miljoni eiro. Portāls "Delfi" piedāvā ielūkoties, kādiem mērķiem nauda tika piešķirta 2016. gada budžetā un kā šīs ieceres īstenotas.
Jānorāda, ka daļa finansējuma saņēmēju tā izlietojumu atteicās komentēt vai sniedza vien virspusēju informāciju.
Stadionu un olimpisko centru būvniecība iekavējusies
Viens no ievērojamākajiem projektiem, kam ar deputātu atbalstu piešķirts finansējums, ir olimpiskā centra "Rēzekne" būvniecība. Šā gada budžetā olimpiskā centra būvniecībai piešķirti 952 tūkstoši eiro, 2015. gadā – 700 tūkstoši eiro.
2016. gadā finansējumu lūdza piešķirt vairāki deputāti – Artis Rasmanis (ZZS), Jānis Upenieks (V), Jānis Ruks (LRA), Ivans Klementjevs (S), Kārlis Krēsliņš (NA) u.c.
Šogad gan neizdosies uzsākt pašas sporta arēnas būvniecību.
Kā portālam "Delfi" pastāstīja Rēzeknes pilsētas domes pārstāvis Kārlis Pozņakovs, olimpisko centru veidos sporta arēna, atklātais peldbaseins, kā arī daudzfunkcionāla sporta ēka, kas ietver sevī dienesta viesnīcu sportistiem, atklātā peldbaseina infrastruktūru un futbola laukumu ar tribīnēm.
"Pašlaik ir uzbūvēts futbola laukums ar tribīnēm, kā arī daudzfunkcionālā sporta ēka. Pilnā sparā notiek atklātā peldbaseina būvniecība, kuras izmaksas daļēji plānots segt ar valsts mērķdotācijas līdzekļiem," uzsvēra Pozņakovs. Šogad gan neizdosies uzsākt pašas sporta arēnas būvniecību.
Rēzeknes pilsētas dome divas reizes izsludināja iepirkuma procedūru par ekspertīzes veikšanu, taču abos gadījumos netika saņemts neviens piedāvājums. Tagad notiek pārrunas ar vienu pretendentu. "Tikai pēc pozitīva eksperta atzinuma sporta arēnas ēkas tehniskais projekts tiks iesniegts būvvaldē akceptēšanai, lai saņemtu būvatļauju, kas ļaus uzsākt būvniecību," uzsver Pozņakovs.
Vēl 750 tūkstoši eiro tika iedalīti Cēsu pilsētas stadiona rekonstrukcijai. Stadiona projekts no deputātiem līdzekļus saņēmis arī iepriekš – 2014. gada budžetā rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādei pēc "Vienotības" pārstāvju ierosinājuma tika piešķirti 40 tūkstoši eiro.
Lai arī iepriekš stadiona būvniecību tika solīts sākt 2016. gada pavasarī, tagad skaidrs, ka projekts iekavējies. Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs Kārlis Pots portālam "Delfi" norādīja, ka par stadiona rekonstrukciju tika izsludināts iepirkums, taču konkursa rezultāti apstrīdēti un pašlaik tiek gaidīts Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmums.
"Tiklīdz atļauja tiks saņemta, darbi tiks sākti," viņš teica.
IUB mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka konkursā par stadiona Valmieras ielā 6 un Uzvaras bulvārī 15, Cēsīs, pārbūves pirmo kārtu, uzvarējusi pilnsabiedrība "Rere Vide 1". Kopējā līgumcena ir 2,814 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Konkursa rezultātus apstrīdēja uzņēmumi "Latvijas energoceltnieks" un "Woltec".
Saskaņā ar Pota teikto šogad projektā plānots veikt zemes darbus. Par konkrētiem rekonstrukcijas termiņiem pašvaldība ir izvairīga, jo neesot iespējams pateikt, cik daudz darbu izdosies paveikt šogad, ņemot vērā ziemas tuvošanos. Iespējams, ka pārbūve turpināsies visu 2017. gadu.
"Dvēseļu putenis" nodrošināts
Viens no skaļākajiem projektiem, kas ar deputātu vēlību saņēmis valsts budžeta naudu, ir filma "Dvēseļu putenis" – Aleksandra Grīna apjomīgā romāna par latviešu strēlnieku cīņām Pirmajā pasaules karā ekranizācija.
