Bērni internetā: kā vecākiem runāt par drošību tīmeklī
Foto: Shutterstock

Ir klāt 2021. gads, un tas nozīmē, ka izaugusi jau vesela paaudze, kas nezina, kā tas ir – dzīvot bez interneta. Turklāt šobrīd aug vēl viena paaudze, kurai vienmēr rokā ir viedtālrunis, savukārt planšete un dators – kaut kur netālu. Internets piedāvā bezgalīgi daudz iespēju nopelnīt, izglītoties un izklaidēties, bet tam ir arī savi zemūdens akmeņi. Lai no tiem izvairītos, ir nepieciešams uzlabot digitālās prasmes – gan savas, gan savu bērnu. To, kāpēc tiešsaistes drošības pamatus ir jāsāk mācīt no mazotnes, mēs pārrunājām ar psihologu Edmundu Vanagu un Andi Šteinmani, kiberdrošības ekspertu un kompānijas "Kaspersky" vadītāju Baltijas valstīs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Uzstādām noteikumus


Cilvēki bieži pieļauj kļūdas, jo trūkst informācijas. Arī bērni nav izņēmums. Bieži vien viņi bez ļauna nolūka rīkojas nepārdomāti, piemēram, izpauž par sevi daudz informācijas, ko citi var izmantot ļaunprātīgi, vai publicē sociālajos tīklos bildi, kuras dēļ kļūst par kibermobinga upuri. To, ka internetā pastāv savi uzvedības noteikumi un drošības pasākumi, ir vērts izrunāt tieši tāpat kā nepieciešamību tīrīt zobus divas reizes dienā vai apģērbties atbilstoši laika apstākļiem.

"Kad bērnam tiek piešķirts personīgā viedierīce, jāsāk stāstīt viņam par to, kas un kā notiek tiešsaistē. Tagad, pandēmijas laikā, mobilās ierīces ir kļuvušas par vienu no centrālajiem ikdienas instrumentiem, tās tiek izmantotas saziņai, mācībām un mājasdarbu pildīšanai. Vecākiem jāatceras, ka bērni visā ņem piemēru tieši no viņiem. Tāpēc tiešsaistē pavadītā laika ierobežojums var izrādīties diezgan bezjēdzīgs aizliegums, ja pieaugušie no rīta līdz vakaram dzīvo ar telefonu rokās. Protams, ir vērts izskaidrot atšķirību: mamma vai tētis ir spiesti daudz laika pavadīt internetā, tāpēc, ka to diktē darba nepieciešamība," skaidro psihologs Edmunds Vanags.

Lai varētu efektīvi sarunāties par tehnoloģijām, ir nepieciešams pašiem regulāri paaugstināt savas kompetences digitālajā jomā. Bērniem jāstāsta par tādām tēmām kā kibermobings (agresija, izsmiešana, ņirgāšanās, negatīvi komentāri tiešsaistē), ļaunprogrammatūra, pikšķerēšana un personīgo datu zādzība.

"Pastāstiet bērniem, ka viss, kas tiek publicēts tīklā, tur arī paliek. Jebkas var tikt izņemts no konteksta un izmantots tā, lai mums kaitētu. Protams, mazam bērnam to ir grūti izskaidrot, bet pusaudzim laiku pa laikam var atgādināt par to, ka emociju iespaidā publicēta bilde vai teksts, atzīmēta reakcija "Patīk" paliks internetā ļoti ilgi, ja ne uz visiem laikiem. Katra darbība tīklā atstāj digitālo nospiedumu, tāpēc internetā, tāpat kā reālajā dzīvē, vajag uzvesties piesardzīgi," brīdina Andis Šteinmanis, kiberdrošības eksperts.

Pēc viņa teiktā, īpaši svarīgi ir runāt ar pusaudžiem par konfidencialitāti un personas datu neizpaušanu.

Bērni var izstāstīt, kur dzīvo, parādīt, kas viņiem ir mājās, publicēt informāciju, kas var palīdzēt krāpniekiem īstenot noziedzīgu shēmu. Mēs bieži vien neaizdomājamies par to, ka mūsu teikto gan reālajā dzīvē, gan internetā var izmantot pret mums, tomēr, ņemot vērā straujo tehnoloģiju ienākšanu mūsu dzīvē, ir vērts būt uzmanīgiem pašiem un mācīt to pašu arī bērniem. Andis Šteinmanis, “Kaspersky” vadītājs Baltijas valstīs

Kas attiecas uz interneta izmantošanas noteikumiem ģimenē, ir vērts tos apspriest, periodiski atkārtot un pielāgot atkarībā no apstākļiem.

Tehnoloģijas, kas rūpējas par drošību


Pasaulē parādās arvien vairāk tehnoloģiju un līdzekļu, kas gādā par drošību tiešsaistē. Tirgū ir pieejami dažādi kontroles instrumenti vecākiem (piemēram, Kaspersky Safe Kids), kas ļauj:

  • kontrolēt ierīces – viedtālruņa, planšetdatora vai datora – izmantošanas laiku
  • noteikt bērna atrašanās vietu ar GPS palīdzību;
  • bloķēt nevēlamus meklēšanas pieprasījumus pārlūkprogrammā – piemēram, ja bērns ievadīs meklēšanas joslā "ieroči", "narkotikas" vai meklēs pieaugušo saturu, tad instruments liegs piekļuvi saturam.

Protams, vecāki uztraucas par saviem bērniem, tāpēc dažreiz, cenšoties pasargāt viņus no nepatikšanām, var arī pārspīlēt, piemērojot pārmērīgu kontroli. Tāpēc te ir ļoti svarīgs līdzsvars starp kontroli un uzticību.

