Valsts iestādēm uzdod samazināt siltumenerģijas, elektroenerģijas, naftas produktu un dabasgāzes patēriņu
Foto: Pixabay

Ekonomikas ministrija, otrdien, 6. septembra sēdē iepazīstināja valdību ar sagatavoto informatīvo ziņojumu "Valsts resora plānotie enerģijas patēriņa īstermiņa samazināšanas pasākumi un mērķi enerģijas ietaupījumam 2022./2023. gada apkures sezonā". Informatīvajā ziņojumā iekļautas arī "Elektrum" Energoefektivitātes centra izstrādātās "Vadlīnijas īstermiņa un ilgtermiņa enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumiem valsts resora iestādēs un kapitālsabiedrībās".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Informatīvajā ziņojumā apkopota visu nozaru ministriju sniegtā informācija par to resora iestāžu, t.sk. kapitālsabiedrību, plānotajiem un veicamajiem enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumiem 2022.-2023. gada apkures sezonā, un iekļauti labās prakses piemēri. Tāpat informatīvajā ziņojumā, ņemot vērā visus valsts resora prognozēto enerģijas patēriņa apjomu, ir noteikti enerģijas patēriņa samazināšanas īstermiņa mērķi 2022.-2023. gada apkures sezonai, kas parasti ir oktobris – aprīlis, kā arī noteikts pienākums Valsts kancelejai un ministrijām līdz 2023. gada 1. jūnijam sniegt informāciju Ekonomikas ministrijai par enerģijas patēriņu 2022.-2023. gada apkures sezonā, bet Ekonomikas ministrijai noteikts pienākums izvērtēt, vai informatīvajā ziņojumā noteiktais mērķis ir sasniegts.

"Energoresursu izmantošanas mazināšanai jākļūst par mūsu ikdienas domāšanas paradigmu – mums ikvienam jāmaina savi ikdienas paradumi, lai resursus izmantotu efektīvāk un līdz ar to ietaupītu savus finanšu resursus. Savukārt nozaru ministrijas, valsts iestādes un kapitālsabiedrības un to darbiniekus aicinām rādīt priekšzīmi, rīkojoties un plānojot enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumus arī ilgākam periodam, jo tikai šādi varēsim nodrošināt gan valsts sektora enegoefektivitātes uzlabošanu, gan enerģētisko neatkarību un drošību, gan enerģijas patēriņa izmaksu samazināšanos vai būtisku nepalielināšanos," uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Siltumenerģijas patēriņa mazināšanai valsts iestādes plāno mazināt apkures temperatūru gan darba laikā (1-2 grādiem), gan ārpus darba laika, kā arī visās koplietošanas, ne biroju un tehniskajās telpās un ēkās, kā arī atslēgt karsto ūdeni telpās un ēkās, kur tas būtu iespējams. Tāpat plānots īstenot vairākus siltumenerģijas kontroles un uzraudzības pasākumus ar ilgtermiņa ietekmi, piemēram, uzstādīt siltuma patēriņa regulācijas iekārtas (termoregulatori) vai tās mainīt uz jaunākām un efektīvākām. Tāpat plānots īstenot ilgtermiņa pasākumus, kas nodrošinās tūlītējus enerģijas ietaupījumus un nepieļaus enerģijas patēriņa pieaugumu, piemēram, veikt ēku renovāciju, ēku apkures sistēmu nomaiņu un uzlabošanu, pārejot no mazāk efektīvām apkures tehnoloģijām uz jaunām un energoefektīvām tehnoloģijām, siltumenerģijas zudumu samazināšanai plānots novērst karstā gaisa izplūšanu (logu izolācija, vējtveru, durvju atvēršanas mazināšana uc), kontrolēt telpu vēdināšanu u.c.

