Valdība atbalsta Latvijas pieteikumu 1,82 miljardu eiro vērtajam ANM plānam
Foto: Pixabay

Otrdienas sēdē Ministru kabinets atbalstīja Latvijas piedāvāto 1,82 miljardus eiro Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Otrdienas sēdē finanšu ministrs Jānis Reirs valdības un citus sēdes dalībniekus iepazīstināja ar veiktajām izmaiņām un precizējumiem plānā.

Sēdē atbalstīts priekšlikums Latvijas pieteikumu iesniegt Eiropas Komisijā. Finanšu ministrijai līdz 30. aprīlim uzdots nodrošināt Latvijas (ANM) plāna iesniegšanu Eiropas Komisijai.

Jau ziņots, ka Latvija koriģējusi ANM piesaistāmo finansējumu no 1,65 miljardiem līdz 1,82 miljardiem eiro.

Plāns koriģēts un tajā integrēti Eiropas Komisijas un sociālo partneru priekšlikumi, palielinot atbalstu privātajam sektoram un stiprinot sociālās noturības elementus. Tāpat stiprinātas klimata ambīcijas un veidota ciešāka sasaiste ar Latvijas attīstības plānošanas dokumentiem.

Plānā par 40% līdz 643 miljoniem eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,153 miljardiem eiro.

Valdība atbalstīja rosinājumu Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā priekšlikumu par inovāciju zinātniski tehnoloģiskās ekspertīzes kapacitātes stiprināšanu 1 miljona eiro apmērā, plānojot to ekonomikas transformācijas komponentē EM pieejamo finanšu resursu ietvaros; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdots sagatavot priekšlikumu par bezizmešu transportlīdzekļu iegādi 10 miljonu eiro apmērā, plānojot to nevienlīdzības mazināšanas komponentē VARAM pieejamo finanšu resursu ietvaros. Tāpat VARAM sadarbībā ar EM jāsagatavo priekšlikums nevienlīdzības mazināšanas komponentes ietvaros industriālo zonu finansējuma saņēmēju loku papildināt ar komersantiem.

Tāpat MK sēdē lemts Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Kultūras ministriju līdz 2021.gada 29.aprīlim sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā priekšlikumu par mediju nozares uzņēmumu digitālās attīstības pasākumiem 5,7 miljonu eiro apmērā, plānojot to digitālās transformācijas komponentē Ekonomikas ministrijai pieejamo finanšu resursu ietvaros.

Paredzams, ka atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ieviešana veicinās Latvijas IKP pieaugumu par 1,3-1,5 procentpunktiem, bet nodarbinātība varētu palielināties par 0,6-0,7%, liecina Finanšu ministrijas aplēses.

Sēdes laikā gan vairāku organizāciju pārstāvji atzina, ka nav iekļauti vairāki rosinājumi, taču premjerministrs Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka jārod kompromiss, jo ir skaidrs, ka neviena puse pilnībā nepieņems otras puses ierosinājumus. Otrdienas rītā notika arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde, kuras laika valdība un sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – diskutēja par ANM plāna projektu. LDDK norādīja, ka konceptuāli atbalsta izstrādāto plānu, bet tikai ar nosacījumu, ka turpmākajā plāna izstrādes gaitā tajā tiks iekļauti darba devēju priekšlikumi vai rasti risinājumi no citiem finanšu avotiem klimata pārmaiņu un ilgtspēja, digitālās transformācijas, nevienlīdzības mazināšanas un veselība aprūpes jomās.

"Šis bijis garš un sarežģīts process, instruments ir nozīmīgs gan no tēmu, gan finansējuma, gan ātruma un pieejamības aspekta, sacīja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, piebilstot, ka, protams, šis plāns neatrisinās visu, bet var būt ļoti nozīmīgs papildinošs instruments citiem instrumentiem.

"Uzņēmēji aicina valdību sarunās ar EK uzturēt to pozīciju, kas iepriekš dzirdēta no valdības puses vairākkārt – necelt nodokļu likmes ar domu finansēt nākotnes investīcijas, argumentējot, ka ieguldījumi tiek veikti ekonomikas attīstībā, likuma varas stiprināšanā, ēnu ekonomikas mazināšanā, palielināt nodokļu ieņēmumus un segt nākotnes izdevumus," sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle, Politikas daļas direktore Katrīna Zariņa.

Reirs atzina, ka Eiropa nedomā, ka nav jāiztiek bez nodokļu palielināšanas, galvenokārt sociālajā jomā, un par šo turpinās sarunas. "Mūsu arguments ka veicam nodokļu reformu ir viņus nedaudz piebremzējis," atzina Reirs.

Savukārt ģenerālprokurors Jānis Stukāns MK sēdē gan apšaubīja, vai piesaistītais finansējums ļaus cīnīties ar ēnu ekonomiku un veicināt ekonomisko noziegumu apkarošanu. Īpaši viņš izcēla likuma varas sadaļu, uzsverot, ka liela daļa pasākumu, kas plānoti ēnu ekonomikas apkarošanai, nav ar to saistīti, tostarp, depo būvniecība vai infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Kundziņsalā.

Ko paredz Latvijas sagatavotais Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns?

Kopumā ieguldījumi plānoti sešās jomās - digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, veselībā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformā, kā arī likuma varas stiprināšanā.

1) Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja

Nozīmīgas ES investīcijas saskaņā ar pārstrādāto ANM plānu tiks ieguldītas energoefektivitātes jomā - daudzdzīvokļu ēku siltināšanā un energoefektivitātes palielināšanā visā Latvijā

Latvijas uzņēmēju konkurētspēju palielinās elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija – plānā paredzēti ieguldījumi elektrības tīklos un infrastruktūrā, lai potenciāli samazinātu elektroeneģijas cenu ražotājiem par 3% -5%, un palielinātu, tajā skaitā arī - investīcijas mazajā mikroģenerācijas infrastruktūrā, kas uzņem MVU un privātmāju ar vēja un saules baterijām saražoto enerģiju, varētu būt arī lieli vēja parki.

Tāpat plānā paredzētas būtiskas investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes palielināšanai, ar finanšu instrumentu palīdzību sniedzot iespēju uzņēmējiem veidot uzņēmējdarbības infrastruktūras energoefektivitātes projektus.

2) Digitālā transformācija

Uzņēmumu digitalizācija un inovācijas

ANM plānotas investīcijas procesu digitalizācijai uzņēmumos, piemēram, vadības, grāmatvedības, iekšējo resursu pārvaldības sistēmu modernizēšanai.

Plānots arī izveidot reģionālos digitālo inovāciju centrus, kur uzņēmēji, it īpaši šis pasākums ir mērķēts uz MVU, varēs konsultēties ar ekspertiem un pārbaudīt savu uzņēmumu digitālo briedumu, saņemt ieteikumus, ko pilnveidot.

Īpaša plāna sadaļa paredzēta finanšu instrumentiem komersantu digitalizācijai, sniedzot atbalstu iekšējo resursu pārvaldības un loģistikas rīku attīstīšanai un digitalizācijai.

Digitālo prasmju pilnveidošana sabiedrības un valsts pārvaldes digitalizācijai

Būtisks atbalsts papildinātajā ANM plānā paredzēts Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju apmācībai visos līmeņos, sākot no bērniem un senioriem un beidzot ar pieaugušajiem.

Mūžizglītība, digitālo prasmju attīstīšana ir ļoti svarīga ikvienam, kurš vēlas iekļauties mūsdienu darba tirgū. Pašlaik jau ir, un tuvākajos gados, pateicoties ANM, būs pieejami valsts līdzekļi pieaugušo tālākapmācībai.

Papildinātajā ANM plānā iekļautas investīcijas arī 5G infrastruktūras transformācijā, ietverot 5G infrastruktūras izbūvi Via Baltica koridorā, kā arī platjoslas pieslēgumus "pēdējās jūdzes" infrastruktūras attīstībā.

3) Nevienlīdzības mazināšana

Saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, ANM plānā paredzētas nozīmīgas investīcijas valsts un reģionālas nozīmes autoceļu attīstībā.

Savukārt, piemēram, ar industriālo zonu palīdzību plānots nodrošināt labi apmaksātu darbavietu izveidi reģionos. Kuru novadu industriālo zonu attīstībā investēt, - tiks noteikts konkursa kārtībā.

Reģionos plānots palielināt mājokļu pieejamību, attīstot īres dzīvokļu fondu. Tur, kur tiks attīstītas darbavietas – jāveido arī dzīvojamais fonds, jo labi speciālisti negrib dzīvot novecojušos mitekļos. Dzīvojamo fondu attīstītu pašvaldības sadarbībā ar privātajiem uzņēmējiem.

Papildinātajā ANM plānā palielināti ieguldījumi sociālo pakalpojumu attīstībā – darba un dzīves vides pielāgošanā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (piemēram, īpašas uzbrauktuves – lifti iekļūšanai darba un dzīves vietās), apmācības sociālajiem darbiniekiem, palīdzība cilvēkiem, kas dzīvo sociālajās institūcijās (mājās) – izveidojot ģimenes videi pietuvinātus apstākļus.

4) Veselība

Slimnīcu līmeņošanas reformas ietvaros plānoti ieguldījumi ambulatoro un stacionāro pakalpojumu attīstībā vismaz 11 slimnīcu infrastruktūrā, tās pielāgošana epidemioloģiskajām vajadzībām.

5) Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma

Inovāciju un privāto investīciju izpētē un attīstībā veicināšana, papildus ieguldot Klasteru programmā, kuras ietvaros tiktu radīti jauni, zinātniski ietilpīgi inovatīvi produkti, veicināta uzņēmēju, zinātnieku un augstskolu sadarbība.

Līdzekļi tiks novirzīti arī augstskolu pārvaldības reformai un atbalstam zinātnei un pētniecībai, doktorantūras zinātniskā potenciāla atjaunošanai, - lai Latvijā būtu vairāk doktora grāda ieguvēju.

6) Likuma varas stiprināšana

Ieguldījumi plānoti ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanai, tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apmācībai, sākot no policistiem un beidzot ar augstākās tiesas tiesnešiem, lai visiem būtu vienota izpratne par ekonomisko noziegumu izmeklēšanu.

ANM (Recovery and Resilience Facility), ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Mehānisma mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Jānis Reirs Krišjānis Kariņš Latvijas Darba devēju konfederācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera Līga Meņģelsone Ministru kabinets VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form