Foto: stock.xchng
Lai gan valsts nepiekrīt palielināt savu līdzdalību trūcīgo iedzīvotāju minimālā ienākuma un mājokļa pabalstu finansēšanai un vairākiem citiem pašvaldību pieprasītajiem mērķiem, tomēr varētu izvērtēt dotāciju sadalījumu sabiedriskajam transportam, lai mazāk dotētu rentablus starppilsētu maršrutus un šos līdzekļus novirzītu satiksmei laukos.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis pirmdien pēc Ministru kabineta komitejas ārkārtas sēdes žurnālistiem stāstīja, ka LPS un ministriem izdevies vienoties par maršrutu dotāciju pārvērtēšanu.

Jaunsleinis uzsvēra, ka starppilsētu maršrutos ir iespējams pelnīt, ko pierādot arī liels nelegālo pārvadātāju skaits. Savukārt mazajos reģionālajos lauku maršrutos ir mazāk braucēju, tāpēc tie nav izdevīgi, taču pašvaldībām ir jānodrošina cilvēkiem iespēju pārvietoties. Kāda varētu būt šo dotāciju pārdale, vēl nav zināms, tas vēl jāvērtē Satiksmes ministrijai un LPS pārstāvjiem.

Savukārt par sociālo pabalstu lielāku līdzfinansēšanu no valsts vienošanās tā arī nav panākta, sacīja Jaunsleinis. Garantētā minimālā ienākuma pabalsta nodrošināšanai, nosakot 40 latu mēnesī pieaugušām personām un 45 latu mēnesī bērniem, valsts gatava atvēlēt 4,74 miljonus latu (50%), tikpat lielu finansējumu sagaidot no pašvaldībām. Pašvaldības vēlas, lai valsts finansētu 75% no šiem pabalstiem.

Dzīvokļa pabalsta nodrošināšanai trūcīgām personām un mājsaimniecībām valsts plāno atvēlēt 2,8 miljonus latu (20%), bet pašvaldībām jāfinansē 11,18 miljonus latu (80%). Pašvaldības vēlas šos pabalstus līdzfinansēt ar valsti vienādās daļās - 50% apmērā.

Pašvaldības arī uzskata, ka Sociālās drošības stratēģijas pasākumi veselības aprūpes jomā jāpapildina ar finansējumu akūtās stomatoloģiskās palīdzības sniegšanai un ģimenes ārsta mājas vizītēm personām ar ienākumiem līdz 120 latiem – ar 100% kompensāciju un līdz 150 latiem – ar 50% kompensāciju.

Valdība uzskata, ka, ņemot vērā budžeta konsolidāciju, lielāks finansējums no valsts budžeta pabalstiem nav iespējams.

Izglītības pasākumiem no valsts budžeta pašvaldības saņems 216,2 miljonus latu. No Kultūras ministrijas budžeta mērķdotācijas pašvaldību izglītības iestāžu profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas izglītības pedagogu algām būs 7,6 miljonu latu apmērā.

2011.gada budžetā Sociālās drošības tīkla stratēģijā paredzēts finansējums zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem par invalīdu pārvadāšanu republikas pilsētās – 3,1 miljons latu. LPS un valdības pārstāvjiem vienojās, ka nākamgad nepieciešamības gadījumā varēs pārskatīt dotāciju lielumu dažādām atlaidēm sabiedriskajā transportā sociāli mazaizsargātajiem iedzīvotājiem.

Satiksmes ministrija dotācijām zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem atvēlēs 51,99 miljonus latu - tajā skaitā uzturēšanas izdevumiem pašvaldībām 15,81 miljonus latu, subsīdijām un dotācijām pārvadātājiem reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos - 36,18 miljonu latu un pašvaldību daļai ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajos projektos - 148,9 miljonus latu.

Dotācijas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem pilsētu maršrutiem, kas ir ārpus pilsētas administratīvās teritorijas, atvēlēs 1,8 miljonus latu.

Pašvaldības uzskata, ka, samazinot valsts atbalstu par 20% vietējiem maršrutiem, piemērojot PVN likmi 12% un ievērojot dīzeļdegvielas cenu pieaugumu, braukšanas maksa vietējos maršrutos pieaugs vidēji par 30% vai arī tiks slēgti 20% - 30% maršrutu.

Mērķdotācija pašvaldību autoceļiem 2011.gadam plānota 20,37 miljonu latu apmērā - tikpat, cik 2010.gadā. Finansējuma sadalījums ceļu uzturēšanai starp valsts un pašvaldību ceļiem būs 75% valstij un 25% pašvaldībām. Pašvaldības vēlas 2012.gadā saņemt 30% no līdzekļiem, atgādinot, ka šāds sadalījums bija paredzēts jau iepriekšējās Valda Dombrovska ("Vienotība") valdības deklarācijā, bet valdība to nepildīja un pašvaldības zaudējušas 5,55 miljonus latu.

LPS norāda, ka valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai finansējums ir 1800 latu uz kilometru, bet pašvaldību autoceļiem un ielām – tikai nedaudz vairāk par 400 latiem uz vienu kilometru. Valdība savukārt norāda, ka pieprasījums palielināt pašvaldību autoceļiem finansējumu uz vienu kilometru proporcionāli valsts autoceļiem nav pamatots, jo tehniskās prasības pašvaldību autoceļiem ir daudz zemākas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!