Zemkopības ministrija (ZM) joprojām pastāv uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem no 21% līdz 5%, komentējot Finanšu ministrijas (FM) un Ekonomikas ministrijas (EM) atzinumus par ZM sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par PVN likmes diferencēšanu pārtikai" pausto noraidījumu šim priekšlikumam, sacīja ZM.
"ZM neatsakās no sava ierosinājuma samazināt PVN Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām, dārzeņiem un kartupeļiem," norādīja ZM, piebilstot, ka rīt, 22. augustā šo jautājumu iecerēts skatīt Ministru kabineta (MK) sēdē.
ZM izveidotās par attiecīgo jautājumu atbildīgās darba grupas dalībniece, biedrības "Zemnieku saeima" valdes locekle un kooperatīva "Mūsmāju dārzeņi" priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa teica, ka argumenti pret PVN samazināšanu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām, dārzeņiem un kartupeļiem nav pamatoti. EM un FM aprēķini par PVN samazināšanas ietekmi uz valsts budžetu atšķiras no Latvijas Universitātes un ZM veiktajiem aprēķiniem, un netika prezentēti pārliecinošā veidā, lai darba grupa tiem noticētu.
Viņa arī piebilda, ka ēnu ekonomikas īpatsvars dārzeņu sektorā ik gadu pieaug un valstī netiek piemērotas metodes, lai kaut ko efektīvi labotu. Joprojām augļu, ogu un dārzeņu nozarē darbojas liels mazo tirgotāju skaits, kuri produkciju tirgo dažādos tirgos, tirdziņos un ielu tirdzniecības vietās, izvairoties no PVN maksāšanas. "Ja nekas, kas ir izdarīts līdz šim esošā budžeta un esošo kontroles mehānismu ietvaros nav līdzējis, tad papildu represiju vai stingrāku pārbaužu piemērošana tiem uzņēmumiem, kas nomaksā nodokļus, nelīdzēs. Uzņēmumi, kas nekur nereģistrējas vai piereģistrējas vienu līdz septiņas dienas, lai piedāvātu preci tirgū, netiek pārbaudīti. Tas nozīmē, ka līdzšinējais kontroles mehānisms nestrādā. Kontroles, kurās tiek fiziski pārbaudīts, no kurienes katra tante tirgū ņem preci, netiek veiktas un finansiāli tās ir salīdzinoši smagi īstenot," teica Strazdiņa.
Strazdiņa uzsvēra, ka vienīgais, kas varētu būtiski uzlabot legālo tirgotāju konkurētspēju, ir PVN likmes samazināšana līdz 5%. Taču patlaban rodas iespaids, ka atsevišķus valdības pārstāvjus un politiķus neinteresē Latvijas dārzeņu ražotāju liktenis. "Mani ļoti māc aizdomas, ka ar šo jautājumu mēs gribam vienkārši palikt malā, jo tā nav miljonus nesoša nozare un nav būtiski, vai pamatizejvielu visai pārējai ražošanai iepērkam Latvijā vai citās valstīs. Ir pilnīgi vienalga vai nozare turpina attīsties vai tā mirst," teica Strazdiņa.
Strazdiņa teica, ka lēmums samazināt PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir arī politiska izšķiršanās par to, vai visi dārzeņu ražotāji Latvijā pāriet beznodokļu zonā un nemaksā nodokļus, vai tomēr ir atsevišķi uzņēmumi, kuri maksā PVN. "Vieglāk taču ir saimniecību sadalīt desmit mazās daļās, pozicionēties kā mazajam ražotājam un mēģināt lielveikalu tīkliem piedāvāt preci, kurai nav nomaksāts PVN, vai taisīt shēmas un apiet PVN maksāšanu, tirgojot dārzeņus caur Lietuvu!" pārdomās dalījās Strazdiņa.
Jau ziņots, ka ZM informatīvajā ziņojumā "Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai" ierosina Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem PVN likmi samazināt no 21% līdz 5%, jo tikai tad nozarē būšot iespējams panākt pozitīvāko un lielāko efektu, lai novērstu uzņēmēju darbošanos nelegālajā ekonomikā, kā arī veicinātu legālajā tirgū darbojošos augļu, ogu un dārzeņu ražotāju konkurētspēju.
Ziņots arī, ka EM atzinumos par ZM sagatavoto informatīvo ziņojumu teikts, ka ZM priekšlikums Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem samazināt PVN likmi no 21% līdz 5% nav atbalstāms.
Tāpat vēstīts, ka marta sākumā ZM izveidotās darba grupas nozaru eksperti vienojās aicināt valdību samazināt PVN svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām no 21% līdz 5%. Eksperti arī bija vienisprātis, ka PVN jāsamazina tiem svaigajiem dārzeņiem, augļiem un ogām, ko var izaudzēt Latvijā. Ekspertu darba grupā strādāja ZM, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Augļkopju asociācijas, biedrības "Latvijas dārznieks", Zemnieku saeimas, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas eksperti.
