Ekonomisti: ārējā vide vairs nav tik labvēlīga kā iepriekš
Foto: Publicitātes foto

2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ekonomisti vērtē, ka šī gada septembris Latvijas rūpniecībā ir bijis vājākais mēnesis kopš 2014. gada, turklāt arī ārējā vide vairs nav tik labvēlīga kā iepriekš.

Šī gada septembris Latvijas rūpniecībā ir bijis vājākais mēnesis kopš 2014. gada un salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo mēnesi ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā sarukuši par 1,2%, liecina CSP publicētā informācija. "Šis salīdzinoši negaidītais kritums septembrī gan vairāk saistīts ar vienreizējiem faktoriem enerģētikas nozarē, kur ražošanas apjomi septembrī sarukuši par 12,6%. Taču ne pārāk iepriecinošas tendences vērojamas arī citur rūpniecībā, un septembrī apstrādes rūpniecībā ražošana palielinājusies vien par 2%," teic bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Septembrī ierasti spēcīga bija lielākā nozare – kokapstrāde (+6,1% gada griezumā), bet ierasti vāja – pārtikas pārstrāde (-1,7%). "Galvenā rūpniecības attīstības vilcēja šogad līdz šim bijusi mašīnbūve, un septembrī šī nozaru grupa bija drīzāk viena aktiera teātris. Elektrisko iekārtu ražošanā gada kāpuma temps bija joprojām izcili 35,6%, kas pārsniedz līdzšinējos gada vidējos 20,5%. Puslīdz cienīgs rezultāts ir arī auto daļu ražošanā – tās izlaide septembrī pret pērno septembri kāpusi par 8,6%, kamēr gadā vidēji tā augusi par 28,1%," uzskaita "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, piebilstot, ka šogad rūpniecība aug vārgi, turpretim pakalpojumu eksporta sniegums ir ļoti labs.

"Swedbank" ekonomiste Linda Vildava norāda, ka dažas pazīmes liecina, ka eirozonas apstrādes rūpnieku ļodzīgais noskaņojums varētu būt atceļojis līdz Latvijas uzņēmējiem. Lai gan nepietiekams pieprasījums gandrīz vienmēr bijis visbūtiskākais ražošanu ierobežojošais faktors, pēdējo divu gadu laikā šī faktora nozīme nepārtraukti samazinājās. Par spīti lēnākai izaugsmei un apjomu kritumam dažās apakšnozarēs apstrādes rūpniecība turpina augt un dot pozitīvu pienesumu Latvijas ekonomikai. Riski nākotnes izaugsmei gan saglabājas lejupvērsti.

Latvijas rūpnieku ekonomiskās konfidences rādītājs šā gada oktobrī ir nedaudz uzlabojies. Finanšu ministrijā atzīmē, ka konfidences līmenis ir bijis samērā augsts visa šā gada laikā. Tikmēr oktobrī samazinājies Eiropas Savienības un eirozonas ekonomiskā sentimenta indekss, bet, tā kā septembrī Latvijas apstrādes rūpniecības produkcijas apgrozījuma pieaugums eirozonā bija spēcīgāks par tā pieaugumu vietējā tirgū un ārpus eirozonas, varam secināt, ka pieprasījums pēc Latvijā ražotās rūpniecības produkcijas tās lielākajā noieta tirgū joprojām saglabājas stabils.

Sharing Options

Source

DELFI Bizness

Tags

Apstrādes rūpniecība Centrālās statistikas pārvalde Eiropas Savienība Food Union
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus