Ņemot vērā pieprasījumus pēc papildu līdzekļiem 2014.gada valsts budžetā, valdībai, visticamāk, nāksies atteikties no iepriekš solītās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšanas no pašreizējiem 24% līdz 22% 2014.gadā, intervijā portālam "Delfi" atzina finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Dažu ministru un SVF ekspertu izteikumi par to, ka valdībai var nākties atteikties no ienākuma nodokļa likmes samazināšanas, ir satraukuši uzņēmēju organizācijas. Cik pamatots ir šis satraukums?
Es uzskatu, ka ir ļoti grūti paredzēt nākamajā gadā tik ļoti būtisku IIN likmes samazināšanu. Es pats to vēlētos un uzskatu, ka tā ir laba apņemšanās, samazināt nodokļa likmi par diviem procentpunktiem, bet, ja mēs gribam palīdzēt samazināt nodokļu slogu un veicināt nodarbinātību, tad, manuprāt, būtiskāk ir palielināt neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamiem. Tas arī ir ļoti nozīmīgs žests. Uzņēmēji arī to izjutīs.
Ja tagad ir runa par to, ka valsts straujāk mazinās nodokļus vai straujāk cels neapliekamo minimumu, tas nozīmē, ka uzņēmēji varēs mazāk celt algas. Spiediens uz algu celšanu šobrīd ir ļoti liels. Protams, jebkurš šāds valsts solis ļaus uzņēmējiem turēt gandrīz nemainīgu algu lielumu.
Turklāt es jau iepriekš teicu, ka IIN likmes samazināšana par pieciem procentpunktiem trīs gados ir ļoti strauja.
Bet patlaban šis grafiks jau ir iestrādāts IIN likumā!
Jā, bet es jau pagājušā gadā teicu, ka tas ir pārāk straujš samazinājums. Arī Dombrovskis ( Ministru prezidents Valdis Dombrovskis – red.) protestēja. Mēs, zinot, kāda ir situācija, cik daudzās jomās mums ir bijuši apcirpti tēriņi un ka algas ir daudz zem pirmskrīzes līmeņa, jau teicām, ka nākt ar tik strauju samazinājumu, nav reāli. Tā ir uzspiesta prasība, "reformistu" partijas uzspiesta prasība...Mēs visi piekritām, ka nodokļi ir jāsamazina, bet ne jau tik strauji!
Tātad, jūsuprāt, plānotais samazināšanas temps ir par strauju?
Tieši tā. Ir jāskatās, ko cilvēks neto izteiksmē no visa šī iegūs.
Kāds tad varētu būt Finanšu ministrijas piedāvājums?
Es uzskatu, ka mums ir kaut kas jādara, lai novērstu tos pārmetumus, kas visur izskan, par pārāk lielu sociālo nevienlīdzību. No tā, ka mēs mazināsim IIN likmi maz iegūs tie, kam ir tās mazās algas, tiem, kam algas ir līdz 400 latiem, ieguvums no likmes samazināšanas ir minimāls. Manuprāt, ir jāskatās uz iespējām kaut kā kombinēt šos pasākumus.
Tas nozīmētu samazināt IIN likmi un vienlaikus celt neapliekamo minimumu?
Jā, es uzskatu, ka IIN likmi varētu mazināt par vienu procentpunktu gadā. Uzņēmēji jau uzskata, ka arī samazināšana par diviem procentpunktiem nav nekas būtisks.
Abus pasākumus – likmes mazināšanu par vienu procentpunktu un neapliekamā minimuma palielināšanu mazajām algām ir jāveic kopā, tad cilvēki sajutīs to efektu. Tad ieguvēji gan tie, kam ir lielas algas, gan tie, kam ir mazas. Mēs jau parēķinājām neto ieguvumus. Arī darba devēji arī būs ieguvēji. Patlaban ir ļoti liels spiediens uz algu celšanu, tādēļ uzņēmējiem būtu jāņem vērā, ka valsts no savas puses nāks talkā, ceļot neapliekamo minimumu.
Kad nāksiet klajā ar konkrētu piedāvājumu?
Tas piedāvājums, kas izskanēja pirms vairākiem mēnešiem, nav mainījies – par neapliekamā minimuma celšanu mazajām algām līdz 84 latiem mēnesī, minimālās algas celšana līdz 225 latiem mēnesī. Es uzskatu, ka arī IIN likme ir jāsamazina, bet par vienu, nevis diviem procentpunktiem.
Protams, ja RP atkāptos no sava pieprasījuma celt skolotāju algas, ja visi pārējie atsauktu savus papildu finansējuma pieprasījumus, nav problēmu – samazināsim IIN likmi par diviem procentpunktiem. Ja ne, vienkārši tiem cilvēkiem, kuri tagad kategoriski pieprasa IIN likmes samazināšanu par diviem procentpunktiem, ir jāatsakās no visiem papildu pieprasījumiem. Jāsaprot, ka, ja mēs par diviem procentpunktiem samazināsim IIN, tad mēs neko nevaram darīt ar neapliekamo minimumu, kas patlaban ir mūsu lielākā problēma. Tad to mēs vispār šogad nerisināsim? Manuprāt, šobrīd ir ļoti grūti kaut ko "iekalt" vairākus gadus uz priekšu, jo mēs jau vēl nezinām, cik daudz mums prasīs tā situācija, kas ir izveidojusies ar "Liepājas metalurgu", cik prasīs citas lietas – ceļi, medicīna, pensiju indeksācija. Mums ir pragmatiski jāskatās uz šiem pieprasījumiem un nodokļu samazināšana, lai arī svarīga, neatrisinās visas problēmas Latvijā. Par vienu vai diviem procentpunktiem samazinot IIN, nav gaidāms arī straujš ēnu ekonomikas samazinājums. Tam vajadzētu radikālāku nodokļa likmes samazinājumu, ko Latvija tagad nevar atļauties. Domāju, arī 2015. gadā mēs nevarēsim atļauties IIN likmes samazināšanu par diviem procentpunktiem. Tā ir utopija un populisms, ja kāds apgalvo pretējo.
