Starptautiskā sadarbība – efektīvākais veids cīņā ar kibernoziedzniekiem
Foto: Publicitātes foto

Pēdējo mēnešu laikā, kad liela daļa ierasto ikdienas darbību – sākot no strādāšanas un bērnu skološanas un beidzot ar iepirkšanos un izklaidēšanos – pilnībā transformējās uz digitālo vidi, radās virkne iespēju izpausties arī kibernoziedzniekiem. “Kaspersky” eksperti Latvijā martā pēc masveida pāriešanas uz strādāšanu attālinātā režīmā konstatēja krasu kiberuzbrukumu pieaugumu – vidējais dienas radītājs sasniedza 44 tūkstošus iepriekšējo deviņu tūkstošu vietā. Par globālo iniciatīvu cīņā ar kibernoziedzniekiem un kopīga darba nozīmīgumu šajā jomā stāsta “Kaspersky” vadītājs Baltijas valstīs Andis Šteinmanis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saskaņā ar "Kaspersky" statistiku 73% darbinieku visā pasaulē, kuri pārgāja attālinātajā darba režīmā, nesaņēma nekādas konkrētas rekomendācijas par informācijas drošību, lai gan komercinformācijas drošība ir tiešā veidā atkarīga no korporatīvajam tīklam pieslēgto mājas datoru drošības līmeņa.

Par lokāliem kibernoziedznieku grupējumiem runāt gan nevarot, jo tirgus ir pārāk mazs, lai kāds mērķtiecīgi pievērstos tikai Latvijai: "Uzbrukumus Latvijas uzņēmumiem un lietotājiem veic starptautiski grupējumi. Viņu arsenālā ir dažādas darba metodes un instrumenti, tostarp pikšķerēšana un ļaunatūras. Mēs redzam, kā mainās un tiek pilnveidotas kibernoziedznieku izstrādātās shēmas. Ja pirms 8–10 gadiem pienāca vēstules kropļotā latviešu valodā, piemēram, no Latvijas kiberpolicijas, ka jāmaksā sods, tad šobrīd tulkojums ir labs un gramatiski pareizs. Kibernoziedznieki vai nu uzlabojuši tehnoloģijas, vai arī sākuši nolīgt tulkotājus."

Darbam no mājām ir ne tikai plusi, bet noteikti arī riski, kas pirmkārt saistīti ar korporatīvo datu un finanšu drošību. Dati, pēc kuriem tīko kibernoziedznieki, ir klientu datubāzes, jebkāda slepena darba informācija un, protams, uzņēmuma naudas plūsma. Tikmēr darbinieki mājas režīmā rīkojas riskantāk, izmantojot vienas un tās pašas ierīces gan darbam, gan privātām vajadzībām. Krāpnieki arī meklē jebkādu informāciju, ko iespējams monetizēt: paroles, banku karšu datus, dažādu servisu kontus, tostarp straumēšanas un tiešsaistes spēļu. Andis Šteinmanis, “Kaspersky” vadītājs Baltijas valstīs

Kiberkrāpnieku metodes kļūst arvien izsmalcinātākas, un parādās arī jauni scenāriji, kā iejaukties valdības darbā. Tādējādi kiberspiegošana var radīt draudus arī nacionālajai drošībai. Tas ir iemesls, kāpēc daudzas valstis tiecas uzglabāt savu informāciju tikai savā teritorijā. Notiek tā dēvētā interneta telpas balkanizācija. Tīkls ir vienots, taču īpaši nozīmīga digitālā informācija tiek uzkrāta valsts teritorijas ietvaros. Pie balkanizācijas noved kibernoziedznieku darbības, jo viņiem tā ir izdevīga. Globāli jebkādi mēģinājumi sadalīt kibertelpu, ievērojot ģeogrāfiskās teritorijas, ir neproduktīvi, jo internets kalpo cilvēku vienošanai un brīvai informācijas apmaiņai.

Pēdējos gados "Kaspersky" tika ierauts ģeopolitiskā spēlē, taču pierādījumi par jebkādiem uzņēmuma pārkāpumiem tā arī netika rasti. To apstiprina daudzi nozares pārstāvji visā pasaulē. Eiropas Komisijas komisāre Marija Gabriela apstiprināja: "Nav nekādu pierādījumu iespējamām problēmām, kas saistītas ar "Kaspersky" produktu lietošanu." Visiem uzņēmuma produktiem tiek veikts ārējais drošības audits, un tiem uzticas likumdevēji, tostarp Eiropas Komisija un Vācijas Federālā informācijas drošības pārvalde (BSI). "Visas izvirzītās apsūdzības balstītas spekulācijās un paranojā. Nav nekādu pierādījumu, kas tās apstiprinātu. Mēs esam gatavi piesaistīt plašu kiberdrošības ekspertu komandu, lai apstiprinātu mūsu produktus, iekšējos procesus un biznesa operācijas," skaidro Šteinmanis.

