Darbs ar 100 gadu plānu
"Latvijas valsts mežiem" – 23 gadi. Pēters Putniņš par uzņēmuma attīstību

1999. gada 28. oktobrī tika dibināta akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", kas pārvalda un apsaimnieko 1,62 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes. Kopš 2022. gada jūlija uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Pēters Putniņš. Sarunā viņš analizē "Latvijas valsts mežu" paveikto un ieskicē nākotnes izaicinājumus.
— AS “Latvijas valsts meži” valdes priekšsēdētāja amatā esat trīs mēnešus. Vai esat jau guvis iespaidu, ko patiesībā nozīmē rūpes par mežu?
Šis laiks, kopš “Latvijas valsts mežu” (LVM) padome jūlija izskaņā mani apstiprināja par valdes priekšsēdētāju, ir bijis tiešām intensīvs. Uzņēmums ir ļoti liels un nozīmīgs Latvijas tautsaimniecībai, tas apsaimnieko ceturto daļu Latvijas teritorijas. Uzņēmuma biznesa procesi ir plaši, specifiski un komplicēti. Tāpēc kopā ar LVM valdi šajā laikā esam centušies šos uzņēmuma biznesa procesus detāli iepazīt. Mani pārsteidza, cik tālredzīga ir meža apsaimniekošanas plānošana, – “Latvijas valsts meži” savu darbību plāno ne tikai piecus vai 10 gadus uz priekšu, bet meža apsaimniekošanā pavisam konkrēti var redzēt to, kas ar mežaudzēm notiks nākamajos 100 gados. Pieredzējuši mežsaimnieki šodienas plānošanas un apsaimniekošanas darbus mežaudzēs redz pat 200 gadu perspektīvā.
— Daudziem LVM darbība asociējas ar mežu apsaimniekošanu tās vienkāršotākajā izpratnē – koki aug un mežu apsaimniekotāji tos vienkārši cērt un pārdod. Kā jūs varētu to komentēt?
Trīs mēnešu laikā kopā ar LVM valdi esam secīgi iepazinuši gandrīz visus uzņēmuma procesus, sākot no meža apsaimniekošanas plānošanas līdz jauna meža sākumam kokaudzētavās. Redzu, ka visu meža apsaimniekošanas cikla procesu plānošana notiek ciešā sasaistē citam ar citu. Piemēram, plānojot atjaunošanas cirtes “Latvijas valsts mežu” apsaimniekotajās teritorijās, vienlaikus jau tiek domāts par to, kādas koku sugas šajā vietā stādīs un kā tiks audzēts iestādītais mežs. Vai arī – pirms vēl tiek uzsākta mežizstrāde, visa konkrētajā cirsmā iegūstamā koksne ir jau iepriekš pārdota. Tas ļauj realizēt maksimālo izaugušās koksnes vērtību.

Meža atjaunošanas cirsmu plānošana ir sarežģīta, jo, piemēram, jau šobrīd vairāk nekā 370 tūkstošos hektāru no LVM apsaimniekotās teritorijas kā prioritāte ir noteikta dabas aizsardzība. Tas nozīmē, ka katrs plānotais darbs rūpīgi jāizvērtē – vai to šajā teritorijā var vai nevar veikt, un kā to paveikt, lai vidi un dabas daudzveidību ietekmētu pēc iespējas mazāk.

Iepazīstot ar koksnes piegādi saistītos procesus, augstu vērtēju “Latvijas valsts mežu” ieviesto digitālo sistēmu, šobrīd Eiropā vienu no labākajām, kas ļauj precīzi plānot visus mežizstrādes darbus un organizēt pārdošanas un piegādes plūsmu līdz pat klienta noliktavai.

