Visvairāk papildu naudas tiks novirzīts Satiksmes ministrijai (SM) un Veselības ministrijai (VM) – attiecīgi 20,6 miljoni latu un 19,5 miljoni latu. SM lielāko daļu no papildu naudas plāno atvēlēt autoceļu uzturēšanai un sakārtošanai, bet lielākā summa no VM atvēlētā papildu finansējuma paredzēta speciālistu konsultāciju un dienas stacionāru pakalpojumu apmaksai.
Kultūras ministrijai (KM) atvēlēti papildu 5,1 miljons latu, kas tiks tērēti, piemēram, pedagogu atlīdzībām kultūras iestādēs, Latvijas Nacionālās operai iekārtu iegādei un saimnieciskās darbības stabilizēšanai, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vienreizējiem tēriņiem un citiem.
Valdība vienojās arī, ka 4,4 miljoni latu budžeta grozījumos jāatvēl radio un televīzijai, vislielāko summu – 3,9 miljonus latu – paredzēts tērēt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai kapitālajām iegādēm. Iekšlietu ministrijai (IeM) dažādiem tēriņiem šogad papildus iedalīti 3,88 miljoni latu, Labklājības ministrijai (LM) – 3,87 miljoni latu, no kuras lielāko summu plānots tērēt tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai.
No 70 miljoniem latu 3,19 miljonus latu saskaņā ar valdības lemto plānots novirzīt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Tieslietu ministrijai (TM) – 3,08 miljoni latu, no kā lielāko summu paredzēts novirzīt parādu segšanai piegādātājiem par komunālajiem pakalpojumiem. Mazāki līdzekli bija paredzēti Finanšu ministrijai (FM) – 1,55 miljoni latu, kā arī Zemkopības ministrijai (ZM) – 2,32 miljoni latu.
Kopējā papildu tēriņu summa, kas audzēta šā gada budžetā ir lielāka - vairāk nekā 220 miljoni latu. FM skaidro, ka par 70 miljonu sadali prioritārajiem pasākumiem valdībā bija plašas diskusijas, bet par pārējās naudas sadali debates izpalika, jo nauda bija jānovirza pasākumiem, kam finansējums ir obligāti piešķirams.
Piemēram, apmēram 13,28 miljoni latu piešķirti Latvijas iemaksas nodrošināšanai Eiropas Savienības (ES) budžetā. Iemaksa, pēc premjera Valda Dombrovska (V) sacītā, ir augstāka saistībā ar straujo Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu. "Straujāk aug ekonomika, straujāk aug iemaksa ES budžetā," skaidroja Ministru prezidents.
9,1 miljons latu budžetā papildu paredzēts Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai, 21,2 miljoni latu – vecuma pensiju izmaksām, 4,1 miljonu latu naftas produktu rezervju sistēmas uzturēšanai, 88,2 miljoni latu – līdzfinansējumam Eiropas Savienības lauksaimniecības fondu naudas apguvei, bet 13,5 miljoni paredzēti citiem tēriņiem, piemēram, 1,66 miljonus latu paredzēts novirzīt nekustamā īpašuma iegādei Jēkaba ielā 6/8, Rīgā, Saeimas vajadzībām.
Finanšu ministrs Andris Vilks (V) žurnālistiem pēc valdības sēdes uzsvēra, ka papildu paredzētie tēriņi šā gada budžetā – aptuveni 220 miljoni latu ir mazāki par budžetā plānotajiem papildu ieņēmumiem - nedaudz vairāk kā 250 miljoniem latu. Tas nozīmē budžeta deficīta saglabāšanu plānotajā 1,9% apmērā no valsts IKP.
Premjers uzsvēra, ka pirmdien budžeta grozījumu likumprojektu plānots iesniegt skatīšanai Saeimā, un jau ceturtdien parlaments normatīvā akta projektu varētu skatīt pirmajā lasījumā. Finanšu ministrs neizslēdz, ka Saeimas deputāti budžeta grozījumu likumprojektu varētu papildināt ar citiem pasākumiem, kam nepieciešams papildu finansējums, taču šīs summas būs nebūtiskas.
Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis valdības sēdē gan pauda vēlmi jau šogad mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu (IIN) sadales proporciju par labu pašvaldībām. Šo piedāvājumu valdība noraidīja, jo arī pašvaldību budžetos līdz ar labāku IIN ieņēmumu izpildi ir šī nodokļa ieņēmumu pārpilde. "Patlaban nav pamata atvērt diskusiju par IIN pārdali," teica premjers, piebilstot, ka par iespēju mainīt sadales proporciju nākamgad tiks diskutēts 2013.gada budžeta izstrādes procesā.
FM norāda, ka valsts konsolidētā budžeta (valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summa) ieņēmumi šogad prognozēti 4,775 miljardu latu, bet izdevumi – 4,864 miljardu latu apmērā. Salīdzinājumā ar iepriekš 2012.gada apstiprināto plānu likumprojektā paredzēts ieņēmumu palielinājums 251,3 miljonu latu, bet izdevumu - 219,4 miljonu latu apmērā.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2012.gadā prognozēti 3,457 miljardu latu, bet izdevumi – 3,468 miljardu latu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2012.gada apstiprināto plānu, ir 211,3 miljardi latu jeb 6,5%. Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 1,336 miljardu latu un 1,414 miljardu latu apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumi, salīdzinot ar iepriekš apstiprināto plānu, palielināti 11 miljoniem latu latu jeb 0,8%.
2012.gada budžeta grozījumu galvenās izmaiņas saistītas ar valsts pamatbudžeta ieņēmumos palielināto nodokļu ieņēmumu prognozi 74,74 miljonu latu apmērā. To veido lielāki pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - par 41,38 miljoniem latu un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi - 34,8 miljoni latu.
Jau vēstīts, ka FM nesen paaugstināja savu šā gada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi – līdz 4%. Savukārt, ņemot vērā ārējās vides riskus, saglabāts piesardzīgs redzējums par situācijas attīstību Latvijas ekonomikā nākošajos gados, līdz ar to izaugsmes prognozes 2013. - 2015.gadam atstātas nemainīgas. Būtiskākais iemesls prognožu maiņai ir ievērojami spēcīgāks nekā sākotnēji prognozēts iekšējā pieprasījuma - īpaši investīciju, pieaugums, kā arī stiprāka Latvijas ekonomikas noturība pret ārējās vides pasliktināšanos.
Galvenie izaugsmes virzītāji vidējā termiņā būs investīcijas un eksports. To noteiks salīdzinoši stabilie pieauguma tempi Latvijas eksporta noieta tirgos un Latvijas konkurētspējas uzlabojumi, kā arī augstie ražošanas jaudu noslodzes rādītāji lielākajās Latvijas apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Sagaidāms, ka vidējā termiņā privātā patēriņa pieauguma tempi nepārsniegs IKP pieaugumu tempus.
Lielākie riski Latvijas ekonomikas izaugsmei joprojām ir saistīti ar notikumu attīstību eirozonā, pasaules izejvielu cenu dinamiku un citu pasaules lielo ekonomiku attīstību.
Atjaunotās prognozes veidotas, sabalansējot pozitīvos un negatīvos riskus, kas paredz, ka 2012.gada otrajā pusē eirozona atgriezīsies pie pozitīvas izaugsmes. Gadījumā, ja situācija eirozonā vēl vairāk pasliktināsies, izaugsme 2013.gadā un vidējā termiņā var būt arī būtiski vājāka, nekā šobrīd prognozēts, uzsver FM.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
