Trešdien, 9. septembrī, notikušajā valdības un sociālo partneru veidojošā Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika panākts konceptuāls atbalsts 2021. gada budžeta projektam. No budžeta projekta izriet, ka mediķu atalgojuma palielināšanai par 20% nākamā gada budžetā papildus tiks paredzēti 183 miljoni eiro, bet pedagogu darba samaksas pieaugumam papildus 33,3 miljonus eiro.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris (attēlā) pozitīvi vērtēja faktu, ka Finanšu ministrija (FM) ir respektējusi tiesiskumu un 2021. gada budžetā ir paredzējusi līdzekļus mediķu algu paaugstināšanai, kā to paredz iepriekš Saeimā pieņemtais likums. Tajā pašā laikā Keris aicināja valdību veikt grozījumus šā gada budžetā, lai pildītu solījumu par mediķu algu paaugstināšanu šajā gadā.
Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs pievienojās Kera paustajam un atzinīgi novērtēja apņemšanos pildīt solījumu par mediķu atalgojuma palielināšanu, jo solītais algu pieaugums ir viens no motivējošajiem faktoriem, kas mudina mediķus nepamest darbu. Tajā pašā laikā arī Kalējs norādīja uz neatrisināto solījumu par mediķu atalgojuma pieaugumu šajā gadā.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga īpaši pateicās premjeram Krišjānim Kariņam (JV) un FM par to, ka pedagogu darba samaksas jautājums ticis risināts šogad, kā atalgojumu plānots celt nākamgad. Tajā pašā laikā LIZDA aktualizēja trīs citus risināmus jautājumus, proti, par augstākās izglītības bāzes finansējumu, pirmsskolas pedagogu darba samaksas daļēju nodrošināšanu, kā arī LIZDA aicina risināt jautājumu darba samaksas un darba slodžu pārskatīšanu.
NTSP pauda atbalstu FM piedāvājumam samazināt darbaspēka nodokļus un pakāpeniski ieviest minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), informēja Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).
LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs uzsvēra, ka organizācija atbalsta reģionāli konkurētspējīgākās nodokļu sistēmas izveidošanu un virzību uz darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu, kas uzlabošot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. "Valsts budžeta izstrādes gaitā aicinām ievērot stratēģiskās plānošanas principus, ņemot vērā "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam" un "Stratēģiju Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai", kā arī savlaicīgi iesaistīt darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjus turpmākajā darba procesā," mudināja Gavrilovs.
Lai uzlabotu ekonomikas konkurētspēju, veicinātu iekasēto nodokļu pieaugumu un valsts sociālo ilgtspēju, LDDK aicina ņemt vērā sociālo un sadarbības partneru priekšlikumus nodokļu politikas attīstības virzieniem.
LDDK atbalsta valdības priekšlikumu samazināt VSAOI par 1%, vienlaikus uzsverot, ka ir nepieciešams vēl straujāks nodokļu sloga samazinājums, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā.
Organizācijā arī akcentē, ka attiecībā uz minimālo VSAOI ieviešanu ir svarīgi, lai process notiktu pakāpeniski nākamo divu gadu laikā un ka sistēmai ir jābūt viegli administrējamai. LDDK norāda, ka, aprēķinot nodokļu un sociālo iemaksu apmēru, būtu jāņem vērā mājsaimniecības kopējie ienākumi, kā arī jānodrošina iemaksu summēšana par visiem personas darba ienākumiem, bet atbildība par VSAOI nomaksu vismaz minimālajā līmenī ir jāuzņemas darba ņēmējam.
Tāpat LDDK vērš uzmanību, ka visi alternatīvie nodokļu režīmi, tai skaitā autoratlīdzību režīms, jāskata kopskaitā un jāizmaina vienlaicīgi, lai nenotiktu cilvēku migrācija starp nodokļu režīmiem, tādējādi novēršot iespēju tos izmantot negodprātīgai nodokļu optimizācijai.
LDDK pozitīvi vērtē centienus paaugstināt diferencētā neapliekamā minimuma slieksni līdz 1800 eiro, kas ir labāks modelis par esošo. Tomēr reizē darba devēji aicina atteikties no LDDK ieskatā lēto darbaspēku un aplokšņu algu ekonomiku veicinošā diferencētā neapliekamā minimuma, to fiskāli neitrālā veidā aizstājot ar neapliekamo minimumu. Organizācijā uzskata, ka diferencētais neapliekamais minimums neveicinot nodokļu sistēmas taisnīgumu un vienkāršību, kā arī kavējot tautsaimniecības pāreju uz augstākas pievienotās vērtības un augstāka atalgojuma ekonomiku.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsvēra, ka ir atbalstāma un apsveicama valdības apņemšanās pildīt solījumu par mediķu un pedagogu darba samaksas pieaugumu. Vienlaikus viņa atzina, ka par pārējām 2021. gada budžeta iniciatīvām LDDK patlaban nevar sniegt pilnu vērtējumu, jo par šiem priekšlikumiem nepieciešams veikt detalizētu analīzi.
Jau vēstīts, ka NTSP sēdē tika pārrunāts nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas process un plānotās nodokļu politikas izmaiņas.
No sēdē sniegtās informācija izriet, ka veselības nozarei 2021. gadā piedāvāts papildu finansējums 183 miljoni eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai.
Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, tam piedāvāts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021. gadā un 49,1 miljonu eiro 2022. gadā un turpmākajos gados. Tāpat akadēmiskā personāla minimālo atlīdzības likmju paaugstināšanai sniegts priekšlikums par finansējumu 7,2 miljoni gan 2021. gadā, gan turpmākajos gados.
Satversmes tiesas spriedumu izpildei labklājības jomā nepieciešamais finansējums ir 95,7 miljonu eiro apmērā. Tas ietver minimālo pensiju un Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu, garantēto minimālo ienākumu un mājokļa pabalsta finansēšanu, kā arī sociālo garantiju palielināšanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Nepieciešamo finansējumu ir jānodrošina gan no valsts, gan pašvaldību budžetiem.
Savukārt neatkarīgo institūciju prioritārajiem pasākumiem, tai skaitā sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, nepieciešami 19,4 miljoni eiro.
Jau ziņots, ka 2021. gadā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi tiek prognozēti 7,43 miljardu eiro apmērā, izriet no iepriekš valdībā skatītā FM sagatavotā ziņojuma par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2021., 2022. un 2023. gadam.
2021. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,43 miljardu eiro apmērā un 2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7,66 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru, izdevumi palielināti par 5,9 miljoniem eiro 2021. gadam un 59 miljoniem eiro 2022. gadam.
2023. gadam izdevumi noteikti 7,41 miljarda eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2022. gadam ir samazinājums par 191,6 miljoniem eiro.
Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2021. gadam aprēķināti 3,16 miljardu eiro apmērā, 2022. gadam – 3,23 miljardu eiro apmērā un 2023. gadam – 3,38 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru 2021. gadam izdevumi palielināti par trim miljoniem eiro, 2022. gadam izdevumi samazināti par 102,7 miljoniem eiro, bet 2023. gadam izdevumi salīdzinājumā ar ietvaru 2022. gadam palielināti 53,4 miljoniem eiro.