Elektroenerģijas patēriņa samazināšanā lielu uzsvaru plānots likt uz apgaismojuma optimizēšanu iekštelpās – LED / viedā apgaismojuma uzstādīšanu, kustības sensoru ieviešanu, apgaismojuma kontrolētu izslēgšanu pēc darba laika, gan arī ārtelpās – ēku fasāžu apgaismojuma neieslēgšanu vai būtisku mazināšanu, stāvvietu un citu ārtelpu apgaismojuma būtisku mazināšanu. Tāpat plānots ieviest tehnikas (biroja tehnikas, citas izmantotās tehnikas) izmantošanas kontroli – iekārtu automātisku izslēgšanu pēc darba laika beigām, iekārtu izslēgšanos, ja tās ilgāku laiku nelieto. Iecerēts arī rūpīgāk kontrolēt elektroenerģijas izmantošanu telpu apsildē, kondicionieru un sildītāju izmantošanu. Ir iestādes, kas uzstādīs vai plāno uzstādīt saules elektroenerģijas ražošanas iekārtas. Tāpat tiek piedāvāts būtiski mazināt liftu izmantošanu, kur liftus varētu izmantot tikai kravas pārvietošanai vai personas ar kustības traucējumiem.

Dabasgāzes patēriņa mazināšanas iecerētie pasākumi ir līdzīgi siltumenerģijas mazināšanas pasākumiem. Atsevišķās iestādēs plānots gāzes individuālās apkures iekārtas mainīt uz cietā biomasas kurināmā iekārtām vai siltumsūkņiem, vai pieslēgties centralizētās siltumapgādes sistēmai.

Naftas produktu (transporta degviela, kurināmais) mazināšanai galvenokārt plānots mazināt dienesta transportlīdzekļu izmantošanu, plānojot maršrutus, piemērojot koppbraukšanu, klātienes sanāksmes aizstājot ar attālinātajām sanāksmēm, veicot rūpīgāku degvielas patēriņa uzraudzību. Atsevišķas iestrādes plāno darbinieku izmantošanai iegādāties sabiedriskā transporta biļetes vai apmaksāt mikromobilitātes transportlīdzekļu nomu.

Kā vienu no biežāk minētajiem enerģijas patēriņa mazināšanas pasākumiem jānorāda darbinieku informēšana par enerģijas pareizu lietošanu, pareizu telpu vēdināšanu, to veicot, vienlaikus regulējot siltumenerģijas padevi telpās. Tāpat vairākas iestādes plāno nozīmēt speciālus darbiniekus, kas pastāvīgi kontrolētu siltumenerģijas / apkures un elektroenerģijas lietojumu.

Vienlaikus būtiski uzsvērt, ka enerģijas patēriņa mazināšanas pasākumu izvēlei un īstenošanai ir būtiski sākotnēji detalizēti sākt uzskaitīt un kontrolēt enerģijas patēriņu, kā arī konstatēt lielākos enerģijas patērētājus un energoneefektīvākās darbības. Diemžēl daļai iestāžu nav informācijas par siltumenerģijas vai elektroenerģijas patēriņu, jo telpas tiek nomātas no citas fiziskas vai juridiskas personas, kur izsniegtajā rēķinā nav norādīta informācija par patērēto enerģiju, bet maksa tiek piemērota, ņemot vērā nomātās platības. Šādā gadījumā valsts iestādei ir maz iespēju ietekmēt kopējo siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņu ēkā, kā arī veikt enerģijas patēriņa mazināšanas pasākumus. Tāpat lielākajā daļā iestāžu netiek veikta automātiskā enerģijas patēriņa uzraudzība vai uzskaite, līdz ar to iestādēs bija apgrūtinoši tik īsā termiņā manuāli apkopot enerģijas patēriņa datus konkrētiem mēnešiem.

