Valdībā, gatavojot Ministru kabineta atbildes vēstules projektu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par likumprojektu grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, otrdien izcēlās asas vairāk nekā stundu garas diskusijas par mikrouzņēmumu nodokļa režīmu.
Diskusijas raisīja atbildes vēstule Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.
Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis valdības ministriem norādīja, ka pašreizējais mikrouzņēmumu nodokļa režīms nav ilgtspējīgs no sociālās apdrošināšanas un budžetu ieņēmumu aspekta, tāpat arī mikrouzņēmumu nodoklis ne vienmēr tiek izmantots atbilstoši likumam, un vairāki tā maksātāji nemaz patiesībā nevar būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji.
Viņš atzīmēja, ka pērn mikrouzņēmumu nodokļa kopējie ieņēmumi bija 51,1 miljons eiro, un atbilstoši FM aprēķiniem likumprojekta kopējā negatīvā fiskālā ietekme, veicot plānotos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, no 2015.gada līdz 2017.gadam būs 38,1 miljons eiro, tostarp 2015.gadā - septiņi miljoni eiro, 2016.gadā - 13 miljoni eiro, savukārt 2017.gadā - 18,1 miljons eiro.
Vērtējot iespējamos risinājumus, FM norāda, ka uz situācijas uzlabošanu vērsts risinājums ir pakāpeniska minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ieviešana, par kuru gan jāveic padziļinātas diskusijas.
Tāpat arī, ņemot vērā to, ka mikrouzņēmumu nodoklis ir atvieglotais nodokļu maksāšanas režīms, nepieciešams arī ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju loku, nosakot profesionālās darbības jomas, kurās būs (vai nebūs) tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, uzsver FM.
FM arī atzīmē - ja iesaistītās institūcijas diskusiju laikā par minimālās iemaksas ieviešanu nonāks pie secinājuma, ka piedāvātais variants ir sarežģīts administrēšanas ziņā vai to ir problemātiski ieviest ar 2016.gadu, būtu nepieciešams īstenot risinājumu, kas novērš situāciju, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbinieku skaits pārsniedz kritisko masu pār darbiniekiem, par kuriem nodokļi tiek maksāti vispārējā kārtībā. Tādējādi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā būtu ietverams nosacījums, ka mikrouzņēmumu darbinieks, atkarībā no sociālās apdrošināšanas problēmas risinājuma pozitīvā efekta, ir tiesīgs piemērot mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu trīs līdz piecus gadus, sākot ar 2016.gadu.
FM valsts sekretāre Baiba Bāne atzīmēja, ka arī Ekonomikas ministrija (EM) mainījusi savus sākotnējos aprēķinus par mikrouzņēmumu nodokļa negatīvo ietekmi uz valsts budžetu, prognozējot, ka tā negatīvā ietekme šā gada budžetā būs pieci miljoni eiro.
Savukārt ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra, ka valstij ir jāveicina uzņēmējdarbība valstī un nedrīkst spiest iedzīvotājus aizbraukt no valsts, liedzot viņiem nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsvēra, ka Finanšu ministrijas ziņojumu vajadzētu precizēt, lai tajā parādītos arī mikrouzņēmumu nodokļa režīma pozitīvās lietas, kas, pēc Endziņa paustā, ir daudz.
"Jāsaka, ka toksiska ir Finanšu ministrijas vēlme apkarot mazo biznesu," teica Endziņš.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzsvēra, ka atbalsta EM vēlmi atbalstīt mazos uzņēmējus valstī, tomēr atzīmēja, ka pašreiz nav skaidrs, kur ņemt līdzekļus, lai kompensētu negatīvo ietekmi no mikrouzņēmumu nodokļa režīma. Vairāki ministri iebilda pret līdzekļu piešķiršanas šīm vajadzībām no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem un arī Straujuma uzsvēra, ka tas nav iespējams.
EM un FM līdz nākamās nedēļas valdības sēdei tika uzdots sameklēt risinājumu, kur ņemt līdzekļus mikrouzņēmumu nodokļu režīma negatīvās ietekmes mazināšanai valsts budžetā.
Jau vēstīts, ka Saeima 5.februārī, pirmajā lasījumā atbalstīja EM rosinātos grozījumos Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz piemērot attiecīgā nodokļa likmi pirmos trīs darbības gadus 9% apmērā. Rosinātie grozījumi paredz atgriezt Mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajos trijos gados tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro. No uzņēmuma darbības ceturtā gada likmi plānots noteikt 12% apmērā no apgrozījuma.
Tāpat vēstīts, ka uzņēmumi asi kritizējuši Saeimas lēmumu no šā gada palielināt mikrouzņēmumu nodokli līdz 11%, tādēļ EM rosinājusi izmaiņas, kas paredz mirouzņēmumu nodokļa likmi piemērot privātpersonām 9% apmērā trīs gadus.
Mikrouzņēmumu nodoklis 9% apmērā no apgrozījuma tika ieviests 2010.gada septembrī.