Veidu, kā piešķirts finansējums šai filmai, kritizējuši gan nozares eksperti, gan atsevišķi deputāti. Proti, finansējums tika iegūts, uzrunājot deputātus, nevis piedaloties Nacionālā kino centra konkursos.
Filmai piesaistīti arī jauni atbalstītāji, par ko sīkāk tiks paziņots tuvākajā laikā.
Šā gada budžetā filmai pēc Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikuma tika piešķirti 467,5 tūkstoši eiro, vienlaikus nolemjot šādu pašu summu piešķirt arī 2017. gada budžetā. Tādējādi kopumā no valsts divos gados tai iedalīti 935 tūkstoši eiro.
Iepriekš – 2014. un 2015. gadā – filmai tika piešķirti 200 tūkstoši eiro ik gadu, bet 2013. gada budžetā – 35,6 tūkstoši eiro (25 tūkstoši latu) pēc Nacionālās apvienības pārstāvju ierosinājuma.
Studijas "Kultfilma" producente Krista Sondore portālam "Delfi" apliecināja, ka filmas kopējais budžets arvien paredzēts 2,1 miljona eiro apmērā, turklāt piesaistīti arī jauni atbalstītāji, par ko sīkāk tiks paziņots tuvākajā laikā.
Viņa arī informēja, ka pie Saeimas deputātiem pēc papildu atbalsta vērsties vairs nav plānots. "Esam saņēmuši apstiprinājumu pagājušajā gadā piešķirtajam finansējumam," norādīja Sondore, paužot gandarījumu par to, ka deputāti ir pieņēmuši lēmumu atbalstīt filmas "Dvēseļu putenis" veidošanu.
Filmēšanu ir plānots uzsākt 2017. gada maijā.
Likteņdārza ēku sāks būvēt rudenī
Finansējumu "deputātu kvotu" ietvaros saņēmusi arī biedrība "Kokneses fonds", kas no valsts budžeta piešķirtos 110 tūkstošus eiro ieguldīs Likteņdārza sabiedriskās ēkas būvniecībā. Finansējums tika piešķirts pēc deputātes Solvitas Āboltiņas (V) un deputāta Raivja Dzintara (NA) ierosinājuma.
Pagaidām gan ēkas būvniecība nav sākta – tas plānots rudenī, taču precīzs pamatakmens ielikšanas datums gan vēl nav zināms, portālam "Delfi" pastāstīja "Kokneses fonda" valdes priekšsēdētāja Valda Auziņa.
Valsts piešķirto finansējumu paredzēts tērēt ēkas pirmā posma – aptuveni 545 kvadrātmetru – izbūvē. SIA "Arhis Arhitekti" izplānotajā ēkā, kas telpiski būs veidota kā kalns jeb tilta sājums, plānotas divas zāles, kuras paredzēts izmantot konferencēm, kamermūzikas koncertiem, izstādēm, pasākumiem, pieņemšanām, kāzu ceremonijām, radošajām darbnīcām un citiem pasākumiem. Tāpat tajā būs kafejnīca un telpas restorānam.
Ka informēja "Kokneses fondā", ēkas inženiertehniskajos risinājumos paredzēts izmantot ekonomiskus, ekoloģiski draudzīgus un enerģiju taupošus risinājumus, piemēram, dabīgo vēdināšanu, zemes siltuma un biomasas izmantošanu apkurei u.c. Ūdens sildīšanai plānots izmantot saules enerģiju.
Portāls "Delfi" jau vēstījis, ka Likteņdārza projekta īstenošanai Latvijas Televīzijas ziedojumu akcijas "Top Latvijas Likteņdārzs!'' ietvaros saņemts viens no lielākajiem ziedojumiem – 60 000 eiro, ko ziedojis kolekcionārs un kultūras mecenāts Gaidis Graudiņš.
Savu pašvaldību projekti
Tradicionāli deputāti lūdz piešķirt līdzekļus kādam projektam sevis pārstāvētajā reģionā, novadā utt.
Piemēram, šā gada budžetā piešķirti līdzekļi vairāku parku labiekārtošanai, taču līdz šim projekti nav pabeigti.
Pēc bijušā Valmieras mēra, deputāta Ineša Boķa (V) un deputāta Jāņa Upenieka (V) aicinājuma Saeima šā gada budžetā piešķīra 68 tūkstošus eiro Vecpuišu parka restaurācijai Valmierā.
