Meklējot darbarokas un smadzenes
Raivis Vilūns
"Delfi Bizness" redaktors
""Gaļas nams" "Ādaži"". FOTO: Mārtiņš Purviņš, Delfi
Uz vadžiem sakārtas desu rindas, baltos halātos tērpti darbinieki, gaisā virmo kūpinājuma smarža, kas mijas ar jēlas gaļas smārdu. Tas ir Lielvārdē, kur strādā "Gaļas nams "Ādaži"".

Savukārt Rīgā vienu no pirms 124 gadiem celtajām VEF ēkām piepildījuši moderni skārienekrāni un monitori, cilvēku ir maz. Tur atrodas IT pakalpojumu uzņēmums "Accenture". Abus vieno darbaroku trūkums tagad un bažas par to pieejamību nākotnē.
Kamēr pasaulē spriež, vai nākotnē darbavietas apdraudēs automatizācija vai milzu bēgļu plūsmas klimata pārmaiņu dēļ, mūsu valstī, kā saka uzņēmēji un eksperti, problēmas ir daudz banālākas. Lielākais drauds darbavietām Latvijā ir darbinieku trūkuma radīta ekonomikas stagnācija.

Imūno nav, un par darbinieku pieejamību žēlojas teju jebkurš darba devējs Latvijā. To apliecina arī dati. Pēdējo desmit gadu laikā neaizpildīto darbvietu skaits Latvijā ir dubultojies, kamēr darbspējīgā vecumā esošo cilvēku skaits ir samazinājies par 4 procentpunktiem.
Arī nākotnes tendences nav iepriecinošosas. Jau pēc septiņiem gadiem, 2030. gadā katrs ceturtais no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem būs vecāks par 55 gadiem, bet darbinieku vecumā no 25 līdz 54 gadiem būs par 5% mazāk. Tādēļ uzņēmēji un eksperti uzskata, ka galvenā problēma, kas steigšus jārisina, ir darbaspēka trūkums.

Šajā rakstā "Delfi Bizness" analizē, kā tuvākā un tālākā nākotnē sagaidāmās makroekonomiskās tendences varētu ietekmēt situāciju darbaspēka tirgū.
Gan IT pakalpojumu sniedzējiem, gan desu ražotājiem trūkst darba roku.
Cerības uz attālināto darbu un ukraiņu strādniekiem
Globālā pandēmija un Krievijas sāktais karš Ukrainā, kas izraisījis rekordaugstu inflāciju un brīžam teju neaptveramas energoresursu cenas, pamatīgi satricināja pasauli pēdējo trīs gadu laikā. Šie notikumi ir radījuši lokālas problēmas, piemēram, pārtikas trūkumu Tuvajos Austrumos, kā arī paradumu maiņu, piemēram, populārs ir kļuvis attālinātais darbs. Globālie notikumi, protams, veicina pārmaiņas Latvijas darbaspēka tirgū, tomēr to ietekme nav un nebūs tik liela, kā varētu šķist.

Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Mihails Hazans min, ka pandēmijas blakusefekts – attālinātā strādāšana – varētu radīt nelielu ietekmi uz darbaspēka tirgu.

"Pārrobežu strādāšanā attālinātā darba nozīme pieaug. Tas ietekmēs Latvijas situāciju, bet grūti pateikt, ar kādu zīmi šī ietekme būs," saka pētnieks. Viņš uzskata, ka, no vienas puses, tautieši, kas strādāja ārzemēs, varētu apsvērt iespēju dzīvot Latvijā, ja tiem būtu iespēja strādāt attālināti. Tas varētu negatīvo migrācijas līdzsvaru uzlabot. Vienlaikus tas var arī darboties pretējā virzienā – cilvēki var izvēlēties strādāt Latvijas uzņēmumā, bet paši, piemēram, ziemā atrasties siltajās zemēs, kas rada zināmus zaudējumus Latvijas budžetam, jo savu naudu šie darbinieki tērē ārvalstīs.
Mihails Hazans
Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors
Foto: LETA
"Dzīve Latvijā var būt komfortablāka nekā citviet. Viens iemesls ir, ka šeit ir draugi, radi, ģimene, kā arī, ja runājam par jauniem un vidēja vecuma cilvēkiem, zaļais dzīvesveids, ko vieglāk realizēt Latvijā."
Viens trumpis, kas Latvijai ļauj pārspēt Rietumeiropu, ir ērtums. "Dzīve Latvijā var būt komfortablāka nekā citviet. Viens iemesls ir, ka šeit ir draugi, radi, ģimene, kā arī, ja runājam par jauniem un vidēja vecuma cilvēkiem, zaļais dzīvesveids, ko vieglāk realizēt Latvijā," saka Hazans. Viņš atgādina, ka pandēmijas laikā daudzi saprata, ka dzīvot "megapolē nemaz nav tik labi".

