Meža zemes pārdošana
Kāpēc 'Latvijas valsts meži' ir drošākā izvēle?
Foto: F64 un "Delfi" arhīvs
Katra mežsaimnieka galvenais resurss ir nevis koki, kas ir mežsaimniecības darba rezultāts, bet gan zeme, uz kuras kokus audzēt, tāpēc “Latvijas valsts meži” regulāri palielina savu meža platību apjomu. Par to, kāpēc visdrošāk meža zemi ir pārdot tieši "Latvijas valsts mežiem" un kā norit meža zemes pirkšanas procedūra, stāsta AS "Latvijas valsts meži" Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs Valdis Kalns.
Aktuālā situācija
Uzņēmuma īpašumā esošo platību apjomu regulāri ietekmē gan dažādi lēmumi dabas aizsardzības jomā, piemēram, aizsargājamas teritorijas statusa piešķiršana kādai piederošās zemes teritorijai, neļaujot vairs šajā zemē nodarboties ar saimniecisko darbību un tādējādi samazinot uzņēmuma saimnieciski ražojošās platības, gan arī pašvaldību un valsts zemes pieprasījumi citām funkcijām, tostarp Sēlijas poligona izveidei vai "Rail Baltica" u. c. infrastruktūras izbūvei.

"Latvijas valsts meži" savas pastāvēšanas laikā iegādājušies jau 13 tūkstošus hektāru zemes meža audzēšanai. Joprojām uzņēmuma mērķis ir jaunu zemesgabalu iegāde un iekļaušana uzņēmuma mežu apsaimniekošanas plānā. "Latvijas valsts meži" gadā iegādājas aptuveni tūkstoti hektāru meža zemes, vairāk ik gadu pērkot Austrumlatvijā – Ziemeļlatgalē, Vidusdaugavā, Dienvidlatgalē –, arī Rietumvidzemē, kamēr Ziemeļkurzemes daļā vēsturiski vairāk zemes jau pieder uzņēmumam, tāpēc pirkšanas rādītāji šajā reģionā ir mazāki.
No kā pērk mežu?
Uzņēmuma potenciālais klients ir privātais zemes īpašnieks, kas pēc īpašuma tiesību atjaunošanas Latvijas neatkarības atgūšanas rezultātā ir ticis pie meža, taču viņam nav zināšanu, prasmju vai vēlmju apsaimniekot šo meža zemi. Lai to spētu, viņam vai nu jābūt mežsaimniekam, vai ļoti aktīvi jāapgūst mežsaimniecība. Vienīgais risinājums nav zemes īpašuma pārdošana "Latvijas valsts mežiem" vai kādam citam mežsaimniecības uzņēmumam, īpašnieks var uzmeklēt arī kādu meža apsaimniekošanas kooperatīvu, tomēr arī tas prasa sekošanu līdzi notiekošajam mežā, savukārt, pārdodot mežu "Latvijas valsts mežiem", īpašnieks iegūst tirgus vērtībai atbilstošu summu, ko var ieguldīt kādā no savām vajadzībām, piemēram, izglītībā vai nekustamajā īpašumā.

Nav sarežģīti atrast kādu, kas novērtē meža īpašumu, un ievietot koksnes pārdošanas sludinājumu kādā no pirkšanas un pārdošanas vietnēm, tomēr turpmākie darbi, kas saistīti ar meža atjaunošanu, augsnes sagatavošanu, stādu meklēšanu, stādīšanu, kopšanu un aizsardzību, prasa specifiskas zināšanas un var būt apgrūtinoši, tāpēc "Latvijas valsts meži" ir gatavi šos izcirtumus un jaunaudzes iegādāties, jo tajās mežu iespējams izaudzēt pēc labākās prakses, liekot lietā uzņēmuma iespējas un zināšanas.

