Pašlaik pašvaldību budžetu galvenais ienākumu avots ir 80% no pašvaldības teritorijā deklarēto strādājošo iedzīvotāju nomaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa. 20% no šī nodokļa saņem valsts. Vējonis skaidroja, ka ZZS piektdien valdības sēdē vien lūgusi Finanšu ministrijai aprēķināt, cik budžets iegūtu, ja pašvaldības saņemtu 79%, bet valsts 21%.
Savukārt premjers piektdien preses konferencē pēc valdības sēdes noradīja, ka ZZS ir alternatīvs priekšlikums – piešķirt pašvaldībām 76% no IIN, bet valstij – 24%.
Vējonis kategoriski to noraidīja un sarunā par portālu "Delfi" pauda izbrīnu par šāda priekšlikuma piedēvēšanu ZZS. "Ne mēs esam ko tādu piedāvājuši, ne atbalstīsim. Mēs nekad tam nepiekritīsim. [..] 4% [samazinājums] – pāri mūsu līķiem," sašutumu pauda ZZS pārstāvis.
Vējonis skaidroja, ka pašlaik koalīcijas partneri – ZZS un premjera pārstāvētā "Vienotība" – cenšas panākt kompromisu par pašvaldību budžetiem nākamgad. Vējonis skaidroja, ka ZZS cīnās, lai pašvaldībām "nenoņemtu naudu", bet tai pašā laikā saprot, ka arī pašvaldībām jāsolidarizējas ar valdību un jākonsolidē savi budžeti, tāpēc ir lūgts FM aprēķināt iespējamo ietekmi, samazinot pašvaldībām atvēlamo daļu par vienu procentpunktu.
Vējonis arī atzina, ka valdības sēdē izskanēja ideja par IIN sadalīšanas proporciju 76% - 24%, taču tas esot minēts tikai kā radikālākā soļa piemērs.
Jau ziņots, ka valdība sestdien plāno izšķirties par vienu no alternatīvām budžeta konsolidācijai – Finanšu ministrijas (FM) ieceri mazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), celt minimālo algu un sociālo nodokli. Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) lūgusi aprēķināt, kāda būs ietekme, ja nemainīs darbaspēka nodokļus un atvieglojumus, bet tā vietā samazināt pašvaldībām pienākošos IIN daļu no pašreizējiem 80% līdz 79%.
Valdība turpina saspringtu darbu pie nākamā gada budžeta projekta, kuru cer iesniegt Saeimā jau 7.decembrī. Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie priekšlikumi paredz nākamā gada budžeta konsolidāciju 280 miljonu latu apmērā. Sociālā budžeta stabilizācijas pasākumi nākamgad valsts budžetam varētu dot papildu ieņēmumus 106,6 miljonu latu apmērā, savukārt citi izdevumu samazināšanas un ieņēmumu palielināšanas pasākumi dotu fiskālo efektu 173,4 miljonu latu apmērā.