Runājot par nākotnes tendencēm, viņaprāt, globalizācija, pateicoties attālinātā darba iespējām, var kļūt piesaistīta dzimtajai zemei.

Līdzīgu viedokli pauž arī Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas katedras vadītājs Mortens Hansens. Viņaprāt, Eiropā ir radusies izpratne, ka nevar paļauties uz Krieviju un Ķīnu. Tāpēc tuvākajos gados Eiropas uzņēmumi aktīvi meklēs iespējas pārcelt ražošanu no Āzijas uz Eiropu. No tā Latvijai var atkrist kāds labums, jo, salīdzinot ar Rietumeiropu, darbaspēks šeit vēl aizvien ir lētāks. Tomēr Hansens, atsaucoties uz demogrāfijas datiem, šaubās – šeit nav gana daudz brīvā darbaspēka plaša mēroga ražotņu veidošanai. Jau pagājušās krīzes laikā valsts zaudēja ievērojamu skaitu darbaroku un smadzeņu, ko kopā ar kolēģiem pētījumā "Latvijas emigrantu kopienas: Cerību diaspora" 2015. gadā aprakstīja jau minētais Hazans.

Otru lielo notikumu pērn februārī izraisīja Vladimira Putina lēmums iebrukt Ukrainā. ANO vēsta, ka karš licis valsti pamest teju astoņiem miljoniem ukraiņu. Ap 40 tūkstošiem šo cilvēku nonāca Latvijā. Tomēr, kā uzskata Hazans un Hansens, būtiskas ilgtermiņa sekas uz nodarbinātību tas neatstās. "Mēs nezinām, cik pastāvīgi paliks," saka Hazans. Nav arī zināms, kad karš beigsies un kādi būs ukraiņu tālākie plāni. No Krievijas un Baltkrievijas iebraukušo skaits gan samazināsies. "Skaidrs, ka kompozīcija mainīsies par labu Ukrainai," saka pētnieks.
Gaļas namā "Ādaži" uzskata, ka iebraukušie ukraiņi Latvijas darba situāciju neglābs.
Produkcija "Gaļas namā "Ādaži" . FOTO: Mārtiņš Purviņš , Delfi
"Gaļas nama "Ādaži"" direktors Jurijs Skribis sarunā ar "Delfi Bizness" norāda – lai gan uzņēmums nodarbina dažus cilvēkus no Ukrainas, ilgtermiņā cerēt, ka tagad iebraukušie ukraiņi aizlāpīs vietējā darba spēka trūkumu, nevar, jo, viņaprāt, vairums gribēs atgriezties savā dzimtenē.

Savukārt "Accenture" nav jutis ietekmi no Ukrainas kara bēgļu pārcelšanās uz Latviju. Uzņēmuma personāla atlases vadītāja Elena Markovska zināja teikt – lai gan uzņēmuma rīkotajās apmācībās bija daži cilvēki no Ukrainas, viņi nav turpinājuši procesu, lai pieteiktos darbā.
Neparedz masveida emigrāciju
2008. gada krīzes dēļ Latviju piecos gados pameta 160 tūkstoši cilvēku. Arī šobrīd izskanējušas bažas, ka pandēmijas un kara izraisītā inflācija radīs jaunu ekonomisko migrantu vilni. Tomēr eksperti uzskata, ka augstās cenas 2023. gadā sāks atslābt, turklāt – inflācija ir visur.