Tuvāk iepazinām arī mežkopības procesus, kas ir būtisks nākotnes meža pamats, lai arī mūsu bērniem un mazbērniem būtu pieejamas meža daudzveidīgās vērtības. Viens no lielākajiem mežsaimnieku izaicinājumiem šodien un arī tuvākajos gados būs briežu dzimtas dzīvnieku nodarīto postījumu mazināšana atjaunotajās mežaudzēs. Nozares eksperti un zinātnieki ir vienisprātis, ka šobrīd uz katru meža hektāru ir ļoti augsts meža dzīvnieku skaits, kas apdraud jaunaudzes. Lai tās pasargātu, mežkopības kolēģi veic ietilpīgu darbu kompleksu, gan procesus administrējot, gan meklējot pakalpojuma sniedzējus. No vienas puses, dažādie jaunaudžu aizsardzības pasākumi nodrošina Latvijas iedzīvotājiem labi apmaksātas darba iespējas mežā, bet vienlaikus mēs saskaramies ar grūtībām šos cilvēkus atrast.
— Ik gadu LVM veic nopietnas investīcijas meža infrastruktūras attīstībā. Kāpēc tas tiek darīts?
Mežu var sekmīgi apsaimniekot vien tad, ja tajā ir pietiekami plašs un kvalitatīvs meža ceļu tīkls. Tāpat šim tīklam var būt izšķiroša nozīme cīņā ar meža ugunsgrēkiem. Diemžēl diezgan bieži pārliecināmies, ka cīņa ar uguni ir ļoti apgrūtināta un daudzviet pat neiespējama, ja meža ceļu tīkls nav pietiekams. Tāpēc sakārtotai un kvalitatīvai meža infrastruktūrai ir ļoti izšķiroša nozīme.

Šajos pirmajos mēnešos kopā ar LVM valdi esam rūpīgi iepazinuši gan to, kā meža ceļu būvniecība tiek plānota, gan to, cik rūpīgi un atbildīgi ceļi tiek būvēti, lai tajos netiktu ieguldīti lieki finanšu līdzekļi, bet vienlaikus ceļi būtu kvalitatīvi un ilgi kalpotu. Izbraukuma seminārā mežā redzēju, cik meža ceļi ir šauri. Kāpēc? Meža infrastruktūras kolēģi man paskaidroja, ka meža ceļš ir tieši tik plats, cik nepieciešams, lai nodrošinātu meža darbos iesaistīto transportlīdzekļu kustību – lai pa to varētu izbraukt kokvedējs, meža darbinieka auto, transports, kas uz mežu ved stādus, un ugunsdzēsības transports. Katrs lieks meža ceļa platuma metrs ir papildu izmaksas, gan ceļu būvējot, gan vēlāk arī uzturot.

