E-komercijas uzvaras gājiens Latvijā
Pērn visā pasaulē pandēmijas ierobežojumu kontekstā, no vienas puses, piespiedu kārtā, taču, no otras, gluži organiski notika strauja preču un pakalpojumu tirdzniecības migrācija no fiziskās uz digitālo vidi. Latvija nebija izņēmums, un šī tendence nerimstas – saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem iedzīvotāju apmērs, kuri pēdējo mēnešu laikā ir veikuši tiešsaistes pirkumus internetā personīgiem mērķiem, ir audzis no 46,6% līdz 56,2%.
E-KOMERCIJAS GADA BALVA
BALVAS STRATĒĢISKIE PARTNERI OMNIVA UN PRINTFUL
Foto: Shutterstock
E-komercija jeb preču vai pakalpojumu tirdzniecība ar interneta starpniecību pasaulē aizsākās jau deviņdesmito gadu vidū, kad tika dibinātas pirmās lielās digitālās tirdzniecības platformas "eBay" un "Amazon". Ja tolaik e-veikala izstrāde bija ievērojama investīcija, tad šobrīd izveidot savu e-veikalu ir pa spēkam un kabatai katram mazajam uzņēmējam.
Latvijā pirmie veiksmīgie interneta veikali sasparojās 2000. gadu sākumā. Galvenais dzinulis pircējiem bija iespēja preces iegādāties lētāk un izdarīt izvēli no plašāka preču klāsta nekā parastajos veikalos, bet pārdevējiem – ikviens nu varēja atvērt savu veikalu bez dārgām telpām. Kopš tā laika ir bijusi nepārtraukta izaugsme katru gadu. Otrais attīstības vilnis sākās, pateicoties e-komercijas platformām – "Mozello", "Shopify" u. c. –, kas savu interneta veikalu ļauj atvērt ikvienam bez ievērojama ieguldījuma.
Kārlis Blūmentāls, mājaslapu izstrādes platformas "Mozello" radītājs un vadītājs
"Mozello" vadītājs Kārlis Blūmentāls arīdzan izceļ galvenās atšķirības, raksturojot, kas Latvijā e-komercijas jomā noritējis citādi nekā pasaulē, kā dēļ attīstība notikusi citā tempā: "Latvijā ilgi tika piekopta manuāla pasūtījuma apstrāde, proti, pasūtījumu apstiprina menedžeris un norēķini notiek ar pārskaitījumu, taču pēdējos gados arī Latvijā arvien lielākā cieņā ir pilna automatizācija un elektroniskie maksājumi. Lielu ieguldījumu e-komercijas attīstībā ir devuši jaunie piegādes kanāli – saņemšanas punkti jeb pakomāti. Pakomāti nodrošina automatizāciju – ātrāku piegādi un zemākas piegādes cenas visā Latvijā."
Tagad internetā ir izdevīgi veikt arī nelielus pirkumus, jo piegādes maksa ir samērīga
Pirkums tiek saņemts ātrāk – nav vērts doties uz veikalu, jo prece būs klāt pāris dienu laikā
Piegāde par samērīgu cenu pieejama visā Latvijā, ne tikai Rīgā
Izdevīgāk
Ātrāk
Pieejamāk
Automatizācijas priekšrocības
To, ka e-komercijas popularitāte pieaugusi, apstiprina arī "Omnivas" vadītāja Latvijā Beāte Krauze-Čebotare: "Lai arī mums sākotnēji šķita, ka pagājušā gada lielākais notikums būs pārcelšanās uz jaunām telpām, pret pandēmiju tas ļoti nobālēja. Visu piedzīvojām divos viļņos – pirmais bija marts–aprīlis, kad ievērojami pieauga sūtījumu skaits, un otrs vilnis bija novembris–decembris, kad pieaugums bija daudz lielāks, nekā plānots. Aprīlī mēs sasniedzām vēsturisku rekordu – 295 tūkstoši unikālo cilvēku, kuri izmantoja "Omnivas" pakomātu vismaz viena sūtījuma saņemšanai. Savukārt decembrī tie jau bija 440 tūkstoši cilvēku – apjoms ir tiešām milzīgs. Kopumā pret 2019. gadu sūtījumu skaits pieauga par 79%."

Lielākā problēma, lai maksimāli veiksmīgi pielāgotos arvien pieaugošajām prasībām, bija sarežģījumi ar pakomātu tīkla paplašināšanu. "Paši bijām situācijas ķīlnieki – bija pasūtīti papildu moduļi, kuri bija jāsaņem novembrī, taču tie, tā kā uz Latviju ceļoja no Ķīnas, protams, aizkavējās, un rezultātā mēs tos saņēmām tikai pēc Ziemassvētkiem, īsi pirms Jaunā gada," atklāj Krauze-Čebotare.

Situācija tika risināta dažādi – lai klienti varētu saņemt savus sūtījumus norādītajā pakomātā, ņemot vērā, ka pakomātu kapacitāte ir krietni vien mazāka nekā sūtījumu apjoms, pie tiem visu dienu dežurēja arī kurjers un izsniedza sūtījumus. Tāpat tika ieviestas motivējošas akcijas, lai klienti sūtījumus izņemtu pēc iespējas ātrāk.