"Ārpus Latvijas iespējas nav tik labas, kā bija 2009. gadā," saka Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Hansens, kurš neparedz, ka šī brīža ekonomiskās problēmas varētu izraisīt masveida izceļošanu, kādu Latvija pieredzēja 2008. gadā. Viņš piebilst, ka šobrīd arī cilvēki nezaudē darbavietu un parādu slogs ir mazāks.

Taču viens efekts, ko, iespējams, augstā inflācija varētu radīt, ir tas, ka cilvēki vairāk meklēs iespējas piepelnīties. Proti, Latvijā attīsies tā sauktā "gig economy", kad cilvēki atrod blakusdarbu, piemēram, piestrādājot par kurjeru.
Mortens Hansens
Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas katedras vadītājs
Foto: SSE Riga
"Mums šajā valstī nekad nevajadzētu baidīties no automizācijas."
Lielā tautu staigāšana un zaļais kurss
Runājot par nākotnes izaicinājumiem, futurologi un pētnieki regulāri piemin divus galvenos faktorus, kas ietekmēs visu planētu, – klimata pārmaiņas un automatizāciju.

Klimata pārmaiņas, kā skaidro pētnieki, padarīs jau tagad mazāk auglīgos reģionus Eiropas dienvidos par ļoti grūti apdzīvojamiem, jo pārtikas ražošana tur prasīs lielus resursus. Tādējādi tiek paredzēts, ka būs redzama aktīvāka migrācija uz ziemeļiem. Taču – ja arī Latvijā tuvākajos gados ierastos cilvēki no Dienvideiropas un tālākām valstīm, ko mēs ar viņiem darītu, retoriski jautā LU profesors Hazans.

"Ja būs tādas klimata pārmaiņas, kas liks simtiem tūkstošu vai miljoniem cilvēku pārvietoties, viņi nevar tāpat vien pārvietoties, viņiem vajag darbvietas, un grūti prognozēt, ka Latvijā pēkšņi būs iespēja nodarbināt miljonu cilvēku. Vieta, kur dzīvot, gan būtu," saka pētnieks. Šādu dramatisku pārmaiņu kontekstā, iespējams, Latvija varētu iegūt no attālinātā darba modeļa, ja šeit iebrauktu augsti kvalificēti cilvēki, kas, pēc eksperta domām, būtu "lieliski". Taču vismaz pagaidām virzība ir pretēja un speciālisti no Latvijas brauc dzīvot uz Spāniju.

Rīgas ekonomikas augstskolas pasniedzējs Hansens uzsver, ka pagaidām migrācija notiek ar vēlmi atrast labāku darbu, uzlabot savu dzīvi, bet, ņemot vērā, ka Latvijā nav tik daudz tādu iespēju – te ir salīdzinoši zemākas algas –, tā, visticamāk, tuvākajos gados nebūs aktuāla. Tomēr zināma tendence būs redzama. "Nākotnē būs vairāk ieceļotāju," saka Hansens, norādot – lai gan mēs atpaliekam no citām valstīm, tomēr beigu beigās esam izdarījuši pietiekami, lai dzīves līmenis būtu labāks nekā daudzviet citur. Ieceļotāji, visticamāk, aizpildīs vai nu zemākā līmeņa darbvietas, kur vietējie negrib strādāt, vai arī paša augstākā līmeņa, kur ir neapciešamas prasmes, kas Latvijā nav atrodamas.
"Iekļaujošā darba vide padara mūs gudrākus," saka "Accenture" Talantu studijas vadītāja Zanda Arnava.
"Accenture" Talantu studijas vadītāja Zanda Arnava (no kreisās) un personāla atlases vadītāja Elēna Markovska. FOTO: Kārlis Dambrāns, Delfi
Tā kā "Accenture" darba vide ir starptautiska, uzņēmums ir laba vieta, kur strādāt cilvēkiem, kas vēl nav apguvuši latviešu valodu tādā līmenī, lai to izmantotu kā darba valodu. Uzņēmums nodarbina nedaudz vairāk nekā 2000 darbinieku, no kuriem 434 jeb aptuveni 20% ir no ārvalstīm. "Accenture" Talantu studijas vadītāja Zanda Arnava piebilst, ka ārzemnieku piesaiste ir laba vietējai sabiedrībai arī tādēļ, ka viņi nodod kompetenci vietējiem cilvēkiem. "Iekļaujošā darba vide padara mūs gudrākus," saka Arnava.