Valdība noteica ministrijām kopumā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim samazināt siltumenerģijas, elektroenerģijas, naftas produktu un dabasgāzes patēriņu par šādu informatīvajā ziņojumā norādīto apjomu:

  • siltumenerģijai par 9,7 %, salīdzinot ar iepriekšējo trīs apkures sezonu vidējo rādītāju;
  • elektroenerģijai par 4,2 %, salīdzinot ar iepriekšējo trīs apkures sezonu vidējo rādītāju;
  • naftas produktiem (degviela, kurināmais) par 1,8 %, salīdzinot ar iepriekšējo trīs apkures sezonu vidējo rādītāju;
  • dabasgāzei par 3,3 %, salīdzinot ar iepriekšējo trīs apkures sezonu vidējo rādītāju.

Tāpat valdība visām nozaru ministrijām un valsts akciju sabiedrībai VAS "Valsts nekustamie īpašumi" uzdeva līdz 2023. gada 31. decembrim ieviest energopārvaldības sistēmas nozaru ministriju resoru līmenī, lai efektīvi nodrošinātu enerģijas patēriņa uzraudzību un uzskaiti, energopārvaldības sistēmā iekļaujot arī nozaru ministriju padotības iestādes un kapitālsabiedrības;

Ekonomikas ministrijai uzdots līdz 2023. gada 1. augustam sadarbībā ar nozaru ministrijām izstrādāt nozaru ministriju resoru ēku sarakstu, kurās iekļaut nozaru ministriju, to padotības iestāžu un kapitālsabiedrību īpašumā vai valdījumā esošās ēkās, un privātpersonu vai juridisko personu īpašumā vai valdījumā, bet kurās ir izvietotas nozaru ministriju resoru iestādes vai kapitālsabiedrības esošās ēkas.

Tāpat valdība uzdeva visām nozaru ministrijām par savu resoru (ministrijas, padotības iestādes, kapitālsabiedrības) līdz 2023. gada 1. jūnijam iesniegt Ekonomikas ministrijai:

  • datus par 2022.-2023. gada apkures sezonā (oktobris – aprīlis) izmantotās siltumenerģijas, elektroenerģijas, transporta degvielas, kas izmantota transportā, un dabasgāzes apjomiem vai platību, par kuru ir veikti maksājumi par enerģiju, ja norēķini par enerģijas patēriņu netiek veikti par patērēto enerģijas apjomu un izmantotās siltumenerģijas, elektroenerģijas, transporta degvielas un dabasgāzes izmaksām;
  • apkopotu informāciju par veiktajiem siltumenerģijas, elektroenerģijas, transporta degvielas un dabasgāzes patēriņa samazināšanas pasākumiem;
  • informāciju par tiem pasākumiem, kuru īstenošanu ir plānots turpināt arī pēc 2022.-2023.gada apkures sezonas.

Savukārt Ekonomikas ministrijai uzdots līdz 2023. gada 1. augustam sagatavot iepriekšminētās nozaru ministriju iesniegtās informācijas apkopojumu un iesniegt Ministru kabinetā ziņojumu par 2022.-2023.gada apkures sezonas enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumu īstenošanas rezultātiem.

Informatīvo ziņojumu "Valsts resora plānotie enerģijas patēriņa īstermiņa samazināšanas pasākumi un mērķi enerģijas ietaupījumam 2022./2023. gada apkures sezonā" Ekonomikas ministrija sagatavoja saskaņā ar Ministru prezidenta 2022.gada 5.augusta rezolūciju 22-MPI-48, kas noteica visām ministrijām un Valsts kancelejai sniegt informāciju Ekonomikas ministrijai par katra resora iestāžu un kapitālsabiedrību plānotajiem enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumiem 2022.-2023. gada apkures sezonā, kā arī par prognozēto siltumenerģijas, elektroenerģijas, transporta vajadzībām paredzētās degvielas un dabasgāzes ietaupījuma apjomu. Vienlaikus Ekonomikas ministrijai tika uzdots apkopot ministriju sniegto informāciju par plānotajiem enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumiem 2022.-2023. gada apkures sezonā, veikt labās prakses analīzi, kā arī izstrādāt vadlīnijas, nosakot tajās konkrētus mērķus enerģijas ietaupījumam 2022./2023. gada apkures sezonā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.