Kā informēja Valmieras pilsētas pašvaldības pārstāve Līga Bieziņa, ir izstrādāts parka labiekārtošanas būvprojekts un būvprojekts apgaismojuma tīkla un videonovērošanas tīklu izbūvei. Pašlaik ir izsludināts konkurss par Vecpuišu parka labiekārtošanas pirmo kārtu. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija 20. septembris, viņa norādīja.
Būvdarbu veicējam parka labiekārtošanas darbu pirmā kārta būs jāveic divu mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas, bet visu pārbūves projektu plānots realizēt trīs gadu garumā, gan apgūstot valsts piešķirto līdzfinansējumu, gan ieguldot Valmieras pašvaldības finansējumu.
Pēc bijušā Preiļu novada domes priekšsēdētāja, deputāta Alda Adamoviča (V) ierosinājuma 13 tūkstošus eiro deputāti iedalīja gājēju ietves un veloceliņa izbūvei Preiļu parkā. Preiļu novada domes pārstāve Maija Paegle informēja, ka jūnijā tika noslēgts līgums par būvdarbu veikšanu.
Preiļu novada domes Attīstības daļas vadītājs Zigmārs Erts skaidroja, ka saskaņā ar līguma nosacījumiem Preiļu parkā izveidoti trīs gājēju celiņi – 109 metru, 92 metru un 133 metru garumā.
Būvdarbu līgumcena ar PVN veido 15,2 tūkstošus eiro, no kuriem 13 tūkstoši eiro ir Saeimas piešķirtais finansējums, bet pārējie līdzekļi ir no pašvaldības budžeta.
Savukārt 22 tūkstošus eiro deputāti piešķīra Liepājas Jūrmalas parka dienviddaļas attīstībai. Priekšlikumu Saeimai iesniedza tā brīža deputāts Māris Kučinskis (ZZS) un Valdis Skujiņš (ZZS). Kā portālu "Delfi" informēja Liepājas pilsētas domes pārstāve Zita Lazdāne, projekta ietvaros plānots veikt Jūrmalas parka labiekārtošanas darbus, "jo pēdējie plašākie Jūrmalas parka stādījumu atjaunošanas darbi veikti pagājušā gadsimta 30. gados, tādēļ gan dendrologi, gan ainavu arhitekti jau ilgāku laiku ir uzsvēruši nepieciešamību veikt Jūrmalas parka rekonstrukcijas darbus".
Projekts uzsākts februārī. Līdz šim veikta koku dendroloģiskā novērtēšana, notikusi projekta sabiedriskā apspriešana, izstrādāts tehniskais projekts. Tagad izsludināts iepirkums, kas noslēgsies septembra beigās. Projektu plānots īstenot līdz gada beigām.
Pilis un skolas darbu dunā
Dundagas novada pašvaldībai Dundagas pils Lielās zāles rekonstrukcijai no valsts tika piešķirts līdzfinansējums 24 tūkstošu eiro apmērā.
Dundagas Kultūras pils direktore Baiba Dūda portālam "Delfi" apliecināja, ka pils Lielās zāles grīdas rekonstrukcijai ir izstrādāts tehniskais projekts.
Tā kā objekts ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, būvniecības iecere iesniegta izvērtēšanai Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. "Darbus plānojam paveikt ar VARAM noslēgtā līguma termiņos līdz šā gada beigām," viņa teica.
Dailes teātra ēkas centrālās ieejas durvju nomaiņai tika piešķirti 11,6 tūkstoši eiro un teātra pārstāve Liene Jakovļeva pastāstīja, ka darbi ir paveikti.
"Jau pirmajā sezonas pirmizrādē, kas notika 31. augustā, to rezultātu ikviens varēja novērtēt," viņa klāstīja.
Savukārt biedrība "Limbažu lauvas" skvēra labiekārtošanai Jaunās un Zāles ielas krustojumā saņēma 10 tūkstošus eiro. Līdz šim skvērs vēl nav labiekārtots. "Ir izstrādāts skvēra tehniskais projekts un šajās dienās tieši pieņemsim lēmumu, ko un kā darīt," norādīja biedrībā.