Klimata pārmaiņu kontekstā, precīzāk, to apstādināšanas kontekstā jāpiemin arī zaļais kurss, kas paredz Eiropas Savienībā līdz 2050. gadam izveidot klimatneitrālu ekonomiku, tai skaitā veicinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu. Starptautiskie analītiķi no "Ernest & Young" 2021. gada ziņojumā par ES atkopšanos no pandēmijas radītajām ekonomiskajām sekām min, ka zaļais kurss un tā ieviešanai nepieciešamā infrastruktūra varētu radīt vairāk nekā 2,3 miljonus darbvietu. Tomēr eksperti ir skeptiski, ka virzība uz zaļo kursu radīs daudz jaunas darba vietas Latvijā, kas varētu piesaistīt cilvēkus no ārvalstīm, jo Latvijai nav būtisku zaļās enerģijas industriju.

Hansens norāda, ka Latvijā ir kopumā maz attīstīts atjaunīgo resursu sektors un trūkst arī zināšanu, lai šeit būtu būtisks ieguvums no zaļās pārejas. Proti, trūkst rūpnīcu vai uzņēmumu, kas radītu būtisku skaitu jaunu darba vietu. Eksperts gan nenoliedz, ka kādu "mazu" lomu varam uzņemtiem, piemēram, ražojot kādas detaļas vai citādi iesaistoties zaļā kursa ieviešanā.

"Mūsu ekonomika lielā mērā ir pakalpojumu ekonomika, kas nav slikti, bet ar salīdzinoši maz cilvēku STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikā) nozarē nebūs lielas intereses nedz reģionāli, nedz globāli veidot šeit kaut ko saistībā ar šīm nozarēm," secina Hansens.
Trūkst roku un smadzeņu
Latvijā laiku pa laikam cilātajai problēmai – cilvēku trūkumam – saknes ir dažādas. Viena no tām ir dzimstības problēma. 1987. gadā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā bija augstākā dzimstība – 2,15 jaundzimušie uz vienu sievieti, bet 2020. gadā – 1,55. Vienkāršojot: divu cilvēku vietā Latvijā paliek tikai viens cilvēks un četru cilvēku vietā - trīs. Tādējādi veidojas sarūkoša tendence, kas nav strauji labojama, jo, pat ja šogad Latvijā katrai ģimenei piedzimtu vēl divi vai trīs bērni, reālo pienesumu viņi radītu tikai pēc 18–20 gadiem. "Mēs zinām, kāda ir mūsu demogrāfija," saka Hansens. "Darba tirgus saruks."

Otrā lielā tendence, kas Latvijai skādē un skādēs tuvākajos gados, ir emigrācija. Dati liecina, ka Latvija ir pieredzējusi trīs lielākus emigrācijas viļņus. Pirmais no tiem bija 90. gadu sākumā, kad iedzīvotāji izceļoja uz NVS valstīm. Līdzīgs vilnis bija 2000. gadu sākumā. Taču lielākā masveida izceļošana, kas, visticamāk, tiešā un netiešā veidā arī ir vainojama pie šī brīža darbaspēka trūkuma, bija pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes. Oficiālā statistika rāda, ka piecu gadu laikā pēc krīzes no Latvijas aizbrauca vairāk nekā 160 tūkstoši iedzīvotāju. Eksperti gan min, ka kopumā aptuveni 10 gadu periodā (gados pirms krīzes buma un pēc tās) Latviju pametuši ap 250 tūkstoši cilvēku.

