Vairums iedzīvotāju neatbalsta valsts parāda palielināšanu uz nākamo paaudžu rēķina
Foto: PantherMedia/Scanpix

Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju nav pieņemams princips, ka valsts aizņemas naudu, lai risinātu šodienas problēmas, bet apmaksu veic nākamās paaudzes, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) pasūtītā iedzīvotāju aptauja par valsts finansēm un Covid-19 problemātiku.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā liecina pētījumu centra SKDS pērn novembrī veiktās aptaujas rezultāti, princips, ka valsts aizņemas naudu, lai risinātu šodienas problēmas, bet apmaksu veic nākamās paaudzes, kopumā nav pieņemams 73% respondentu (drīzāk nav pieņemams 36%, nemaz nav pieņemams – 37%). Savukārt šādu principu akceptē piektā daļa jeb 19% respondentu, no tiem drīzāk – 17%, bet pilnībā pieņemami tas ir – 2% aptaujāto.

"Pretēji ik pa laikam sabiedrībā saklausāmajiem aicinājumiem kāpināt valsts parādu, aptauja apstiprina citu tendenci, proti, Latvijas iedzīvotājiem tuvāka ir doma "parāds nav brālis"," saka FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, lielākā daļa respondentu jeb 75% uzskata, ka Latvijas valsts ārējais parāds, salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, ir kopumā liels (drīzāk par lielu to uzskata 36%, ļoti lielu – 39%). 12% respondentu ārējo parādu vērtē kā vidēju, bet 3% – kā mazu.

Kā norāda FDP, minētās atbildes norāda uz iedzīvotāju izpratnes trūkumu par valsts finanšu stāvokli, jo patiesībā Latvijas valsts parāda līmenis ir salīdzinoši zems.

"Latvija ir viena no valstīm ar salīdzinoši zemu valsts parādu, kas ir devis iespēju aizņemties starptautiskos tirgos par ļoti zemām procentu likmēm un plaši īstenot valsts atbalsta pasākumus pandēmijas laikā. Tas gan nenozīmē, ka valdība budžeta tēriņos var rīkoties pēc "gāzi grīdā" principa. Lai sabalansētu izdevumus, kas pandēmijas un energoresursu krīzes dēļ ir strauji auguši, parāda kāpināšana ir jāaptur, neļaujot tai ievērojami pārsniegt 50% no IKP, kas Latvijas apstākļos būtu ideāla robeža," skaidro Šteinbuka.

Nedaudz vairāk nekā puse respondentu jeb 51% aptaujāto norāda, ka viņiem interesē valsts finanšu stāvoklis, piemēram, budžeta deficīts, valsts parāds u. tml. jautājumi, bet šis jautājums kopumā neinteresē 45% respondentu (drīzāk neinteresē – 30%, nemaz neinteresē – 15%).

Vairāk nekā pusei respondentu jeb 59% aptaujas dalībnieku nav viedoklis, kādā veidā Latvijai vajadzētu iegūt papildu finansējumu, lai palielinātu izdevumus. Ceturtā daļa respondentu jeb 26% uzskata, ka palielināt izdevumus vajadzētu, valstij aizņemoties un palielinot valsts parādu, savukārt 15% respondentu norāda, ka palielināt izdevumus vajadzētu, palielinot nodokļus. Vīrieši, jaunieši (18-24 gadi) un respondenti, kuriem kopumā nav interese par valsts finanšu stāvokli, biežāk norāda, ka palielināt izdevumus vajadzētu, valstij aizņemoties un palielinot valsts parādu.

Lielākā daļa respondentu kopumā piekrīt, ka valstis, kurās cilvēki vairāk uzticas un atbalsta viens otru, ekonomiski attīstās straujāk - tā norādījuši 84% respondentu. Savukārt domai, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas ir nosodāma rīcība, kopumā piekrīt 71% respondentu.

Ņemot vērā, ka FDP regulāri gatavo Covid-19 krīzes uzraudzības ziņojumus par fiskālo situāciju valstī un divu gadu laikā tapuši jau 17 šādi pārskati, Padome SKDS aptaujā iekļāva jautājumus arī par iedzīvotāju attieksmi pret Covid-19 problemātiku.

Kopumā 66% aptaujāto piekrīt apgalvojumam, ka vakcinācija ir pienākumus pret savu un līdzcilvēku veselību (pilnībā piekrīt 33%, bet 33% - drīzāk piekrīt). Savukārt šim apgalvojumam nepiekrīt 25% aptaujāto (drīzāk nepiekrīt 16%, pilnībā nepiekrīt – 9%). Apgalvojumam, ka Latvijas iedzīvotāju vakcinēšanās pret Covid-19 pozitīvi ietekmē Latvijas ekonomisko attīstību kopumā piekrīt 48% iedzīvotāju, savukārt 36% respondentu šim apgalvojumam nepiekrīt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.