Ārkārtējās situācijas laikā konkrētiem uzņēmējiem, kuru darbību ietekmē pret Covid-19 izplatību vērstie ierobežojumi, būs iespējama nodokļu atlikšana, pieejams atbalsts apgrozāmajiem līdzekļiem un subsidētās darba algas, atklāja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
Konceptuāla vienošanās par konkrētajiem atbalsta mehānismiem panākta ceturtdien finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītāja darba grupā.
Tāpat plānots, ka vakcinētiem darbiniekiem slimības lapas valsts apmaksātu, sākot ar pirmo dienu, lai darbinieki ar Covid-19 simptomiem varētu palikt mājās un nepieciešamības gadījumā arī veikt testu.
Vienlaikus darba grupā no uzņēmēju organizācijām saņemti signāli, ka pašlaik varētu iztikt bez dīkstāves pabalstiem.
Vitenbergs skaidroja, ka Ekonomikas ministrija (EM) ceturtdien uz darba grupu nākusi ar sagatavotu analīzi par to, kuras nozares ierobežojumu iespaidā nevar strādāt vispār un kuras ir ierobežotas daļēji.
"Tas, kā mēs redzam šo situāciju, – esošie ierobežojumi skar plašāku uzņēmumu un nozaru loku, ne tikai tās, kas ir aizvērtas. Tāpēc mēs piedāvājām dažādus rīkus, kādi būtu nepieciešami, lai uzņēmumi varētu šajā laikā izdzīvot. Bez iepriekš daudz diskutētajiem atbalstiem, kas ir subsidētās darba vietas un dīkstāves pabalsts un uzņēmumiem apgrozāmie līdzekļi, mēs piedāvājām arī citus risinājumus," sacīja ekonomikas ministrs.
Vitenbergs arī atzīmēja, ka diskusijas par to, kurām nozarēm atbalsts apgrozāmajiem līdzekļiem būtu piešķirams, vēl turpināsies. Diskusija darba grupā bijusi par to, vai atbalsts ir nepieciešams tikai slēgtajām nozarēm vai arī tām, kas ir daļēji ierobežotas.
Politiķis pauda, ka optimālā gadījumā par jau konkrēti sagatavotu piedāvājumu valdībā varētu diskutēt jau nākamajā nedēļā, tomēr pastāv iespēja, ka piedāvājumu līdz šim laikam vēl varētu arī nepaspēt izstrādāt.
Tāpat Vitenbergs atklāja, ka, piemēram, apgrozāmo līdzekļu atbalsts uzņēmējiem tāpat būtu jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK), kas nozīmē, ka to piešķiršana jebkurā gadījumā aizņems ilgāku laiku.
Reira preses sekretāre Mudrīte Grundule portālu "Delfi" informēja, ka ministra vadītā grupa ceturtdien lēma virzīt ideju par apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta programmas izstrādi atbilstoši jaunajai situācijai. Tāpat puses konceptuāli atbalstīja priekšlikumu par darba vietu subsidēšanu.
Starp atbalsta pasākumiem tiek izskatīta iespēja šoruden pagarināt nodokļu samaksas termiņu tiem nodokļu maksātājiem, kuru saimnieciskā darbība ārkārtas situācijas laikā ir pilnībā aizliegta. Tāpat plānots, ka pret Covid-19 vakcinētajiem, kuri tomēr saslimuši ar šo slimību, slimības lapas jau no pirmās dienas apmaksā valsts.
Vienlaikus uzņēmēju organizācijas sanāksmes laikā nepauda atbalstu dīkstāves pabalstu turpināšanai, tāpēc šī veida atbalsts turpmāk netiks izskatīts, pauda Grundule.
Pēc Grundules teiktā, Reirs ir pārliecināts, ka atbalsta pasākumiem ir jābūt tādiem, kas veicinātu vakcināciju pret Covid-19, jo tiklīdz sabiedrībā būs sasniegta pietiekama vakcinācijas aptvere, visi valstī ieviestie ierobežojumi tiks atcelti.
Grundule piebilda, ka ceturtdien notikušajā sanāksmē netika pieņemti konkrēti lēmumi, bet puses vienojās piektdien, 15. oktobrī, sanākt uz nākamo sēdi, kurā plānots spriest par apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta programmas koncepciju.
Ceturtdien sanāksmē tika uzklausīts Finanšu ministrijas (FM) sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) sagatavotais ziņojums un priekšlikumi par nodokļu nomaksas termiņu pagarinājumiem, kā arī Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojums par atbalsta pasākumiem jomās, kas ir pilnībā slēgtas vai kuru darbība ir daļēji ierobežota.
Sanāksmē viedokli pauda arī kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), Vitenbergs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).
Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 8. oktobra ārkārtas sēdē vienojās no pirmdienas, 11. oktobra, valstī izsludināt ārkārtējo situāciju ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību. Vienlaikus tika lemts par ierobežojumiem dažādās nozarēs.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) secināja, ka saistībā ar ierobežojumiem būs jālemj par dažādiem atbalsta mehānismiem un šis būs turpmākās darba kārtības jautājums.
Pēc ekonomikas ministra Vitenberga paustā, jauno ierobežojumu skarto uzņēmumu un darbinieku atbalstam būs nepieciešami 60 miljoni eiro mēnesī. Tomēr no pagājušajā nedēļā valdībā pieņemtā rīkojuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu pievienotās anotācijas izriet, ka nepieciešamais atbalsts aplēsts daudz lielāks.
No rīkojuma projekta anotācijas izriet, ka ierobežojumu dēļ indikatīvi dīkstāves pabalstiem un algu subsīdijām mēnesī varētu būt nepieciešami 25 miljoni eiro, apgrozāmo līdzekļu granta programmai mēnesī vajadzētu 120 miljonus eiro, tirdzniecības centru atbalstam – deviņus miljonus mēnesī, tūrisma nozarei – 18 miljonus eiro mēnesī, bet sporta centriem – 7,22 miljonus eiro mēnesī.
Tāpat anotācijā minēts, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana ietekmēs kultūras, izklaides un sporta pasākumu rīkotājus un pasākumu apmeklētājus. Aplēsts, ka ieviesto ierobežojumu dēļ pasākumu rīkotājiem būtu nepieciešamas kompensēt divus miljonus eiro, galvenokārt par atgrieztajām biļetēm.
Aplēsts arī piemaksu apmērs pašvaldības policistiem par darbu Covid-19 apstākļos, proti, 700 000 eiro.
Iepriekš finanšu ministrs Reirs atzina, ka atbalstu Covid-19 krīzē cietušajiem varētu sniegt no ministrijās pārpalikušās naudas.