"Protams, migrācija turpināsies. Pēdējie dati, kas ir pieejami par 2021. gadu, rāda it kā optimistiskas zīmes – aizbraukušo skaits ir līdzīgs iebraukušo skaitam. Bet, ja paskatās uz aizbraucējiem, tad ir negatīva bilance. Mēs zaudējam aktīvā vecumā sievietes un bērnus," saka Hazans.
Tā nav tikai teorētiska spriedelēšana. Jau gadiem šo tendenci skaudri izjūt Latvijas uzņēmumi, tai skaitā jau minētais IT pakalpojumu sniedzējs, kas iekārtojies galvaspilsētā, un Lielvārdē strādājošais pārtikas ražotājs.

"Mums vienmēr ir vakances," apgalvo "Gaļas nama "Ādaži"" direktors Jurijs Skribis, sakot, ka gan paši, gan kolēģi nozarē ir saskārušies ar kvalificēta darbaspēka atrašanas problēmām. "Grūtākā situācija ir ar gados jaunajiem darbiniekiem," viņš saka.

Darbspējīgā vecumā esošo cilvēku skaits samazinās. 19 gadu laikā kopš 2003. gada tas krities par 5 procentpunktiem. Piedevām sabiedrība noveco, tādēļ kopumā darbspējīgā vecumā esošo cilvēku skaits pret kopējo iedzīvotāju skaitu samazinās. Vienkārši sakot - samazinās naudas pelnītāju skaits.
Arī pārtikas ražotājam "Orkla Latvija" ir grūtības atrast darbiniekus. Uzņēmums šobrīd būvē pilnīgi jaunu ražotni Ādažos, blakus jaunajai "Laimas" fabrikai, kur taps cepumi un vafeles. "Šī ražotne rada ap 300 jaunu darbvietu. Pašlaik 220 vietas jau ir aizpildītas, bet vēl 80 darbiniekus meklējam," saka valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Ražošanas uzņēmumos trūkst gan salīdzinoši vienkāršu darbu darītāju, gan arī speciālistu. To apliecina arī Nodarbinātības valsts aģentūras dati: ražošanā un būvniecībā pagājušā gada 3. ceturksnī katrā sektorā trūka apmēram 3500–4500 darbinieku. Tāpat arī liels trūkums ir tirdzniecībā un apkalpojošajos dienestos.
"Orkla Biscuit" cepumu un vafeļu ražotne.
Foto: Publicitātes attēls
Arī iekārojamākās nozares raud
Ar speciālistu trūkumu saskaras pat viena no "top" nozarēm – IT, kura šobrīd bieži tiek minēta kā drošākais ceļš uz pārtikušu nākotni. "Accenture" gan atzīst, ka dažkārt ir nepieciešamas ļoti specifiskas prasmes, tāpēc uzņēmums meklē kandidātus visā pasaulē. ""Accenture" nozīmē – akcents uz nākotni, mēs strādājam ar ļoti jaunām tehnoloģijām, kas nozīmē: Baltijā nav pieredzējušu cilvēku, kas varētu vadīt šādas komandas," saka personāla atlases vadītāja Elēna Markovska. Vienlaikus tas nozīmē, ka ir jākonkurē brīvajā darba tirgū ar visiem citiem pasaules darba devējiem.

Īstermiņā tas nav slikti darba ņēmējiem. "Darba tirgus normālos apstākļos šeit būs diezgan spēcīgs, būs diezgan labi būt darba ņēmējam. Ja jūs gribēsiet darbu, jūs to dabūsiet," saka Hansens.

Runājot par automatizāciju, Hansens uzsver, ka Latvijā no tās nav jābaidās. Tieši pretēji – tā aizlāpa caurumus, ko rada darbaspēka trūkums. Kā piemēru viņš min internetbanku pakalpojumus, kas Latvijā ir labāk attīstīti nekā daudzviet citur, jo bankas nevar algot tik daudz darbinieku. "Mums šajā valstī nekad nevajadzētu baidīties no automizācijas," saka eksperts.