Šobrīd ir meža īpašnieku laiks, cenas ir augstas, katrs no sava meža var iegūt maksimālu labumu, taču brīdī, kad mežs būs jāatjauno – likums to liek darīt reizi trīs vai piecos gados atkarībā no izvēlētās cirtes veida –, "Latvijas valsts meži" priecāsies un laipni sagaidīs piedāvājumu novērtēt īpašumu un izteikt savu piedāvājumu zemes pirkšanai.
Kā notiek pirkšanaspārdošanas procedūra?
Kad zemes īpašnieks nolēmis pārdot "Latvijas valsts mežiem" savu zemi, uzņēmumu interesē robežplāns, lai zinātu, kur šis īpašums atrodas, vai tam nav kādas specifikas nianses, ko nevar redzēt kadastra kartē, kā arī nepieciešami aktuālie meža inventarizācijas dati. Uzņēmuma speciālisti vispirms novērtē, vai īpašums ir lietderīgs iegādei, mēdz gadīties, ka visi apstākļi saslēdzas tik negatīvi, ka uzņēmums nav gatavs pirkt īpašumu. Tomēr tas nenozīmē, ka "Latvijas valsts meži" nepērk īpašumu, ja tas, piemēram, nav pie ceļa vai ir slapjā tipa mežs, nav nozīmes arī tam, cik liels ir īpašums, uzņēmums ir iegādājies arī 0,2 hektārus meža zemes.
  • "Latvijas valsts meži" visus īpašumus vērtē pēc vienādiem kritērijiem neatkarīgi no atrašanās vietas, tāpēc ir vērts piedāvāt mežu jebkurā vietā un veidolā, izņemot to, kas atrodas dabas rezervātā un nacionālajā parkā, par ko atbild VARAM (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija). Pārējā Latvijas teritorijā, tajā skaitā zemi dabas parkos, liegumos, mikroliegumos, “Latvijas valsts meži” var novērtēt. Uzņēmuma nolīgti neatkarīgi meža speciālisti katru īpašumu apseko dabā, nodod uzņēmumam datus par mežaudžu stāvokli. Balstoties uz tiem, kā arī to, kāds ir īpašumā atļautais saimnieciskais režīms, tiek aprēķināta cena, ko "Latvijas valsts meži" piedāvā īpašniekam.
  • Bieži vien īpašumi ir kombinēti – tajos atrodas māja, pagalms, lauksaimniecības zemes daļa un meža zemes daļa. Ar uzņēmumu iespējams vienoties par to īpašuma daļu, kuru īpašnieks vēlas "Latvijas valsts mežiem" pārdot, uzņēmums veiks īpašuma sadali. Ja īpašumā ir skaista vieta vai nams ar pagalmu, bet pats mežs ir kā nasta un to ir vēlme pārdot, iegūstot līdzekļus, uzņēmums piedāvā arī šādu iespēju – pirkt daļu no īpašuma.
Tas, kas "Latvijas valsts mežus" atšķir no citiem uzņēmumiem, – kā valsts uzņēmumam, rīkojoties ar valsts mantu, par katru darījumu nepieciešams valdes lēmums. Valdes sēdes notiek katru nedēļu, tāpēc tas nekavē darījuma norisi. Papildus tam, pielāgojoties situācijai, uzņēmums ieviesis izmaiņas, kas uzlabos zemes iegādes ātrumu, ir grozīti uzņēmuma statūti – iepriekš jebkuram darījumam vajadzēja ne tikai valdes, bet arī padomes un akcionāru sapulces piekrišanu, kas nozīmēja, ka katrs darījums aizņēma 3–6 mēnešus, šobrīd, vienojoties ar uzņēmuma īpašnieku, Latvijas Zemkopības ministriju, ir grozīti statūti tā, ka šos darījumus izskata un lēmumus pieņem valde, kopējo zemes iegādes procesa termiņu saīsinot līdz 4–6 nedēļām.
Latvijas valstij attīstoties, arvien mazāk ir krāpniecisku darījumu. Skaidrs, ka "Latvijas valsts mežu" gadījumā noteikto summu samaksās un precīzi nolīgtajā laikā!
Kas notiek pēc īpašuma pārdošanas?
"Latvijas valsts meži" apsaimnieko katru iegādāto zemesgabalu tieši ar tādām pašām metodēm un paņēmieniem kā jau uzņēmumam piederošās teritorijas – apseko platības, sakārto infrastruktūru, veic, ja nepieciešams, meliorācijas darbus, izbūvē vai pārbūvē ceļus, atjauno izcirtumus, kopj jaunaudzes, iegūst koksni, atgūstot zemes iegādes investīcijas.

"Latvijas valsts meži" atšķirībā no privāto mežu īpašniekiem nekad neaizliedz savās zemes platībās brīvi pārvietoties – pastaigāties, sēņot un ogot. Tas nozīmē, ka, pārdodot savu zemi uzņēmumam, pārdevējs varēs arī turpmāk to apmeklēt. Nopirktais īpašums piederēs Latvijas valstij un "Latvijas valsts mežiem", tas netiks pārdots tālāk kādam citam.
Nākotnes vīzija
Privāto mežu platības Latvijā ir tuvu pie pusotra miljona hektāru, aptuveni divas trešdaļas pieder individuālajiem meža īpašniekiem, līdz ar to tuvākajās desmitgadēs šie īpašnieki var nonākt pie lēmuma pārdot savu mežu. "Latvijas valsts mežu" stratēģijā paredzēts turpināt meža zemju iegādi, process neapstāsies, un, zinot privāto mežu apjomu, uzņēmums plāno aktīvi piedalīties tā iegādes tirgū.
Meža zemes Latvijā ir auglīgas, klimats ir pateicīgs, tāpēc "Latvijas valsts mežu" zināšanas un mežsaimniecības tradīcijas nodrošinās peļņu no šīm zemēm un peļņa nonāks valsts budžetā tām vajadzībām, kas tai būs aktuālas.