Transporta nozarei pagaidām izdevies izvairīties no sliktākā scenārija, tomēr turpmākā nozares attīstība vairs nesola būt tik pozitīva, jaunākajā Makroekonomisko norišu apskatā norāda Latvijas Bankas eksperti.
2022. gada 1. pusgadā transporta nozarē bija vērojams stabils kravu pieaugums dzelzceļa pārvadājumos un pārkrauto kravu apjomos Latvijas ostās, kā arī nozīmīgs aviopasažieru plūsmas pieaugums lidostā "Rīga".
Kaut arī sliktākais scenārijs attiecībā uz kravu pārvadājumiem pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā nav īstenojies, 2. pusgadā gaidāma pārvadājumu samazināšanās. Ģeopolitiski saspīlētā situācija turpina radīt bažas par transporta nozares turpmāko dinamiku. Autotransporta nozares attīstības palēnināšanos noteica gan Krievijas tirgū ieviestie ierobežojumi, gan jaunie mobilitātes pakotnes nosacījumi kravu pārvadājumiem Eiropā. 1. pusgadā autopārvadājumu skaits manāmi samazinājās, un kritums pamatā skāra starptautisko pārvadājumu plūsmas, kopējai kravu apgrozībai sarūkot par 7,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.
Gaidāms, ka 2. pusgadā turpinās samazināties autopārvadājumu plūsmas uz Krieviju, tomēr šā reģiona loma jau kopš 2014. gada Latvijas autopārvadājumu struktūrā pamazām sarūk (pašlaik – mazāk par 10% no kopējā kravu apgrozījuma). Pārkrauto kravu apjomos ostās un pārvadātajās dzelzceļa kravās bija vērojams pārsteidzoši labs sniegums pretēji bažām par atbildes sankcijām vai pat pilnīgu kravu blokādi no Krievijas puses. Ostās pārkrauto kravu apjoms 1. pusgadā pieauga par 15.3%, savukārt dzelzceļa kravu apgrozība palielinājās aptuveni par 21% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Tas skaidrojams ar uzņēmumu vēlmi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā iespējami ātri izvest kravas ārpus Krievijas, baidoties par iespējamām sankcijām un par kravu drošību Krievijas teritorijā.
Palielinājies arī no Kazahstānas ievesto ogļu kravu apjoms. To veicinājis Eiropā augošais pieprasījums pēc lētāka kurināmā, strauji augot energoresursu cenām. Lai gan gada izskaņā gaidāms ogļu tranzītkravu apjoma pieaugums, citos kravu segmentos neizbēgami būs kravu apjoma kritums, jo ir beidzies pārejas periods, kurā bija iespējams importēt ES sankcijām pakļautas preces vai eksportēt tās uz Krieviju saskaņā ar agrāk noslēgtajiem līgumiem. Jūnijā beidzās pārejas periods dzelzs, tērauda un melno metālu pārvadājumiem, savukārt jūlijā – kokmateriāliem, kāliju saturošam mēslojumam un cementam, bet augustā stājās spēkā aizliegums oglēm un citiem fosilajiem kurināmajiem. Ar to saistītais kravu apjoma kritums ir paredzams 2. pusgadā, un tas visbūtiskāk skars dzelzceļa pārvadājumus, kuros Krievijas izcelsmes kravu īpatsvars ir aptuveni puse no visām pārvadātajām kravām.
Papildus tam turpmāku kravu apjoma sarukumu veicinās aizliegums Eiropā ievest Krievijas naftu un naftas produktus, kas stāsies spēkā nākamā gada sākumā. Pieprasījuma kāpums noteica strauju izaugsmi gaisa transportā, tomēr nozarei vēl joprojām nav izdevies sasniegt līmeni, kāds bija pirms pandēmijas.
Pārvadāto pasažieru skaits Latvijas aviosabiedrību reisos 1. pusgadā pieauga aptuveni 4 reizes salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Svarīgi minēt, ka darbaspēka pieejamība šobrīd būtiski ierobežo gaisa pārvadājumu sektora spējas apkalpot strauji augošo pieprasījumu pēc lidojumiem, kuru skaitu nozare bija spiesta samazināt pandēmijas laikā. Ne tik labi klājies kravu gaisa pārvadājumos, ko stipri ietekmējis aizliegums veikt starptautiskos lidojumus virs Krievijas gaisa telpas. Latvijas aviosabiedrību ar gaisa transportu pārvadāto kravu apjoms 1. pusgadā sasniedza aptuveni 11 tūkst. tonnu (par 11% mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