Tā arī notiek. "Orkla Latvija" vadītājs atzīmē, ka uzņēmums automatizē ražošanas procesus, jo modernām tehnoloģijām un iekārtām ir svarīga loma ražošanas procesu efektivizācijā. "Tajā pašā laikā roku darbs pārtikas nozarē tiek augstu vērtēts, turklāt liela daļa mūsu uzņēmuma produktu joprojām tiek izgatavota ar rokām, tādēļ mēs neplānojam pilnībā automatizēt visus procesus, bet nākotnē no tā nebūs iespējas izvairīties," saka Didrihsons.

Neesam vienīgie
Latvija kopumā darbaspēka trūkuma kontekstā nav unikāla Eiropā. Neskatoties uz to, ka daļu darbaspēka zaudējam tādēļ, ka tas aizplūst pie mūsu Eiropas kaimiņiem, arī tur trūkst cilvēku. "Eurostat" dati liecina, ka 2022. gada trešajā ceturksnī neaizpildīto darba vietu skaits ES vidēji bija 2,9%. Austrijā bija 5% brīvu darba vietu, Nīderlandē un Beļģijā – 4,9%, Čehijā – 4,5%, Latvijā tāpat kā vidēji ES – 2,9%. Vislielākais trūkums, kā vēsta par nodarbinātību atbildīgā Eiropas aģentūra, ir tieši tehnoloģiju un medicīnas jomā.

Pagājušā gada oktobrī portāls "Euroactiv" rakstīja par vairākām turīgajām Eiropas valstīm, kuras saskaras ar darbinieku trūkumu. Tostarp Francijā aptuveni puse uzņēmumu, kurus toreiz aptaujāja lielākā darba devēju asociācija CPME, meklēja darbiniekus. No tiem 94% apgalvoja, ka ir grūti atrast ne tikai piemērotākos kandidātus, bet vispār jebkādus darbiniekus.
2022. gada 3. ceturksnī ES vidēji bija neaizpildīti 2,9% vakanču.
Foto: Pexels.com
Līdzīga aina ir Vācijā. "Deutsche Welle", atsaucoties uz Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas aptaujām, vēsta, ka aptuveni 56% uzņēmumu trūkst darbinieku. Aptaujātie uzskata, ka darbaroku trūkums ir viens no lielākajiem riskiem, ar ko viņi saskaras. Vācijas Federālā nodarbinātības aģentūra ir konstatējusi vājās vietas 148 darba jomās, bet vēl 122 ir apdraudētas. Visā 83 miljonu apdzīvotajā valstī ir vairāk nekā 1,7 miljoni brīvu darbvietu

Somijā uzņēmumi saskaras ar to pašu problēmu. "Visas nozares cieš no augsta līmeņa darbā iekārtošanas problēmām un darbaspēka trūkuma. Sarežģīta situācija ir veselības un sociālo pakalpojumu segmentā, kā arī pārtikas un izmitināšanas sektorā," sarunā ar "Euroactiv" sacījis Ekonomikas un nodarbinātības ministrijas pētniecības direktors Heiki Reisenens.

ASV domnīcas "The Center for Global Development" 2021. gadā publicēts pētījums prognozē, ka Eiropas Savienībā un Lielbritānijā 2030. gadā trūks apmēram 44 miljonu cilvēku. Risinājums ir politiski nepopulārs teju visur Eiropā – darbaspēka ievešana un Eiropā ieceļojošo (gan legāli, gan nelegāli) cilvēku apmācīšana un nodarbināšana. Daudzi pētnieki uzskata, ka automatizācija un mākslīgais intelekts vismaz tuvākajās desmitgadēs nespēs aizstāt cilvēku.
Strādāsim ilgāk
Problēmu lāpīšana daļēji gan Latvijā, gan citviet pasaulē rada tā saukto "sudraba (vai pelēko) matu ekonomiku" (grey-hair economy), proti, pensijas vecuma cilvēki turpina strādāt.

