TV 3 ziņas trešdien vēsta, ka reformu, kuras galvenā virzītāja ir veselības ministrs Ingrīda Circene (V) asi kritizē gan tiesībsargs Juris Jansons, gan pašreizējā Labklājības ministrijas vadība.
Jansons paredz, ka tā dēvētā veselības nodokļa ieviešana liegs veselības aprūpes pakalpojumus cilvēkiem ar zemiem vai neregulāriem ienākumiem. Savukārt labklājības ministrs Uldis Augulis lēš, ka gadījumā, ja veselības nodoklis tomēr tiks ieviests, aptuveni 200 000 cilvēku var būt spiesti lūgt sociālos pabalstus, lai samaksātu par ārstēšanos.
"Delfi" jau ziņoja, ka jau agrāk iecerēto reformu asi kritizēja ģimenes ārstus pārstāvošās organizācijas. Tagad "Circenes reforma" esot zaudējusi arī pēdējo atbalstītāju - Latvijas Ārstu biedrību. Tās vadītājs Pēteris Apinis TV3 ziņām atzina, ka netic, ka reformu izdosies īstenot vēlēšanu gadā.
Pēc Apiņa teiktā, Circene ar iecerēto reformu ir pret sevi nostādījusi gan teju visus veselības aprūpes nozares profesionāļus, gan pacientus.
"Delfi" jau ziņoja, ka pērnā gada decembrī Saeima 1. lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz tā dēvētā veselības nodokļa jeb valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu ieviešanu.
Valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas tajā plānotas 92% apmērā no plānotās iedzīvotāju ienākuma nodokļa valsts budžetam piekritīgās daļas jeb 3,65% no cilvēka ar nodokli apliekamajiem ienākumiem.
Tādējādi nodokļu slogs iedzīvotājiem nepieaugtu, taču tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi būtu tikai tām obligāti vai brīvprātīgi apdrošināmajām personām, kuras iepriekšējā gadā veikušas iemaksas vismaz vienpadsmit kalendāros mēnešus.
Likums paredzēja, ka valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas iedzīvotāji varēs samaksāt divos veidos - reizi mēnesī maksājot 28 eiro vai arī samaksājot vienreizēju brīvprātīgu maksājumu trīs minimālo mēnešalgu apmērā.
Veselības aprūpes minimums - neatliekamā medicīniskā palīdzība, vairāku konkrētu diagnožu ārstēšana un kompensējamie medikamenti ar 100% kompensāciju - gan būtu pieejami visiem valsts iedzīvotājiem, neatkarīgi no veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas.
Savukārt valsts apdrošinātu konkrētas iedzīvotāju grupas, kam valsts apmaksātie pakalpojumi būtu pieejami tādā pašā apmērā, kā "veselības nodokļa" maksātājiem. Proti, valsts apdrošinās bērnus vecumā līdz 18 gadiem, bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus vecumā līdz 24 gadiem, pensionārus un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējus.
Tāpat valsts apdrošinātu arī cilvēkus, kuri saņem vecāku, bērnu kopšanas vai ģimenes valsts pabalstu par bērnu vecumā līdz trim gadiem, personas, kuras saņem kādu no minētajiem pabalstiem un kurām ir vismaz trīs bērni, no kuriem vismaz viens ir pirmsskolas vecumā, kā arī cilvēkus, kas saņem pabalstus vai piemaksu pie pabalsta par bērnu-invalīdu vai ar celiakiju sirgstoša bērna kopšanu.
Valsts apdrošināšana pienāktos arī cilvēkiem, kas kopj pieaugušus pirmās grupas invalīdus, invalīdiem, slimības pabalstu saņēmējiem un ļaudīm, kas saņem apdrošināšanas vai kaitējuma atlīdzību par darbspēju zaudējumu, politiski represētajiem, bezdarbniekiem, audžuvecākiem, cilvēkiem, kas studē vai iegūst profesionālo izglītību, ieslodzītajiem, nelielu lauku saimniecību vai piemājas saimniecību īpašniekiem, orgānu donoriem un Černobiļas AES avārijas seku likvidētājiem.
