Valsts prezidents Raimonds Vējonis sestdien, 10. decembrī, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" izsludinājis likumu "Par valsts budžetu 2017. gadam" un to pavadošos likumus.
Kopā izsludināti 60 likumi. To oficiālā publikācija pieejama vietnē www.vestnesis.lv. Valsts prezidents aicina vērtēt iespējas, kā turpmāk pilnveidot budžeta likumprojektu paketes izstrādes procedūru, lai lemšana par valsts finanšu līdzekļiem būtu saprotama un caurskatāma, un veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts varas pieņemtajiem lēmumiem.
Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (NA) un Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (V) Valsts prezidents informē, ka ir saņēmis un turpina saņemt daudzus uzņēmēju un citu iedzīvotāju lūgumus neizsludināt vai apturēt 2015. gada 30. novembrī pieņemtajā likumā "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" ietvertās normas par minimālajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Tā kā Satversme Valsts prezidentam šobrīd nedod tiesības neizsludināt vai apturēt šo likumu, ņemot vērā zemas valsts tautsaimniecības izaugsmes apstākļus, Vējonis aicina Saeimu pārskatīt likumu un atgriezties pie šī jautājuma lemšanas, panākot taisnīgu un sabiedrības kopējām interesēm atbilstošu noregulējumu.
"Nodokļi ir jāmaksā, jo tikai no nodokļu ieņēmumiem valsts var nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus. Tomēr pieņemtie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" visdrīzāk nesasniegs mērķi stiprināt darbinieku sociālo aizsardzību, tieši pretēji – minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu pielīdzināšana valstī noteiktajai minimālajai mēneša darba algai, neskatoties uz to, vai darbinieks faktiski veicis darbu šādā apjomā un saņēmis attiecīgo algu, ir netaisnīgs gan pret darba devēju, gan pret darbinieku. Esošajā situācijā šāds regulējums tikai palielinās bezdarbu un veicinās ēnu ekonomiku," norāda Valsts prezidents.
Vējonis arī aicina Saeimas deputātus turpmāk pēc iespējas agrākā valsts budžeta projekta izstrādes stadijā iesaistīties tā izstrādāšanā, lai idejas un ierosinājumus par iespējamo valsts finanšu līdzekļu izlietojumu varētu savlaicīgi izvērtēt un apspriest. "Tas mazinātu uz otro lasījumu iesniedzamo priekšlikumu skaitu un nodrošinātu lielāku atklātību un caurspīdīgumu lemšanā par valsts finanšu līdzekļiem," vēstulē raksta Valsts prezidents.
Tāpat viņš lūdz raudzīties, lai turpmāk budžeta likumprojektu paketē netiktu iekļauti tādi jautājumi, kuri nav saistīti ar valsts finanšu līdzekļu izlietojumu, jo tādējādi tiek ierobežotas iespējas tos pilnvērtīgi izdiskutēt sabiedrībā. "Budžeta likumprojektu paketei nav jākļūst par ērtu instrumentu strīdīgu vai iekavētu jautājumu ātrai izlemšanai," uzsver Vējonis.
Ar sestdien izsludināto likumu apstiprināts valsts budžets 2017. gadam ieņēmumos 8 026 122 523 eiro, bet izdevumos 8 327 457 862 eiro. Mērķdotāciju apjoms pašvaldībām − 364 110 713 eiro apmērā.
Jau vēstīts, ka Saeima novembra beigās vairāk nekā 19 stundu ilgā ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu, kā arī vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017.- 2019. gadam.
Par nākamā gada budžetu balsoja 59 deputāti, pret – 36.
Saeimas sēde sākās plkst. 9 un beidzās plkst. 04.20. 19 stundas ilgajā sēdē deputāti ne reizi vien kāpa tribīnē, kur ne tikai citēja dzejniekus un filozofus, bet arī izteica apvainojumus un kaunināja cits citu.
Tā saucamās "deputātu kvotas" pavadīja plašas debates, bet opozicionāri koalīcijai veltīja asu kritiku.
Deputāti atbalstīja priekšlikumus aptuveni 20 miljonu eiro vērtībā. Tautas kalpi atbalstīja dažādus projektus un pasākumus – sporta, kultūras, izglītības un citās jomās.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro.
Prognozētā ekonomikas izaugsme 2017. gadā ir 3,5%, savukārt 2018. un 2019. gadā tā paredzēta 3,4% apmērā.
Prognozētais nodarbinātības pieaugums 2017. gadā ir 0,2%. Vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2017. gadā būs 1,1%, 2018. gadā – 1%, bet 2019. gadā – 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumam – 2016. gadā valsts budžeta pieļaujamais deficīta līmenis tika noteikts 1% apmērā no IKP. Finanšu ministrijas ieskatā vispārējās valdības budžeta deficīts 2016. gadā būs 0,9% no IKP.
Sākot ar 2017. gadu tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP.
Nākamgad kā prioritārās nozares noteiktas ārējā un iekšējā drošība, veselība, izglītība. 2017. gada budžetā finansējums veselības jomai palielināsies par 64 miljoniem eiro.