"Accenture" atzīst, ka pagaidām vēl nav sākts attīstīt šo jomu, bet uzskata, ka drīzumā vajadzēs domāt, kā piesaistīt un iemācīt jaunas prasmes cilvēkiem, kas, iespējams, lielāko dzīves daļu ir pavadījuši, darot citus darbus. "Mums pietrūkst cilvēku, mēs skatāmies uz visām iespējām," saka Arnava, norādot, ka cilvēki nākotnē gribēs strādāt ilgāk un pelnīt, un, iespējams, IT joma spēs piedāvāt šiem cilvēkiem darbu. Šobrīd uzņēmuma vidējais darbinieks ir "Jēzus gados", proti, 33 gadus jauns.

Arī vēsturiskie dati liecina, ka gados vecāku cilvēku skaits darba vidē Latvijā pieaug, lai gan 2021. gadā vecuma grupa 65–74 gadi veidoja 2,9%, kamēr 2020. gadā tie bija 4,6%. 2022. gadā gan tie bija tikai 2,9% (kas ir teju tikpat, cik 2012. gadā), bet var pieņemt, ka šis ir pandēmijas efekts, jo iepriekš, sākot no 2012. gada, gados vecāku nodarbināto skaits katru gadu ir pakāpeniski audzis.
Jurijs Skribis
"Gaļas nama "Ādaži"" direktors
FOTO: Mārtiņš Purviņš , Delfi
Saka, ka vēlētos no valdības redzēt aktīvāku iesaisti darbaspēka problēmas risināšanā.
"Gaļas nama "Ādaži"" darbinieku vidējais vecums ir 50–55 gadi. Tas gan nav tāpēc, ka uzņēmums mērķtiecīgi attīsta "sudraba matu ekonomiku". Tieši pretēji, kā saka direktors, gribētos vairāk jaunu darbinieku, bet šobrīd jaunieši negrib nākt strādāt pārtikas ražošanas nozarē, lai gan nākotnes perspektīvas un karjeras izaugsmes iespējas ir labas. "Apmācīt ir vērts cilvēku, kas ir jauns. Bet, kā mēs saprotam, jauniešiem ir lieliski izaicinājumi ārpus Latvijas. Liela daļa izbrauc ārā," saka Skribis.

"Problēma ir, un tā kļūs vēl aktuālāka, jo mēs redzam, ka cilvēki aizbrauc, arī kvalificētais darbaspēks. Demogrāfijas dēļ mazāk ir arī potenciālo studentu," saka Didrihsons.

Ņemot vērā jauno darbinieku trūkumu, gados vecākie varēs ilgāk strādāt. To saka arī dažādi pētījumi. Tomēr arī te Hansens atgādina par vienu problēmu – tagadējās paaudzes, kas tuvojas pensijas vecumam, veselība nav tik laba kā citviet Eiropā. Attiecīgi tuvākajās desmitgadēs uz milzu gados vecāku darbinieku skaita pieaugumu cerēt ir grūti.
Statistika tiešām šobrīd ir dramatiska – Eiropas Savienība apkopo datus par to, cik ilgu veselīgu dzīvi katras valsts iedzīvotājs vidēji var nodzīvot, un Latvija ir pēdējā vietā. Ja Zviedrijā, kas atrodas šī saraksta pirmajā vietā, cilvēki var cerēt uz 72 gadiem veselīgas dzīves, tad Latvijā vīriešiem šis rādītājs ir par 20 gadiem zemāks jeb 52 gadi, sievietes - uz 54 gadiem.

"Man liekas, ka jaunākās paaudzes gan to ir mainījušas," min Hansens, netieši norādot, ka šodienas jaunākajām paaudzēm nākotnē būs garāks veselīgās dzīves ilgums.