Pēc deputāta Jāņa Trupovnieka (ZZS) ierosinājuma Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai (iepriekš – Rēzeknes Augstskolai) augstas veiktspējas divu datorlaboratoriju izveidei deputāti novirzīja 80 tūkstošus eiro. Akadēmijas pārstāve Jūlija Jurāne portālam "Delfi" apstiprināja, ka abas laboratorijas ir izveidotas.
Valsts budžeta finansējums 149,4 tūkstošu eiro apmērā šogad piešķirts Skrundas novadā esošās Rudbāržu pils renovācijai. Ar šādu priekšlikumu klajā nāca deputāte Solvita Āboltiņa (V). Pilī esošās Oskara Kalpaka Rudbāržu pamatskolas atjaunošanas darbi skolā rit pilnā sparā un tie varētu noslēgties novembrī.
Taujāts par to, vai ar valsts finansējumu ir gana vai arī atjaunošanas darbiem nācās piesaistīt papildu līdzekļus, skolas direktors Dzintars Strauts skaidroja: "Mēs sākām no otra gala, jo nav jau papildu līdzekļu." Viņš pastāstīja, ka ierobežoto līdzekļu dēļ restaurācijas "uzsvars ir uz Varoņu zāli un centrālajām durvīm".
Jēkabpils Valsts ģimnāzijas (JVĢ) sporta laukuma rekonstrukcijai pērn novembrī no valsts budžeta līdzekļiem tika piešķirti 250 tūkstoši eiro. Pašlaik būvdarbi skolas sporta laukumā vēl nav sākti, taču, kā pastāstīja skolas direktors Valerjans Vizulis, plānotais būvdarbu projekts ir saskaņots un apstiprināts. Sporta laukuma rekonstrukciju plānots sākt šā gada oktobrī un pabeigt nākamā gada maijā, informēja Jēkabpils pilsētas pašvaldības pilsētsaimniecības departamenta direktors Raits Sirmovičš.
Radio bigbends prasīs atkal
Latvijas Radio bigbenda darbības nodrošināšanai pērn tika piešķirti 243,8 tūkstoši eiro. Bigbenda direktors Māris Briežkalns atzina, ka ar valsts finansējumu vien nepietiek, taču tas ir pietiekams, lai noturētu mūziķus darba apritē un nodrošinātu koncertdarbību.
Tāpat viņš pastāstīja, ka Latvijas Radio bigbends ir lūdzis Saeimu saglabāt esošo finansējumu arī nākamā gada budžeta ietvaros, lai varētu sagatavoties Latvijas simtgadei. "Lai sagatavotu kvalitatīvus projektus, jābūt skaidrībai. Kvalitatīvus projektus gatavo gadu vai divus uz priekšu," pastāstīja Briežkalns, atgādinot, ka šogad valsts finansējums piešķirts gada sākumā, tādēļ sagatavoties vajadzējis ātri.
Aglonas bazilikas darbi neskaidri
215 tūkstošus eiro no valsts budžeta Saeima pērn novembra beigās lēma piešķirt Aglonas bazilikas neatliekamo restaurācijas un remontdarbu veikšanai. Bīskaps Jānis Bulis no plašākiem komentāriem par restaurācijas darbiem atteicās, taču, kā liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, konkursā par Aglonas Bazilikas neatliekamo restaurācijas un remontdarbu veikšanu šā gada jūlijā uzvarējis uzņēmums SIA "Energobaltika".
Ar deputātu vēlību finansējumu vairākiem projektiem saņēma arī Tukuma novada dome, piemēram, Lestenes baznīcas atjaunošanai pašvaldībai tika piešķirti 17 tūkstoši eiro, bet biedrībai – vairāk nekā 80 tūkstoši eiro. Pēc pašvaldībā skaidrotā, baznīcas tornis atjaunots saskaņā ar projektu.
Cīņas sporta šovs "Milžu cīņas", kam no budžeta piešķirti divi tūkstoši eiro, iecerēts 12. novembrī.
Savukārt Ogres novada pašvaldībai Ķeipenes brīvdabas estrādes izveidei tika piešķirti 10 tūkstoši eiro, liecina Nacionālās apvienības pārstāvju priekšlikums.
"Brīvdabas estrāde Ķeipenē būs, projekts ir saskaņots būvvaldē un tuvākajā laikā sāksies būvdarbi," pastāstīja pašvaldībā. Estrādes kopējās izmaksas ir aptuveni 50 tūkstoši eiro, un plānots, ka tā būs gatava līdz šā gada beigām.
