Foto: LETA
Uzņēmēji ir nobažījušies par valdošās koalīcijas vēlmi šī gada budžeta izdevumu un ieņēmumu sabalansēšanu par 50 miljoniem latu atkal panākt galvenokārt uz nodokļu palielināšanas rēķina, kas var veicināt "ēnu ekonomiku" un tikai samazināt valsts ieņēmumus, tāpēc aicina nenovilkt "sarkanās līnijas", otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Endziņš.

"Pats skumjākais, ka ejam vienkāršāko ceļu, [..] nevis samazinām izdevumus, bet ceļam nodokļus, kam var būt "bumeranga efekts" un kaut kādi ieņēmumi varētu nepildīties," koalīcijas plānus palielināt finanšu stabilitātes nodevu un akcīzi degvielai komentēja Endziņš.

Ceļot akcīzi degvielai, var pieaugt kontrabandas apjomi un "daudzi var aiziet pelēkajā zonā", pieļāva LTRK pārstāvis.

Uzņēmēji joprojām aicina valdību īstenot strukturālās reformas un spēt samazināt izdevumu pozīcijas. Endziņš pauda pārliecību, ka valsts pārvaldē vēl ir iespēja ietaupīt, un, lai gan pēc iepriekšējo gadu drastiskajiem finansējuma samazinājumiem tas vairs nebūs tik vienkārši, tomēr ir iespējami.

Viņš uzsvēra, ka, meklējot iespējas konsolidēt šī gada budžetu vēl par 50 miljoniem latu, svarīgi "nenovilkt sarkanās līnijas, jo var visu laukumu pārvilkt ar sarkanām līnijām, un tad nekur uz priekšu netiksim".

Kā vienu no nepieciešamajām reformām viņš minēja izmaiņas augstākajā izglītībā, pieļaujot, ka tādai mazai valstij kā Latvijā nav nepieciešams tik daudz valsts augstskolu. Viņš arī pieļāva, ka reformas augstākajā izglītībā varbūt nedos nekādu ietaupījumu, bet, nesākot tās, to nevarēs uzzināt.

Tāpat viņš pieļāva, ka iespējams iegūt kādu ietaupījumu arī sociālajā budžetā - "kaut ko koriģējot, var varbūt iedot efektīvāk naudu tiem, kam tā tiešām vajadzīga, un, iespējams, ietaupīt".

Jau ziņots, ka valdību veidojošā koalīcija ir vienojusies par papildus šī gada budžeta izdevumu un ieņēmumu sabalansēšanu vēl par 39 miljoniem latu. Pašlaik turpinās diskusija ar starptautiskajiem aizdevējiem par summu, kuru budžets varētu iegūt, apliekot ar nodokli nebanku kreditētājus. Iepriekš koalīcija vienojās, ka nebanku kredītiestādēm par licenci būs jāmaksā nodeva 50 tūkstošu latu apmērā, savukārt, lai pārreģistrētu šādu uzņēmumu, ikgadējā nodeva būs 10 tūkstoši latu. Šādi iecerēts papildu valsts budžetā iegūt līdz 8,3 miljonus latu.

ZZS arī rosina samazināt līdzekļus neparedzētajiem gadījumiem par trīs miljoniem latu un dubultot finanšu stabilitātes nodevu no 0,036% līdz 0,072%. Savukārt Finanšu ministrijas priekšlikumus paredz palielināt degvielas akcīzi par diviem santīmiem par litru, un tas budžetam dos papildus ieņēmumus 10,5 miljonu latu apmērā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!