Otrs ne mazāk nozīmīgs meža infrastruktūras virziens ir meža meliorācijas sistēmu kopšana. Latvijas meža zinātnieki ir pierādījuši, ka koki aug labi tad, ja mežā ūdens ir pietiekami daudz, bet ar nosacījumu, ka tas ir nepārtrauktā kustībā. Laikus veikta meliorācijas sistēmu izkopšana tieši to nodrošina – lai mežā nebūtu stāvošs ūdens. Turklāt jaunākās mežzinātnes atziņas liecina, ka meliorētas meža platības piesaista vairāk oglekļa no atmosfēras – gan meža augsnē, gan koksnes biomasā, līdz ar to nodrošina lielāku devumu globālās sasilšanas mazināšanai.
— Kāda ir Latvijas koka vērtība pasaules kontekstā? Ne naudas izpratnē, bet kas ir pievienotā vērtība, ko mēs kā viena no mežiem bagātākajām valstīm varam dot un dodam pasaulei? Jaunas tehnoloģijas, zinātniskie atklājumi, īpaša kvalitāte, produkti, kas citur nav pieejami?
Gribētu izcelt kokaudzētavu darbu – meža stādu ražošanas un stādu ģenētiskās kvalitātes ziņā Latvijai ir stabilas līderpozīcijas Eiropā, ko sekmējis Latvijas meža zinātnes ieguldījums, pēdējo nu jau vairāk nekā 50 gadu laikā strādājot pie tā, lai mēs savos mežos stādītu tikai pašas kvalitatīvākās egles, priedes, bērzus un citu sugu kokus. “Latvijas valsts mežu” kokaudzētavās jau tiek sperts nākamais solis – no ģenētiski kvalitatīvajām sēklām audzē augstākās kvalitātes stādus. “Latvijas valsts meži” stādu ražošanu ir koncentrējuši, veidojot vairākas lielas kokaudzētavas. Pirms nepilna mēneša man pašam bija tas gods piedalīties kapsulas iemūrēšanā ceturtās lielās uzņēmuma stratēģiskās kokaudzētavas – “Mežvidi” – stādu šķirošanas un apstrādes kompleksa pamatos, lai pēdējā investīciju kārtā noslēgtu šīs kokaudzētavas izveidi. Gribētu apgalvot, ka tad, kad “Mežvidu” kokaudzētava strādās ar pilnu jaudu, Latvijā vairs nebūs meža koku stādu trūkuma, ko pēdējos gados dažkārt varējām novērot. 23 gadu laikā “Latvijas valsts meži” ir izaudzējuši 800 miljonus meža stādu, kas ir gandrīz 400 stādiņu katram Latvijas iedzīvotājam.
— Kā jūs vērtējat “Latvijas valsts mežu” finanšu attīstību uzņēmuma 23 gadu darbības laikā?
AS “Latvijas valsts meži” stabilā finanšu attīstība ierindo to starp nozīmīgākajiem Latvijas valstij piederošajiem uzņēmumiem. Un ne vien tāpēc, ka “Latvijas valsts meži” darbības gadu laikā spējuši kopumā turpat 1,5 miljardus eiro dividenžu un nodokļu veidā iemaksāt valsts un pašvaldību budžetos un šo gadu laikā sasnieguši gandrīz 4,8 miljardu apgrozījumu, bet arī tāpēc, ka gandrīz viss šis lielais uzņēmuma apgrozījums un peļņa rodas meža augšanas procesā. “Latvijas valsts meži” ar aktīvu mežsaimniecību nodrošina koksnes pieaugumu, uzņēmuma darbības laikā Latvijas valsts mežos izaudzēta koksne gandrīz 280 miljonu kubikmetru apjomā. Tas apliecina, ka koksne ir atjaunīgs resurss un no meža apsaimniekošanas gūtie ieņēmumi ir ilgtspējīgi – tie rodas, mežam augot.
— Meža nozare, gluži tāpat kā daudzas citas, sūdzas par darbaspēka trūkumu. Kādi ir LVM risinājumi darbaspēka piesaistei, un kādus risinājumus darbaspēka piesaistīšanai LVM redz meža nozarē kopumā (atalgojums, prestižs, priekšstatu maiņa)?
Piemēram, Vidzemē ceturtā daļa reālajā ekonomikā nodarbināto strādā meža nozarē. Turklāt “Latvijas valsts mežiem” ir arī nozīmīga loma darba un koksnes tirgus stabilitātes nodrošināšanā: uzņēmums mērķtiecīgi plāno, lai visa gada griezumā iespēja strādāt mežā un koksnes piegāde tirgū būtu iespējami vienmērīga gadu no gada. Tiesa gan, šobrīd, ņemot vērā straujās izmaiņas koksnes tirgos pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, ir ievērojami palielinājies visa veida apaļkoksnes pieprasījums Latvijā, kas savukārt ir izveidojis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā gan privāto mežu īpašniekiem, gan arī LVM. Jau kopš pavasara “Latvijas valsts meži” aktīvi aicina darbā mežizstrādes pakalpojumu sniedzējus, taču piedāvājums nav bijis pietiekams. Mežizstrādes uzņēmumiem un to interešu organizācijām būtu strauji jāveic investīcijas meža mašīnu operatoru un kokvedēju šoferu piesaistē, kā arī meža tehnikas parka paplašināšanā.
— Kādu jūs redzat Latviju pēc 100 gadiem, domājot tieši par mežiem? Vai ir pamats nerimstošajam uztraukumam sabiedrībā – mūsu mežus izcērt, mūsu mazbērniem nebūs, kur iet sēņot?
Vēlos uzsvērt, ka Latvijas iedzīvotājiem nav pamata bažām. Ik gadu visā Latvijas teritorijā, arī Latvijas valsts mežos, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” darbinieki un arī “Latvijas valsts mežu” darbinieki veic ļoti precīzu gan koksnes pieauguma, gan nocirstās koksnes uzskaiti. Dati liecina, ka šobrīd koksnes pieaugums valsts mežos ir ap 12 miljoniem kubikmetru, savukārt nocirstās koksnes apjoms gadu no gada svārstās ap 7 miljoniem kubikmetru. Tas nozīmē, ka valsts mežos kopējās meža krājas apjoms turpina pieaugt. Vēl divi miljoni kubikmetru koksnes ik gadu ir mirusī koksne, kas aiziet bojā. No tās liela daļa tiek atstāta mežā dabas daudzveidības palielināšanai – šos kokus par mājvietu izvēlas gan dažādi putni, gan reti kukaiņi un sēnes. Šobrīd vairāk nekā 20% no LVM apsaimniekotās platības apsaimniekojam ar galveno mērķi – vides aizsardzība.