Lai gan Latvijā starp strādājošajām sievietēm un vīriešiem nav milzu atšķirības, piemēram, "Accenture" jau vairākus gadus aktīvi strādā, lai palielinātu sieviešu skaitu un iegūtu sev jaunus darbiniekus nozarē, kur agrāk dominēja vīrieši. Arī "Orkla Latvija" ir pievērsusies dzimuma jautājumiem un, kā norāda norāda valdes priekšsēdētājs Didrihsons, vadītāju līmenī uzņēmumā 57% ir sievietes, bet kopumā uzņēmumā strādā 63% sieviešu.
Izglītība un ieceļošana
Pētnieki gan norāda, ka darbaspēka trūkuma risināšanai ir jāapsver arī politiski nepopulārā ideja par darbaspēka ievešanu. To pašu saka arī "Orkla Latvija" vadītājs. "Te ir jautājums, ko (..) lems Saeima, jo mēs jau varam paslēpties aiz dažādiem saukļiem – it īpaši šajā gadā –, bet, noraidot darbaspēka ievešanu, mēs šaujam paši sev kājā. Ja šo problēmu nerisinās steidzami, tas potenciāli atstās iespaidu uz investīcijām," saka Didrihsons. Viņš piebilst, ka būtu vajadzīgs atbalsts arī tādā it kā salīdzinoši vienkāršā jautājumā kā darbaspēka mobilitāte Latvijā, lai cilvēki, piemēram, no Rīgas varētu nokļūt darbavietā Pierīgas rajonos, izmantojot sabiedrisko transportu.

Daudzi uzņēmumi darbaroku trūkumu risina ar izglītības palīdzību, veidojot speciālas apmācības, bieži uz sava rēķina. Piemēram, "Gaļas nams "Ādaži" vadītājs cer, ka, sadarbojoties ar profesionālajām izglītības iestādēm, varētu veidot speciālas apmācības programmas, lai piesaistītu gados jaunākus cilvēkus, taču šeit būtu nepieciešams valsts atbalsts. Skribis saka, ka no jaunās valdības cer uz pārnozaru sadarbību, lai veicinātu darbaspēka pieplūdumu ražotājiem.

Arī "Accenture" jau gadiem piedāvā dažādus kursus, kas palīdz potenciālajiem jaunajiem darbiniekiem apgūt prasmes. Arnava saka: "Pieprasījums (pēc darbiniekiem - red.) ir tik liels, ka arī piedāvājums sāk augt, bet pieprasījums tāpat to pārsniedz. Jādomā, kā to risināt ātri. Ja tas notiks evolūcijas ceļā, tas būs desmit gadu jautājums." Viņasprāt, pārkvalificēšanās (reskilling - eng.) ir lieta, kas "var glābt pasauli", proti, jaunu prasmju apguves iespēja var palīdzēt atrast darbu cilvēkiem, kas nespēj konkurēt darba tirgū ar savām šī brīža prasmēm. Ir profesijas un zināšanas, kas nākotnē kļūs mazāk pieprasītas, tādēļ uzņēmums tagad aktīvi cenšas piedāvāt iespējas cilvēkiem apgūt jaunas, nākotnei derīgas prasmes.

Hansens aicina valdību domāt par izglītību. "Nākotnē mums nav jābūt raķešu zinātniekiem, visiem nav jāiet uz universitātēm, iespējams, te pat pārāk daudzi iet uz universitātēm, bet ir skumji, ka ir cilvēki, kam ir ļoti zemas prasmes," saka Hansens, norādot, ka jaunajai valdībai ir aktīvi jādomā par izglītību un ne tikai par to, kā veicināt, ka cilvēki mācās, bet arī par to, kas pasniedz. Lai gan Latvijā ir populāri apgalvot, ka sociālo zinātņu studijas ražo bezdarbniekus, Hazans norāda, ka datu, kas to apliecinātu, nav. Viņaprāt, būtu nevis jādomā, kā atturēt cilvēkus no izvēles mācīties sociālās un humanitārās zinātnes, bet gan – kā veicināt interesi par tā saukto STEM jomu.

Attiecīgi var secināt, ka darba roku Latvijai trūks, un, lai gan jāiegulda izglītībā, ar to, kā šobrīd redz uzņēmēji, var nepietikt un, gribi vai negribi, būs nepieciešami darbinieki no citām valstīm.