Vienojas par budžeta izmaiņām; atcels samazināto PVN dabasgāzei mājsaimniecībām

To žurnālistiem pēc vairāku stundu ilgas valdības sēdes atzina premjers Valdis Dombrovskis (V) un Andris Vilks (V).

Vilks pavēstīja, ka pieaugs akcīzes nodoklis tabakai, alkoholam un benzīnam, tāpat cels izložu un azartspēļu nodokli un ieviesīs nodevu par licencēm nebanku kreditētājiem. Saskaņā ar EK prasībām arī atcels samazināto PVN likmi medicīnas iekārtām, kuras neizmanto invalīdi. Tādējādi papildu budžetā šogad pusgada laikā tiek plānoti ieņēmumi 1,2 miljonu latu, bet nākamgad gada laikā - gandrīz trīs miljonu latu apmērā.

Savukārt izdevumu samazināšanā lielāko daļu plānots ietaupīt, mazinot atalgojumu un nodarbināto skaitu valsts pārvaldē. Šogad sešos mēnešos budžetā tas ļautu ietaupīt 2,5 miljonus latu, bet nākamgad gada laikā - piecus miljonus latu.

Dombrovskis uzsvēra, ka samazinājums nebūšot lineārs visās iestādēs un ministrijās, jo mazāks samazinājums paredzēts institūcijās, kas saistītas ar iekšējo drošību un "ēnu ekonomikas" apkarošanu. Savukārt ministrijas, kuras nevarēs vai nepiekritīs samazināt atalgojuma fondu valdības noteiktajā apmērā, varēs piedāvāt savus alternatīvus risinājumus, kā iestādes budžetā ietaupīt šos līdzekļus.

Ar priekšlikumiem ministrijām būs jānāk klajā jau nākamajā pirmdienā ārkārtas valdības sēdē, un galvenais nosacījums būšot, lai pasākumi būtu ilgtspējīgi, uzsvēra premjers.

Vilks atzina, ka budžeta konsolidācija, kas galvenokārt paredz nodokļu palielināšanu, "neapšaubāmi atstās ietekmi uz inflāciju". Tomēr viņš atzina, ka arī starptautiskie aizdevēji izprot, ka Latvijā akcīzes nodoklis vairākām precēm ir zemākais Baltijā, un drīzumā tas tāpat būtu jāceļ, bet 2012. – 2014.gadā Latvija to nevarētu, jo tas apdraudētu Māstrihtas kritērijos noteikto 3% inflāciju, kuru valsts nedrīkst pārsniegt, lai ieviestu eiro.

Valdība atbalstīja Aizsardzības ministrijas izdevumu samazināšanu par 450 tūkstošiem latu uz šogad plānoto AM īpašumu pārvaldīšanas izdevumu rēķina, kā arī uz Nacionālo bruņoto spēku izdevumu rēķina precēm un pakalpojumiem, izņemot ilgtermiņa saistības.

Ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) realizēto reformu "nauda seko skolēnam" un samazinoties skolēnu skaitam, no 1. septembra valdība plāno ieviest samazināt ministrijas mērķdotāciju vispārējās izglītības nodrošināšanai. Šogad tas ļaus ietaupīt 700 000 latu, bet nākamgad fiskālā ietekme būs 2,1 miljons latu.

Valdība arī nolēma no 1.septembra samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu augstskolās, kurās studiju programmas dublējas, kas ļaus IZM ietaupīt šogad pusgada laikā ietaupīt 194 000 latu, bet Kultūras ministrijai - 132 000 latu. Nākamgad uz tā rēķina budžeta ietaupījums IZM būs 600 000 latu, bet Kultūras ministrijā - 400 000 latu.

Valdība arī atbalstīja izdevumu samazinājumu Zemkopības ministrijas nozarē par 560 tūkstošiem latu, informēja FM, skaidrojot, ka ZM pašai jāatrod, kurās tieši budžeta programmās - papildus visā valsts pārvaldē paredzētajam algu fonda un štatu samazinājumam - varēs ietaupīt vēl vairāk nekā pusmiljonu latu. Šogad pusgada laikā gan ZM finansējuma samazinājums būs 188 000 latu un pusmiljona latu ietaupījums būs 2012.gadā.

Valdība arī plāno par 12,8 miljoniem latu palielināt ieņēmumus, apkarojot "ēnu ekonomiku", taču valdība neplāno to iekļaut konsolidācijas apjomā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta nelegālās akcīzes preču aprites samazināšanai attiecībā uz degvielas un tabakas izstrādājumiem, kā arī tiks akcentēta VID sadarbība ar nozaru asociācijas uzņēmumiem.

Valdība atbalstīja jau 2010. gadā paredzēto, bet neieviesto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes atcelšanu dabasgāzei no 12 % uz 22 % no šā gada 1. jūlija. Realizējot šo pasākumu, plānots šī gada sešos mēnešos papildu ieņemt 1,6 miljonus latu. Nākamgad gada laikā tas ļaus iegūt vēl četrus miljonus latu. Patlaban samazinātā likme tik piemērota tikai mājsaimniecībām, tādējādi siltuma ražotājus tas neietekmē.

Valdība nolēma no 1. jūlija atcelt akcīzes nodokļa atvieglojumu dabasgāzei, kuru izmanto elektroenerģijas ražošanai, samazinot likmi no 15,6 latiem uz 12 latiem par 1000 kubikmetru. Dabasgāze, kuru izmanto siltumnīcās un rūpnieciskās ražošanas tehnoloģisko iekārtu darbināšanai un tehnoloģiski nepieciešamā klimata nodrošināšanai rūpnieciskās ražošanas telpās, tiks aplikta ar akcīzes nodokli tikai no 2014. gada 1. janvāra. Atceļot atvieglojumus, papildu budžetā šī gada sešos mēnešos tiek plānoti ieņēmumi 2,5 miljonu latu apmērā.