"Lai apstiprinātu, ka mūsu aizsardzība ir uzticama, bet visas iekšējās operācijas – caurredzamas, 2017. gadā mēs aizsākām globālu informācijas atklātības iniciatīvu. Ar tās palīdzību mēs vēlamies demonstrēt, ka esam pilnībā atklāti un mums nav, ko slēpt. Ceram, ka tādējādi mēs varēsim pārvarēt jebkādas neuzticības izpausmes un turpināt veiksmīgi aizsargāt no kiberdraudiem cilvēkus visā pasaulē. Mūsu klienti un partneri personīgi var pārliecināties, ka visi privātie dati atrodas drošībā, ka mūsu produkti darbojas saskaņā ar konfidencialitātes un GDPR likumdošanu, saņemt informāciju par "Kaspersky" programmu kodiem, produktu atjauninājumiem, antivīrusu bāzēm un draudu konstatēšanas nosacījumiem specializētajos caurskatāmības centros. Eiropā tie atrodas Cīrihē un Madridē," stāsta Šteinmanis.

Globālā informācijas caurskatāmības iniciatīva paredz arī papildu atskaitīšanās mehānismus, ar kuru palīdzību uzņēmums var demonstrēt, ka nekavējoties gatavs rūpīgi izskatīt jebkādus jautājumus, kas saistīti ar tā produktu drošību.

"Kaspersky" ir uz pasaules tirgu orientēts starptautisks uzņēmums ar vērienīgu vīziju. Tā risinājumus lieto 400 miljoni lietotāju un 250 tūkstoši korporatīvo klientu, tostarp tādi uzņēmumi kā "Ferrari", "Telefonica", "JJW Hotels & Resorts", "Donau Chemie Group".

"Vairāk nekā 80% ieņēmumu mēs gūstam ārpus Krievijas. Bizness drošības jomā – tas ir uzticēšanās bizness, un jebkura pierādīta apsūdzība uzņēmuma virzienā varētu vienas dienas laikā izslēgt mūs no spēles, taču pierādījumu vienkārši nav. Mēs strādājam ar valdībām, nevis to labā, un mūsu sadarbībai ir tikai viens mērķis – cīņa ar kibernoziedzību," turpina Šteinmanis.

"Kaspersky" piedalījies arī kiberincidentu izmeklēšanā kopā ar tādiem uzņēmumiem kā "Adobe", "AlienVault Labs", "Novetta", "CrowdStrike", "OpenDNS". Tāpat uzņēmums tika iekļauts svarīgāko "Microsoft" ievainojamības problēmu risinātāju sarakstā (Vulnerability Top Contributors).

Spēku apvienošana ir efektīvākais veids cīņā ar kibernoziedzību. Šī cīņa ir globāla mēroga, un tai nav robežu, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai uzņēmumi, kuri darbojas informācijas drošības jomā, dalītos savā pieredzē, zināšanās un tehnoloģiskajos atklājumos ar pasaules sabiedrību.

Kā piemērs šādai veiksmīgai sadarbībai minams projekts "No More Ransom", kas tika aizsākts 2016. gada jūlijā. Tā ir starptautiska iniciatīva, kurā sadarbojas "Kaspersky", "Mc Afee", Eiropols un Nīderlandes policija, lai apkarotu Trojas izspiedējvīrusus. Projekta mājaslapā var atrast informāciju par Trojas izpiedējvīrusiem, padomus, kā sevi no tiem pasargāt, un, pats svarīgākais, bezmaksas rīkus cietušo failu atšifrēšanai.

Vēl viena nozīmīga iniciatīva, ko "Kaspersky" aizsāka kopā ar "Avira", Elektronisko robežu fondu (Electronic Frontier Foundation), Eiropas tīklu ģimenes vardarbības apkarošanā (WWP EN), "G DATA Cyber Defense", "Malwarebytes", Nacionālo tīklu ģimenes vardarbības apkarošanā

(NNEDV), "NortonLifeLock", "Operation Safe Escape" un "Weisser Ring", ir "Coalition Against Stalkerware" – koalīcija pret likumīgu spiegprogrammatūru.

Esmu pārliecināts, ka mēs turpināsim būvēt drošu pasauli, palīdzēt cilvēkiem paaugstināt digitālo kompetenci un informētību par kiberriskiem, lai ikviens varētu baudīt tās neierobežotās iespējas, ko spēj piedāvāt tehnoloģijas, jo neviena aizsardzības programma nebūs 100% efektīva, ja lietotājam nebūs vismaz pamatzināšanu par drošu uzvedību digitālajā pasaulē. Andis Šteinmanis, “Kaspersky” vadītājs Baltijas valstīs
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form