Foto: LETA
Ja tuvāko divu nedēļu laikā koalīcijai neizdosies rast risinājumus, lai sabalansētu valsts budžeta tēriņus un ieņēmumus par vēl 50 miljoniem latu, nebūs jēgas tālāk turpināt darbu, uzskata finanšu ministrs Andris Vilks (V), gan atturoties viennozīmīgi paust, vai šādā gadījumā demisionēs.

Ministrs intervijā Latvijas Radio skaidroja, ka Latvijai ir ļoti svarīgi vienoties par nepieciešamajiem budžeta grozījumiem, lai starptautiskās reitingu aģentūras, nākamreiz pavasarī pārskatot Latvijas reitingu, to paaugstinātu. Savukārt, ja Latvija nespēs vienoties par nākamajiem taupības soļiem, kredītreitingu varētu pat samazināt, un valsts atgriezīsies "2009.gada nenoteiktībā", starptautiskā aizdevuma programma Latvijai vairs nebūs pieejama un valsts "varēs kaut kā ķepuroties pati".

Šādā gadījumā ministrs vairs neredz jēgu strādāt. Jautāts par demisiju, viņš norādīja, ka nezina "vai ies prom, bet tad jēgas nav strādāt". "Nav jēgas pēc tam tēlot , ka viss ir kārtībā," sacīja ministrs.

Pašreizējo Latvijas situāciju viņš salīdzināja ar kāpšanu kalnos, kad "esam līdz virsotnei kāpuši un tagad redzam virsotni, kas nozīmē skaidrāku situāciju, bet tagad sakām - nē, šļūksim lejā".

Ignorējot aizdevēju programmu, Latvija var nonākt 2009.gada situācijā, kad nebija nekādas skaidrības, norādīja ministrs, uzsverot, ka tad Latvija "netiks klāt aizdevuma programmai". "Ko tālāk? Kādas ir alternatīvas?" viņš vaicāja.

Ministrs pauda, ka diskusijām atlikušas tikai divas nedēļas, un, ja risinājumu neradīs, "tad mēs nolaižam rokas". "Latvija pati tālāk var ķepuroties? Es tā negribētu..." sacīja ministrs.

Ja Latvija vienosies par vēl 50 miljonu latu konsolidāciju, starptautisko aizdevēju misija Latvijā varētu ierasties martā, klāstīja Vilks. Viņš arī pauda cerību, ka koalīcijas partneri nevēlēsies novest situāciju strupceļā un kopīgi meklēs iespējas ietaupīt.

Jau ziņots, ka valsts budžeta konsolidācijas darba grupa piektdien nepulcējās, un Finanšu ministrija (FM) pati šobrīd strādā pie papildu priekšlikumiem, kā panākt starptautisko aizdevēju prasīto papildu 50 miljonu latu konsolidāciju šī gada budžetā, jo ar darba grupas "virzienu plānu" to sasniegt nevarēs.

Budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanai vēl par 50 miljoniem latu koalīcijas darba grupa piedāvā mazināt finansējumu valsts pārvaldei, labāk pārraudzīt valsts uzņēmumus, īstenot reformas augstākajā izglītībā un sociālajā jomā, aktīvi cīnīties ar "ēnu ekonomiku", pabeigt "e-veselības" projektu un stingrāk uzraudzīt Eiropas Savienības (ES) fondu izlietojumu.

Tomēr ZZS pārstāvji darba grupas projektu neparakstīja un tās piedāvātos risinājumus partija kritizē. ZZS līderis Augusts Brigmanis pirmdien darba grupas ieteikumus papildus 50 miljonu latu konsolidācijai šā gada budžetā nosauca par "nožēlojamiem", taču ZZS savu taupības variantu nepiedāvāšot, jo tā nav partijas atbildība – priekšlikumi esot jāgatavo Finanšu ministrijai kā "maka turētājai".

Starptautiskie aizdevēji neatzina vairākus šā gada valsts budžetā valdības plānotos un Saeimas atbalstītos ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanas pasākumus, un pieprasīja īstenot papildu konsolidācijas pasākumus 50 miljonu latu apjomā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!