Valdība arī atbalstīja ieceri no 1.jūlija palielināt akcīzes nodokli tikai benzīnam, bet dīzeļdegvielai saglabāt esošajā līmenī. Plānots akcīzi benzīnam palielināt no 269 latiem līdz 289 latiem par 1000 litru. FM paredz, ka tas dos budžetam sešos mēnešos papildu ieņēmumus 1,8 miljonu latu apmērā, ja patēriņš mazināsies ne vairāk kā par 0,5 %. Ar šā gada 1. jūliju akcīzes nodoklis benzīnam par 1000 litriem – Lietuvā ir 308 lati, bet Igaunijā 300 lati, norāda FM.

Valdība ir atteikusies no priekšlikuma paaugstināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, jo tam varētu būt ļoti liela negatīva ietekme uz tautsaimniecību kopumā. Tā vietā valdība atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu paaugstināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam un cigaretēm no šā gada 1. jūlija.

MK atbalstīja akcīzes nodokļa paaugstināšanu stiprajam alkoholam no 890 uz 940 latiem par 1000 litru, kas dos budžetā šī gada otrajā pusgadā papildu ieņēmumus 2 miljonu latu apmērā. Lietuvā akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam ir 907 lati, bet Igaunijā 1004 lati par 1000 litru.

Atbalstīta iecere palielināt arī akcīzes nodoklis cigaretēm no 48 uz 52 latiem par 1000 cigarešu un smēķējamai tabakai no 29 uz 34 latiem par kilogramu. Tādējādi ir plānoti šogad sešos mēnešos papildu ieņēmumi 3,7 miljonu latu apmērā. ES direktīvas paredz, ka līdz 2018. gadam ir jāsasniedz ES minimālais akcīzes līmenis - 68 lati par 1000 cigaretēm.

Ņemot vērā nepamatoti strauji pieaugošo nebanku sektora patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu, kā arī to, ka šis sektors netika pienācīgi uzraudzīts, valdība atbalstīja nodevas ieviešanu šādiem uzņēmumiem speciālās atļaujas (licences) saņemšanai. Lai saņemtu pirmreizējo licenci, šādai uzņēmējdarbībai būs jāsamaksā nodeva Valsts kasē 50 000 latu apmērā, savukārt, lai turpmāk pārreģistrētu šādu uzņēmumu, ikgadēja nodeva būs 10 000 latu. Plānots, ka, ieviešot šādas uzņēmējdarbības licenzēšanu, papildu šā gadā valsts budžetā varētu iegūt līdz 8,3 miljoniem latu, bet 2012. gadā varētu plānot ieņēmumus aptuveni 1,7 miljonus latu.

Atbalstīts arī priekšlikums no 1. jūlija pārskatīt izložu un azartspēļu nodokli. Azartspēļu nodokļa likmi plānots paaugstināt no 9 600 uz 11 600 latiem par katru ruletes (cilindriskā spēle) galdu gadā – par katru ruletes rotējošajai iekārtai pievienoto spēļu galdu, un kāršu un kauliņu spēlēm. Likmes paaugstināšana videospēlēm un mehāniskiem automātiem par katra automāta katru spēles vietu paredzēta no 1 680 uz 2 500 latiem gadā. Tas ļaus budžetam iegūt aptuveni 0,8 miljonus latu.

Ieviešot šos valdības apstiprinātos lēmumus, plānots gada laikā budžeta deficītu samazināt par 65 miljoniem latu, informēja FM.

Premjers uzsvēra, ka arī Finanšu ministrija sākumā plānoja lielāku uzsvaru likt uz izdevumu daļu, bet par to "mūs sagaida nopietnas diskusijas, strādājot pie 2012.gada budžeta".

Vilks norādīja, ka piemēram, dublējošās augstskolu programmas likvidēs mazākā apmērā nekā rosināja FM, jo par Izglītības un zinātnes ministriju atbildīgā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) visus priekšlikumus neakceptēja.

Dombrovskis gan saglabāja optimismu, ka, lemjot par 2012.gada budžetu, galu galā koalīcijas partneri spēs vienoties par konsolidāciju, neraugoties uz ZZS bieži piesauktajām "sarkanajām līnijām". "Skaidrs, ka pēdējā solī nebūtu pamatoti apstāties un programmu nepabeigt," par nākamā gada budžeta konsolidāciju sacīja premjers.

Savukārt Vilks norādīja, ka reāli sarunas par 50 miljonu latu papildu konsolidāciju šī gada budžeta notika tikai nedēļas garumā, "jo līdz tam partneri izlikās, ka tas nebūs jādara". Savukārt pēdējās nedēļas laikā visas vienošanās par konsolidācijas pasākumiem koalīcijai izdevās panākt raiti.

Jau ziņots, ka koalīcija pirmdien, panākot konceptuālu vienošanos par papildus 50 miljonu latu konsolidāciju, nolēma tomēr piekāpties starptautiskajiem aizdevējiem un šī gada papildus budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanā neieskaitīt "ēnu ekonomikas" apkarošanas rezultātus.

Starptautiskie aizdevēji pagājušā gada beigās neatzina vairākus šā gada valsts budžetā valdības plānotos un Saeimas atbalstītos ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanas pasākumus, un pieprasīja īstenot papildu konsolidācijas pasākumus 50 miljonu apmērā.