"Ja mēs patiešām vēlamies parūpēties par bērnu, tad būtu pareizi un ētiski pateikt viņam par to, ka vēlaties izmantot vecākiem paredzētu bērnu kontroles instrumentu: "Jā, es tevi pieskatīšu, jo notikt var jebkas, un būtu labi, ja es varētu ātri tevi atrast un ar tevi sazināties"," ir pārliecināts kiberdrošības speciālists.

Psihologs Edmunds Vanags piekrīt šim viedoklim. "Līdz noteiktam vecumam mēs palīdzam bērniem uzturēt tīrību istabā, uz galda, kabatā, somā, bet pienāk brīdis, kad vecākiem vajadzētu saprast, ka bērnam ir jābūt personīgajai telpai. Tas attiecas arī uz internetu. Protams, viss ir atkarīgs no kultūras ģimenē un no tā, cik daudz visi viens otram uzticas. Var dot bērnam brīvību, ļoti skaidri izrunājot tās robežas. Piemēram, var teikt – mēs tev uzticamies un nelasīsim tavu saraksti, bet gribam zināt, kur tu atrodies, mums ir jābūt pārliecinātiem par to, ka ar tevi viss ir kārtībā."

Ja ģimenē valda uzticēšanās, bērns atradīs sevī spēkus izstāstīt vecākiem, ja, piemēram, saskarsies ar kibermobingu. Ja bērns būs pārliecināts, ka viņu nenosodīs, bet atbalstīs, tad vecāki var cerēt uz atklātību no savām atvasēm.

Uzticīgas sarunas – labākā aizsardzība


Lai varētu aizsargāt savu bērnu, jums ir nepieciešams labi viņu iepazīt. Tas ir iemesls, kāpēc laiku pa laikam ir nepieciešams apsēsties viņam blakus un pajautāt, ko viņš spēlē, kādus resursus izmanto, par ko interesējas tīklā.

"Mēģiniet kopā ar bērnu paspēlēt tiešsaistes spēles, kas viņam šķiet interesantas, noskatīties video, kas viņam patīk. Bērni labprātāk atveras, ja jūt patiesu interesi par sevi, tādā gadījumā viņiem ir vieglāk uzticēties vecākiem," skaidro psihologs.

Protams, dialogi ar septiņu gadu vecu bērnu un pusaudzi krasi atšķirsies. Pusaudži var atteikties parādīt to, ar ko nodarbojas tīklā, piemēram, ja viņiem ir romantiska sarakste.

Nav vērts uzstāt, ja bērns negrib jums stāstīt par savu digitālo dzīvi. Bet ir vērts sekot viņa emocionālajam stāvoklim. Kopumā, ja viņš jūtas un uzvedas labi, ciena citus cilvēkus un nedara tiem pāri reālajā dzīvē, tad, visticamāk, viņš arī internetā uzvedas tāpat. Psihologs Edmunds Vanags

Tomēr bērna digitālajai dzīvei ir jābūt vecāku redzes lokā. Kopīgi apspriediet internetu, tehnoloģijas, sociālos tīklus, stāstiet par krāpšanas shēmām, datu noplūdes gadījumiem, un droši vien arī paši dzirdēsiet daudz jauna: kādi blogeri tagad ir populāri, kāda mūzika tiek uzskatīta par modīgu, ko apspriež pusaudži tērzētavās.

"Telpa, kurā mēs dzīvojam, ir būtiski paplašinājusies, pateicoties tehnoloģijām. Internets paver plašas iespējas, bet kopā ar tām parādās arī noteikumi – kā uzvesties, lai nenodarītu pāri ne sev, ne citiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai ģimenē veidotos kvalitatīva viedierīču, interneta un citu tehnoloģiju izmantošanas kultūra. Gan pieaugušajiem, gan bērniem ir jāsaprot, ka ar lielām iespējām stājas spēkā liela atbildība," uzsver Vanags.

Bērni internetā: kā vecākiem runāt par drošību tīmeklī
Foto: Shutterstock

Tiešsaistes drošības ābece bērniem un pieaugušajiem


Pamata padomi, kas būs vienlīdz noderīgi pilnīgi visiem, ir šādi:

  • esiet uzmanīgi ar personas datiem, neievietojiet internetā tālruņu numurus, adreses, bankas karšu datus, paroles, PIN kodus un citu personīgu informāciju;
  • nedalieties sociālajos tīklos ar saturu, kas var aizskart kāda jūtas, – atcerieties, ka viss, kas ir publicēts, paliks tīklā uz visiem laikiem;
  • esiet modri un uzmanieties no krāpniekiem, pārbaudiet savienojuma drošību, kad plānojat veikt finanšu operācijas, – ja adrešu joslā nav slēdzenes ikonas, tad tādā vietnē labāk neievadīt savas maksājumu datus;
  • izveidojiet drošas un sarežģītas paroles (ne mazāk kā 12 simboli, ieskaitot burtus, ciparus un speciālās rakstzīmes);
  • nelietojiet vienu un to pašu paroli dažādām interneta vietnēm;
  • glabājiet paroles šifrētā veidā speciālās programmās – paroļu pārvaldīšanas rīkos;
  • izmantojiet uzticamu antivīrusu programmu;
  • neticiet pārāk vilinošiem piedāvājumiem: ja kaut kas izskatās pārāk labi, tad, iespējams, jūs zaudēsiet vairāk nekā iegūsiet.


"Esiet klātesoši savu bērnu dzīvēs. Tagad, kad daudzi strādā un mācās attālināti, tas var būt pat vieglāk nekā jebkad agrāk. Mēģiniet uztvert sarunas par drošību internetā nevis kā papildus pienākumu, bet kā iespēju satuvināties un saprast, par ko domā jūsu bērns un kas viņam ir svarīgs," norāda Šteinmanis.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Kaspersky
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Jaunie projekti