Valsts aizdevums 'airBaltic' neradīs negatīvu ietekmi uz budžetu, apgalvo FM
Foto: F64

Valsts aizdevums nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" 80 miljonu eiro apmērā neradīs negatīvu ietekmi uz budžetu, apliecināja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valsts aizdevuma izsniegšanai "airBaltic" tiks izmantoti Valsts kasē pieejamie resursi, kuru nodrošināšanai veikti aizņēmumi finanšu tirgos. FM uzsvēra, ka šis izsniedzamais aizdevums valsts parādu nepalielinās.

"Atbilstoši valdībā lemtajam valsts aizdevums tiks izsniegts atbilstoši privātā investora principam. Privātā investora principa piemērošana nodrošina komercdarbības atbalsta kontroles normu ievērošanu, tādējādi neradot konkurences kropļojumus Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Privātā investora principa ievērošana nozīmē to, ka valsts sniedz atbalstu ar tādiem pašiem nosacījumiem, ar kādiem atbalstu sniedz privātais investors," informēja Jarockis.

Ņemot vērā to, ka valsts aizdevums tiek izsniegts vienlaicīgi ar privātā investora aizdevumu, pēc FM pārstāvja teiktā, šāds valsts aizdevums neradīs negatīvu ietekmi arī uz valsts budžeta bilanci.

"Līdz ar to, lai izsniegtu šādu valsts aizdevumu, valsts budžeta izdevumus kompensējoši pasākumi nebūs nepieciešami," piebilda Jarockis.

Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt "Prudentia" atrasto nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% "airBaltic" akciju, žurnālistus informēja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pēc valdības sēdes žurnālistus informēja, ka pēc vairāku stundu diskusijām, balstoties uz Satiksmes ministrijas (SM) un "airBaltic" sniegto informāciju, valdība pieņēma lēmumu atbalstīt finanšu investora piedāvājumu. Tāpat tika nolemts, ka SM divu gadu laikā ir jāatrod "airBaltic" stratēģiskais investors.

Paredzams, ka valdības apstiprinātais investors aviokompānijā ieguldīs 52 miljonus eiro, bet valsts attiecīgi - 80 miljonus eiro, kas, pēc Straujumas teiktā, būs aizņēmums Valsts kasē. Tiesa, par šo valdības lēmumu vēl būs jālemj Saeimai kontekstā ar nākamā gada budžetu, kas varētu notikt šā gada 30. novembrī.

Savukārt Matīss stāstīja, ka pēc plānotajiem ieguldījumiem "airBaltic", aviokompānijas pašu kapitāls būs pozitīvs un sasniegs 60 miljonus eiro, kas ļaus kompānijai aizņemties līdzekļus finanšu tirgos un nodrošināt izaugsmi.

"Valsts ieguldījums sākotnēji būs aizņēmums Valsts kasē, bet tas neatstās iespaidu uz budžeta deficītu, jo ieguldījums būs kompānijas kapitālā, attiecīgi būtiski palielinot "airBaltic" vērtību," skaidroja satiksmes ministrs.

Kā ziņots, iepriekš satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) skaidroja, ka nacionālās drošības apsvērumu dēļ nebūtu vēlams izvēlēties iepriekšējā aviokompānijas finanšu konsultanta "Prudentia" atrasto "airBaltic" investoru.

Matīss arī uzsvēra, ka kanādiešu ražotāja "Bombardier" desmit "CSeries 300" lidmašīnas "airBaltic" varētu iegādāties, finanšu līdzekļus aizņemoties, kamēr aviokompānijai nav atrasts investors.

Satiksmes ministrijā savukārt norādīja, ka piesaistītais auditors "airBaltic" izpētei ir norādījis uz nepieciešamību steidzami rast risinājumu, lai nodrošinātu finansiālo stabilitāti aviokompānijā. Satiksmes ministrija pieprasīja "airBaltic" padomei nodrošināt padziļinātu aviokompānijas izpēti ar piesaistītu auditoru par tās pašreizējo situāciju.

Septembra beigās valdība atteicās no "airBaltic" konsultanta "Prudentia" pakalpojumiem, kurš lidsabiedrībai bija sameklējis finanšu investoru, kas būtu gatavs ieguldīt 50 miljonus eiro, un valstij tad attiecīgi būtu jāiegulda 80 miljoni eiro.

2012.gada 20.decembrī Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" noslēdza sākotnējo pasūtījuma līgumu ar "Bombardier" par desmit "CSeries 300" lidmašīnu iegādi ar iespēju iegādāties vēl desmit lidmašīnas. Savukārt 2014.gada jūlijā Farnboro Starptautiskajā aviācijas izstādē "airBaltic" izziņoja vēl trīs lidmašīnu iegādi.

Kā ziņots, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pieprasījusi satiksmes ministra Anrija Matīsa (V) demisiju, pavēstīja Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Iemesls demisijas pieprasīšanai esot ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamo rīcību valsts nacionālās aviokompānijas "airBaltic" attīstībai, kā arī aviokompānijas stratēģiskās virzības uzraudzības trūkums, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas.

"Ministrs ir zaudējis manu uzticību. Uzskatu, ka "airBaltic" uzraudzība ir veikta neapmierinoši," pauž Straujuma.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.