Ārpus Kristiānijas kopš maija beigām bija apmetušies aptuveni 50 cilvēki, kas dzīvoja teltīs, treileros un būdās. Jūnijā viņiem izteikts brīdinājums nedēļas laikā aizvākties, pretējā gadījumā viņi tiks evakuēti ar policijas palīdzību.
Tomēr apmetne turpināja paplašināties, tāpēc Kopenhāgenas amatpersonas nolēma to likvidēt.
Kopumā skvoteru evakuēšana notikusi mierīgi, policijai aizturot tikai divus cilvēkus.
Kopenhāgenas municipalitātes paziņojumā uzsvērts, ka amatpersonas nav vērušās pret cilvēkiem, kas dzīvo pašā Kristiānijā, bet gan pret cilvēkiem ārpus kolonijas robežas.
Kā jau iepriekš ziņots, starp Kopenhāgenas municipalitāti un leģendārās hipiju kolonijas Kristiānijas iedzīvotājiem jau ilgstoši norisinās sarunas par Dānijas valdības plānu "normalizēt" teritoriju.
Sarunas ir nonākušas strupceļā, jo Kristiānijas "brīvvalsts" 723 reģistrētie pieaugušie iedzīvotāji noraidīja valdības plānu, baidoties par kolonijas pārveidošanu parastā Kopenhāgenas rajonā.
Saskaņā ar "normalizācijas plānu" teritorijā plānots uzbūvēt jaunas mājas, nojaukt uz senajiem nocietinājumiem sabūvētās ēkas, atjaunot vēsturiskās ēkas un ieviest standarta īpašumtiesības, kas liktu iedzīvotājiem maksāt īri.
Saskaņā ar valdības plānu Kristiānijas iedzīvotājiem nebūs teikšanas par kolonijas likteni, bet viņi varēs paši piedalīties kolonijas pārveidošanas darbos un viņiem tiks dotas dažas priekšrocības savu mājokļu iegādē.
Tajā pašā laikā finanšu institūcija "RealDania" piedāvājusi ieguldīt projektā vairākus miljonus kronu ar nosacījumu, ka Kristiānijas iedzīvotāji pieņem valdības piedāvājumu.
Pēc Dānijas Finanšu ministrijas Piļu un īpašumu aģentūras aprēķiniem, Kristiānijas atjaunošana izmaksās līdz 300 miljonus dāņu kronu (28,26 miljonus latu).
Saskaņā ar valdības plānu bijušajā jūras spēku bāzē paredzēts nojaukt daļu ēku un uzbūvēt 400 jaunas mājas.
Valdība plāno naudu iegūt, pārdodot tiesības būvēt jaunas mājas un dzīvokļus kolonijā. Kristiānijā plānots uzbūvēt jaunas ēkas 20 000 kvadrātmetru lielā teritorijā, taču Kristiānijas iedzīvotāji apbūves plānus uzskata par pārāk plašiem un nevēlas valdības tiešu līdzdalību viņu "brīvvalsts" pārveidošanā.
Kristiānija ir kļuvusi par vienu no populārākajām vietām Kopenhāgenā. Kopiena atrodas pirms aptuveni 300 gadiem būvētā aizsardzības forta vietā un klāj aptuveni 35 hektāru lielu teritoriju starp aizsarggrāvi un jūras līci.
1971. gadā pamesto armijas bāzi ieņēma neliela hipiju grupa, kuriem pievienojās vēl vairāki simti cilvēku, pasludinot teritoriju par "brīvvalsti" un solot radīt tajā tolerantu, demokrātisku un videi draudzīgu sabiedrību.
Pēc sākotnējām nesaskaņām ar amatpersonām Kristiānijai galu galā ļauts pastāvēt kā pilsētai pilsētā.
Tā ir "īsta anarhistu ciemata demokrātija, kur ikviens iedzīvotājs piedalās lēmumu pieņemšanā", dzīvi Kristiānijā raksturoja tās iedzīvotājs un dokumentālo filmu režisors Nilss Vests. "Šeit nav automašīnu, izņemot atkritumu savācējus, es pazīstu visus savus kaimiņus, nav nekāda vandalisma, ir reti kāda laupīšana."
Kopiena neatzīst Dānijas likumus un sevi pārvalda ar vairākuma balsojumu par ikvienu jautājumu, sākot ar finansēm un beidzot ar strīdiem starp kaimiņiem.
Tomēr ne vienmēr dzīve "brīvvalstī" bijusi tik ideāla. Septiņdesmito gadu beigās tajā ielauzās smago narkotiku tirgotāji, kurus kontrolēja vardarbīgu motociklistu bandas, taču astoņdesmitajos gados Kristiānija atkopās, iedzīvotājiem padzenot nevēlamos dīlerus un piedāvājot narkomāniem rehabilitācijas kursu.
Kristiānijas iedzīvotāji 1995. gadā sarunās panāca vienošanos par palikšanu teritorijā ar Dānijas Aizsardzības ministriju, kam vēl joprojām pieder bijusī armijas bāze.
Kopš 1994. gada Kristiānijas iedzīvotāji maksā sava veida kopienas nodokli par ūdens un elektrības piegādi un atkritumu savākšanu.
Dānijas jaunā centriski labējā valdība pēc nākšanas pie varas 2001. gadā ieņēmusi stingrāku nostāju pret Kristiāniju un tās aptuveni 850 iedzīvotājiem.
2004. gadā Dānijas parlaments deva rīkojumu izbeigt teritorijā 30 gadus pastāvējušo atklāto marihuānas un hašiša tirdzniecību. Kristiānijā tika veikti vairāki policijas reidi, likvidējot narkotiku tirdzniecības vietas Pušeru ielā.
Narkotiku tirdzniecība Kristiānijā pastāvīgi bijis sašutuma avots Dānijas politiķu vidū, kas brīžiem pat draudējuši visu koloniju nolīdzināt ar buldozeriem.
Kristiānijā patrulējošo policistu skaits ir samazināts līdz 13, un Dānijas policija operāciju pret narkotiku tirgotājiem vērtē kā veiksmīgu.
Taču kritizētāji norāda, ka narkotiku tirdzniecība tagad vienkārši pārnesta citur Kopenhāgenā, kur tā notiek nekontrolēti.
"Kristiānijā valdīja noteikti nerakstīti likumi. Viņi nepārdeva narkotikas ļoti jauniem jauniešiem, viņi kā maksu nepieņēma zagtas preces, nepārdeva smagās narkotikas, kā heroīnu, un tagad tas viss ir nomainīts pret nezināmu situāciju," skaidro narkotiku tirgus pētnieks Mihaels Jurdans.
Kristiānijas iedzīvotāji vēlas saglabāt savu pašreizējo pašpārvaldes un pašpietiekamības stāvokli.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