“Latvijas valsts mežos” ir ļoti spēcīga vides komanda, tostarp 15 sertificēti dažādu sugu un biotopu aizsardzības jomu eksperti, un arī visi mūsu 130 plānotāji un vēl daudzi citi uzņēmuma speciālisti, kuri ikdienā daudz strādā mežā, atpazīst dabas vērtības, reģistrē tās informācijas sistēmā, veic to monitoringu, lai vides eksperti konkrētajā vietā noteiktu atbilstošu dabas vērtības saudzējošu meža apsaimniekošanas režīmu. Piemēram, 2021. gadā mūsu darbinieki, veicot mežsaimniecisko darbu plānošanu, valsts mežos 4 tūkstošu hektāru platībā fiksējuši ES nozīmes dažādu veidu – mežu, purvu, zālāju, ūdeņu – biotopus, vairāk nekā 5,5 tūkstošus retu un aizsargājamu sugu atradņu, gandrīz 600 lielās putnu ligzdas, vairāk nekā 1,3 tūkstošos vietu ir novēroti medņi un citas dabas vērtības, tostarp Eiropas mērogā īpaši retas un aizsargājamas.
— Kāda ir LVM loma un atbildība Eiropas zaļā kursa mērķu un klimatneitralitātes sasniegšanā?
Eiropas zaļais kurss meža nozares uzņēmumiem arvien noteiktāk pieprasīs pierādīt savu ilgtspēju. Meža nozarei kopumā ir jādomā, kā izmantot visas iespējas atjaunīgo resursu izmantošanā – gan enerģētikā, gan materiālu ziņā. Jāatceras, ka nav videi un cilvēkam draudzīgākas mājas kā koka būve, kurā uz visu ēkas izmantošanas laiku ir noglabāts koku augšanas laikā no atmosfēras savāktais ogleklis. Tāpat jādomā, kā apiet riskus, kas radīsies, piemēram, ja meža apsaimniekotājiem nesamērīgi lielās platībās tiks liegts audzēt produktīvu mežu. Vai arī, ja tiks noteikts kūdras izmantošanas aizliegums, kas apdraud ne vien meža koku, bet arī dārzeņu un puķu stādu audzēšanu Latvijā.
— LVM stratēģijā nākamajiem pieciem gadiem iekļauta vēja parku attīstība. Ko tas nozīmē uzņēmumam, un ko tas nozīmēs Latvijas iedzīvotājam?
“Latvijas valsts mežu” stratēģija ir nepārtrauktā attīstībā, katrā nākamajā darbības periodā tiek atzīmēti jauni stratēģiskie mērķi un uzstādījumi. Ja pirms 23 gadiem “Latvijas valsts meži” savu darbību sāka kā mežsaimniecības uzņēmums, tad šobrīd darbības tvērums ir krietni plašāks – esam sapratuši, ka mūsu galvenā vērtība ir zeme, un mūsu darbs ir šo zemi apsaimniekot tā, lai Latvijas valsts un iedzīvotāji gūtu no tās maksimālo labumu. Ko tas nozīmē? Arī uzņēmuma stratēģijā ierakstīti jaunie prioritārie virzieni, un viens no tiem – būtiski palielināt devumu Latvijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā. Atjaunotā stratēģija paredz, ka valsts mežos tiks identificētas tās vietas, kur var attīstīt vēja parkus elektroenerģijas ražošanai līdz pat 2 gigavatu (GW) apjomā. Jau šobrīd uzņēmums apzina vietas, kuras vēja parku attīstībai piedāvāt privātiem investoriem. Vienlaikus vēja enerģijas parku attīstīšanai saskaņā ar valdības lēmumu ir izveidots kopuzņēmums ar AS “Latvenergo” – vasarā reģistrēta SIA “Latvijas vēja parki”.