"Tas, ko mēs pilnīgi noteikti darīsim, – vēl paplašināsim pakomātu tīklu. Līdz šī gada beigām paredzēts uzstādīt vismaz 51 jaunu pakomātu visā Latvijā – gan vietās, kur mēs jau esam, piemēram, Rīgā, Daugavpilī, Ventspilī, Liepājā u. c., gan arī pavisam jaunās vietās un mazākās pilsētās. Piemēram, Mazsalacā, Varakļānos un Nīcā. Mūsu klienti ļoti, ļoti aktīvi raksta mums gan sociālajos tīklos, gan e-pastā, iesakot jaunas vietas, kur vajadzētu uzstādīt pakomātus, – ik dienu saņemam vismaz vienu ieteikumu," atklāj Krauze-Čebotare.
Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās tendences
Kārlis Blūmentāls, SIA "Mozello" dibinātājs un vadītājs
Internetā iepērkas arvien biežāk
Cilvēki ir sākuši iepirkties, arī izmantojot mobilās ierīces
Dod priekšroku norēķiniem, izmantojot "BankLink", maksājumu kartes kļūst populārākas, bet nav apsteigušas internetbankas
Izvēlas preces saņemt pakomātā, jo tas ir lētāk un izdarāms sev ērtā laikā
Veic izpēti un salīdzina cenas pirms pirkuma veikšanas
Pandēmija kā biznesa izaugsmes iespēja
Kā stāsta Eva Fadejeva, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) valdes locekle un AS "RIX Technologies" valdes priekšsēdētāja, pandēmijas laikā tieši uzņēmēji, pateicoties e-komercijas risinājumiem, guva vislielāko labumu: "Visu pārējo izaicinājums bija sekot līdzi, jo tā daudziem uzņēmumiem bija vienīgā iespēja, kā turpināt savu darbu. Balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes 2020. gada datiem, preces vai pakalpojumus internetā pārdod 15,5% Latvijas uzņēmumu. Savukārt atbilstoši Eiropas Komisijas publiskotajiem 2020. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultātiem attiecībā uz e-komerciju Latvija ir uzlabojusi rezultātu par 1 procentpunktu mazo un vidējo uzņēmumu tiešsaistes tirdzniecībā (11%)."

Tiesa, šis rādītājs joprojām ir krietni zemāks par ES vidējo (18%), un tas liecina, ka Latvijas uzņēmumi joprojām nepietiekami izmanto iespējas, ko sniedz preču un pakalpojumu pārdošana tiešsaistē. "Arī attiecībā uz digitālajām prasmēm Latvijas rādītāji ir krietni zem vidējiem, un mums ir jāturpina attīstīt iedzīvotāju prasmes," komentē Fadejeva.

Arī Blūmentāls pauž, ka tieši pandēmijas ierobežojumi atnesuši vēl nebijušu e-komercijas izaugsmi, kas pamatīgi iedragājusi tradicionālos iepirkšanās modeļus: "Iepirkties internetā sākuši gandrīz visi ekonomiski aktīvie iedzīvotāji. Arī tirgotāji steidz pielāgoties. E-komercijas platforma "Mozello" 2020. gadā pieredzēja vēl nebijušu izaugsmi – nekad iepriekš viena gada laikā neesam redzējuši, ka tiek atvērti tik daudzi jauni interneta veikali. Ļoti daudzi uzņēmēji savu fizisko veikalu steidz "ielikt internetā", tādējādi ejot līdzi laikam."
Paradumu maiņa
"Neviens vēl īsti nezina, kā beigsies Covid-19 pandēmija, taču ir skaidrs, ka e-komercijas loma tikai pieaugs – gribam mēs to vai ne. Ja agrāk bija svarīgi, lai uzņēmumam internetā ir informatīva mājaslapa, tad tagad ir svarīgi, lai ikvienam tirgotājam būtu savs e-veikals. Tie, kam nebūs e-veikala, zaudēs ļoti lielu daļu biznesa, jo cilvēki būs pieraduši, ka visu var nopirkt internetā, un pirks no tiem, kas šādu iespēju piedāvā. Palielināsies e-veikalu konkurence, un konkurētspējas noteicēji būs ērtības un ātrums – vairāk iecienīti jau tagad ir tie e-veikali, kuros ir kvalitatīva produkta prezentācija, norēķinus var veikt uzreiz un preces saņemt ātrāk nekā citur," stāsta Blūmentāls.

Arī "Omnivas" vadītāja Latvijā Krauze-Čebotare ir pārliecināta, ka e-komercija ir uz palikšanu – to apliecina arī fakts, ka šogad piegāžu apjoms pret šo pašu periodu pagājušā gada sākumā ir pieaudzis par 160%. Un arī pērnvasar, kad relatīvi bija atviegloti ierobežojumi, tendence iepirkties internetā saglabājās. Turklāt šī tendence vērojama arī vecāka gadagājuma cilvēku vidū.

Viņas vārdus apstiprina arīdzan LIKTA pārstāve Fadejeva – ja iepriekš vecāka gadagājuma cilvēki par iepirkšanos tiešsaistē bija ļoti skeptiski un piesardzīgi, tad nu viņi varētu izbaudīt jauniegūtās ērtības un turpināt būt e-komercijas patērētāji arī pēc pandēmijas.

Uzskatu, ka 2021. gadā e-komercija kļūs par augstāko prioritāti proaktīvu uzņēmēju darba kārtībā, kas, protams, uzņēmējiem radīs gan šķēršļus, gan iespējas. Novatoriski uzņēmēji varētu atrast daudz jaunu nišu saistībā ar e-komercijas attīstību tādās nozarēs, kur agrāk tā bija neiespējama .
Eva Fadejeva, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) valdes locekle
Projekta ''E-komercijas gada balva'' veidotāji: saturs – Sabīne Košeļeva, redaktore – Kristīne Melne, dizains – Nord DDB Riga, Oskars Dreģis, izstrāde – Krišjānis Bušs, Karīna Sabecka, projekta vadītāja – Marta Cīrule.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.