Vispārējās valdības budžeta deficīts 2018. gadā bija 214,3 miljoni eiro jeb 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2018. gada beigās bija 10,6 miljardi eiro jeb 36,4% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda 2019. gada oktobra notifikācijas1 rezultāti.
Salīdzinājumā ar Finanšu ministrijas gada pārskatā norādītajiem naudas plūsmas datiem, kur 2018. gadā konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 215,4 miljoni eiro, atbilstoši "EKS 2010" metodoloģiskajām prasībām CSP aprēķinātais budžeta deficīts ir par 1,1 miljonu eiro mazāks.
Ievērojot "EKS 2010" metodoloģiskās prasības, veiktas korekcijas, no valdības sektora bilances izslēdzot finanšu darījumus, kā arī neitralizēta ES fondu ietekme un iekļauti uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto kapitālsabiedrību dati. Bez tam precizētas arī prasības pret debitoriem un saistības pret kreditoriem.
Iepriekš publicētie vispārējās valdības sektora dati koriģēti, ņemot vērā Eiropas Savienības Statistikas biroja "Eurostat" rekomendācijas – korekcijas skar valsts un pašvaldību ieguldījumus uzņēmumos no 2015. līdz 2017. gadam, kā arī parāda pārklasifikāciju 2017. gadā. Precizēta arī ES fondu korekcija pašvaldībām 2017. un 2018. gadā.
Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājās par 248 miljoniem eiro jeb 2,4% un bija 10,6 miljardi. eiro.
2019. gada oktobra notifikācijas aprēķinos izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Valsts sociālās, apdrošināšanas aģentūras, CSP, Rīgas domes, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati.
1 Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikācija atbilstoši regulas (EK) Nr. 479/2009 prasībām tiek iesniegta Eiropas Komisijai divas reizes gadā – līdz 1. aprīlim un 1. oktobrim. Tās rezultāti tiek izmantoti, vērtējot, kā ES dalībvalstis ievēro ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem, t.i., plānotā un faktiskā vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3,0% un valdības parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60,0%.