Vēja turbīnu tehnoloģijas laika gaitā būtiski attīstījušās, un šobrīd vienas turbīnas izvietošanai nepieciešams atmežot vien nepilnu hektāru zemes. Turklāt jaunākās paaudzes turbīnas var izvietot virs meža, tādējādi konkrētajā teritorijā ļaujot vienlaikus gan iegūt vēja enerģiju, gan turpināt audzēt mežu.

Tikpat nozīmīga loma valsts materiālajā nodrošinājumā saglabājas arī koksnes resursam, ko varam plaši izmantot būvniecībā, ja kādu ģeopolitisko apsvērumu dēļ tiktu negatīvi ietekmēts, piemēram, metāla imports. Koksne šobrīd arvien plašāk tiek izmantota būvniecībā ne vien privātmāju sektorā, bet arī dažādās sabiedriskajās ēkās. Labs piemērs ir nesen būvētā Ogres bibliotēka vai bērnu un jauniešu atpūtas laukums Jelgavā.

Tāpat vēlos uzsvērt, ka “Latvijas valsts meži” ļoti nopietni domā par bioenerģētikas jeb zaļās enerģijas attīstību. Zaļā enerģija būtībā ir tā pati saules enerģija, ko koks fotosintēzes procesā ir pārveidojis organiskā vielā – koksnē. Līdz ar to koks reizē ir gan kā saules baterija, gan arī kā saules akumulators. Īpaši nozīmīgi tas ir te, Eiropas ziemeļos, kur koki pamatā aug vasarā, bet siltumenerģija visvairāk nepieciešama ziemā. Koksne, siltajā laikā augot, šo saules enerģiju ir uzkrājusi, un, kad mums tā aukstajā laikā nepieciešama, mēs to malkas, šķeldas vai granulu veidā varam izmantot siltuma ieguvei.
— Kāds jums radies priekšstats par “Latvijas valsts mežu” darbiniekiem?
Iepazīstot “Latvijas valsts mežu” darbiniekus, redzu, ka šeit strādā tiešām zinoši cilvēki, savas jomas eksperti. Mežinieki patiesi mīl savu darbu un ir lojāli meža nozarei un mežsaimnieka profesijai. “Latvijas valsts mežu” darbiniekiem mežs nav tikai vieta, kur strādāt un pelnīt iztiku, tas vienlaikus ir arī dzīvesstils, hobijs.
— LVM ir būtiska loma arī sabiedrības izglītošanā par mežu un aktīvas atpūtas popularizēšanā, aicinot apmeklēt un labiekārtot atpūtas vietas mežā. Kura jums ir iecienītākā vieta, kur doties dabā?
Savas darbības laikā uzņēmums visā Latvijā labiekārtojis gandrīz 300 tūrisma vietas, ierīkojot tajās drošas ugunskura vietas, galdus, solus, nojumes, izziņas takas, velotakas, kurās bez maksas un jebkurā laikā var atpūsties ikviens Latvijas iedzīvotājs vai mūsu valsts viesis. Turklāt atšķirībā no daudzām citām pasaules valstīm uzņēmums mežus apsaimnieko tā, lai ikviens var brīvi atpūsties visā valsts mežu teritorijā – var brīvi ogot, sēņot, atpūsties un sportot. Informāciju esam izvietojuši “mammadaba” mājaslapā, es aicinu ikvienu doties atpūsties mežā gan vasarā, gan ziemā. Pats vislabprātāk brīvajā laikā makšķerēju ar spiningu, man patīk ķert foreles un sapalus mazās meža upītēs un strautos, turklāt – jo dziļāk mežā, jo lielāka cerība uz labu lomu! Šādā veidā esmu iepazinis daudzus nomaļus meža ceļus un izstaigājis daudzas upītes, kas plūst caur mežiem.