Veselības ministrijas (VM) ierosinājums nozares finansēšanai nepieciešamo finansējumu rast, palielinot akcīzes nodokli alkoholam, tabakai un limonādēm, kā arī apliekot ar nodokli neveselīgu pārtiku, vēl nenozīmē attiekšanos no ieceres veselības aprūpi finansēt no īpaši šim nolūkam ”iezīmēta” iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
Darba grupa esot apzinājusi arī to, kādas izmaiņas nepieciešamas citos likumos. "Patīkamākais ir tas, ka VID ir teicis, ka viņi visu to, kas likumprojektā ir ierakstīts, var realizēt bez jebkādām problēmām un summa, kura ir vajadzīga nodokļa ieviešanai un administrēšanai, ir nepilns pusmiljons latu," norāda Circene.
Viņa stāsta, ka no nākamā gada 1. jūlija Latvijā varētu tikt sākts par "veselības nodokli" iedēvētā nodokļa pilotprojekts, bet sistēma, kas paredz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību saistīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu, pilnā apmērā varētu tikt "iedarbināta", sākot no 2015. gada.
Valdība aprīļa vidū akceptēja koncepciju, kas paredz ieviest veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas jeb tā dēvēto veselības nodokli, kas būtu daļa no iedzīvotāju ienākuma nodoklī nomaksātās summas. Veselības nodokļa ieviešanas iniciatore ir Circene, kuras vadītā ministrija aprēķinājusi, ka, ieviešot šo nodokli, veselības aprūpes finansējums 2020. gadā sasniegtu 4,5 % no iekšzemes kopprodukta.
Tas, cik liels būs veselības nodoklis, vēl nav zināms, taču tiek solīts, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam, neatkarīgi no tā, vai viņš ir maksājis nodokli, būs garantēta neatliekamā palīdzība, bet konkrētu diagnožu pacientiem - arī ārstēšana un kompensējamie medikamenti. Iepriekš VM lēsa, ka veselības nodoklim jābūt vismaz 3,65 % no personas ienākumiem.
No nodokļa nomaksas būs atbrīvoti bērni, pensionāri, bezdarbnieki un vairākas citas iedzīvotāju kategorijas, kuras apdrošinās valsts.
"Delfi" jau ziņoja nupat VM nākusi klajā ar priekšlikumiem 33,7 miljonus latus no nozarei nākamgad nepieciešamajiem vairāk nekā 50 miljoniem latu lielā papildu finansējuma, rast, palielinot akcīzes nodokli alkoholam, tabakai un saldinātajiem gāzētajiem dzērieniem, kā arī ar nodokli apliekot tādus produktus kā sāļās desas, speķi, enerģijas dzērienus un čipsus. Pret to gan kategoriski iebilst pārtikas ražotāji.
