Projekta partneris Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
Sponsor Logo

Ekonomikas turbulence: EK iecerētie miljardi Latvijai – vai spēsim būt ambiciozi 


Filips Lastovskis

žurnālists

Lai novērstu kaitējumu, ko ekonomikai un sociālajā jomai nodarījusi pandēmija, un stimulētu atgūšanos, Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu  750 miljardu eiro lielumā – pēc pašreizējām aplēsēm, Latvijā atbilstoši šim Eiropas Savienības (ES) plānam varētu nonākt 2,9 miljardi grantos un 1,6 miljardi aizdevumos. Tā ir nauda, pie kuras varētu tikt jau šogad un nākamgad. 

Īsumā

ES līderi jūlijā cer vienoties par EK atveseļošanās plāna līdzekļiem, kas Latvijai dotu 2,9 miljardus grantos un 1,6 miljardus ilgtermiņa aizdevumos;

Kopš krīzes sākuma jau pieejamais atbalsta apmērs Covid-19 radītās krīzes ierobežošanas pasākumiem Latvijā ir 4,55 miljardi eiro - tie pārsvarā ir aizņēmumi un jau pirms krīzes Valsts kasē uzkrātie līdzekļi.

Līdz šim Covid-19 radītās krīzes mazināšanai valsts piešķīrusi finansējumu 820, 075 miljonu eiro apmērā.

Finanšu ministrs: Latvija ir gatava ieguldīt visus pieejamos līdzekļus. 

 

Ir gan daži “bet”: ES dalībvalstu līderiem jāpanāk gala vienošanās, tā jāatbalsta arī Eiropas Parlamentam (EP). Pārliecība par līdzekļu tuvumu gan ir tik liela, ka lielā ES dalībvalstu daļā, arī Latvijā, ministrijas jau rosās, lai izdomātu, kādi politikas dokumenti un prioritātes jāpārlāgo, lai šo naudu varētu izmantot, bet Finanšu ministrijai līdz šī gada 9. jūlijam uzdots sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par nepieciešamo nacionālo pasākumu īstenošanu, lai saņemtu finansējumu no plānā iezīmētās grantu daļas. Tāpat valsts piešķirto naudu ministrijām arī jāspēj nogādāt līdz nozarēm un cilvēkiem, kas to šobrīd gaida.

Šobrīd FM analizē EK priekšlikumus un notur konsultācijas ar EK par nosacījumiem finansējuma saņemšanai, un pēta nepieciešamību grozīt esošos un izstrādāt jaunus tiesību aktus šī finansējuma administrēšanā. Lielākā daļa no finansējuma (80%) paredzēta plānā esošajam Atjaunošanas un noturības mehānismam, lai īstenotu dalībvalstu Reformu un investīciju plānus.  Nauda tiks piešķirta arī daudzām citām programmām, piemēram lauksaimniecībai, pētniecībai, inovācijām un citām. 

Dombrovskis: Šī ir iespēja atsperties

ES naudu aizņemas

ES līmeņa Parāda vērtspapīru emisijas rezultātā iegūtie 750 miljardi eiro. Šie līdzekļi tiks integrēti ES budžetā un izmantoti jaunām un esošām ES budžeta programmām. ES aizņēmumu starptautiskajos finanšu tirgos ir plānots atmaksāt pēc no 2028. gada līdz 2058. gadam.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks ekonomikas un finanšu jautājumos Valdis Dombrovskis portālam “Delfi” atzīst, ka viņa karjerā šī darba vērienīgums šķiet pielīdzināms tam, kas pieredzēts finanšu krīzes laikā Latvijā. “Tas noteikti ir vērienīgākais, jo ir runa par globālu krīzi un centieniem stabilizēt Eiropas ekonomiku pēc šāda šoka, kad visas ES dalībvalstis ir dziļā recesijā. Taču darba apjoms ir salīdzināms ar to, kas pirms desmitgades bija jādara Latvijā, pārvarot finanšu un ekonomisko krīzi un vēlāk sagatavojot Latviju dalībai eirozonā. Jāatzīst gan, ka emocionāli darbs pie krīzes pārvarēšanas Latvijā bija smagāks,” sacīja Dombrovskis. 

Viņa ieskatā, plāns Latvijai ļaus ne tikai atgūties no krīzes, bet arī ieguldīt tālākā izaugsmē: “EK plānotie līdzekļi ļaus Latvijai ne tikai turpināt atbalstīt uzņēmumus un tajos strādājošos, lai tie varētu atsperties pēc krīzes, bet arī veikt nozīmīgas un “gudras” investīcijas nākotnē.” Kopumā ES ekonomikas atjaunošanas plāna ietvaros Latvijai tiek piedāvāti 2,9 miljardi eiro, kas ir vairāk nekā puse no esošā kohēzijas un struktūrfondu finansējuma 2014.–2020. gadam. Šis finansējums būs pieejams papildus jau iepriekš plānotajiem līdzekļiem ES daudzgadu budžeta ietvaros. Te ir runa par grantu finansējumu, Latvijai būs iespēja arī piesaistīt aizņēmumus uz izdevīgiem nosacījumiem – indikatīvi 1,6 miljardu eiro apmērā.

Foto: AFP

Lielākā finansējuma daļa būs pieejama ekonomikas Atjaunošanas un noturības mehānisma ietvaros – 2,1 miljards eiro. Turklāt šī nauda būs granti un tai nebūs nepieciešams valsts līdzfinansējums. Līdzekļi būs jāapgūst četru gadu laikā, un, lai to izdarītu, dalībvalstīm būs jāizstrādā nacionālie ekonomikas atjaunošanas un noturības plāni, kas pēc tam tiks apstiprināti EK. Paredzams, ka šie plāni ietvers investīcijas un strukturālās reformas, kas nepieciešamas, lai veicinātu mūsu ekonomikas, kā arī veselības un sociālās aizsardzības sistēmu noturību pret nākotnes satricinājumiem. 

"Vienlaikus šajos plānos jāparedz arī investīcijas un reformas, kas ļautu arī Latvijai virzīties uz klimata mērķu sasniegšanu un veicinātu pāreju uz digitālo ekonomiku. Tas ietver investīcijas infrastruktūrā, bet arī, piemēram, ieguldījumus gan cilvēku, gan arī mazo un vidējo uzņēmumu digitālajās prasmēs un kapacitātē. Gatavojot ekonomikas Atjaunošanas un noturības plānu, būs nopietni jāapsver, kā un kur šie papildu līdzekļi dos lielāko pievienoto vērtību un atdevi Latvijas ilgtspējīgai attīstībai,” vērtēja Dombrovskis. 

Kā minēja Dombrovskis, būtiskākais plāna finansējums ir paredzēts Atjaunošanas un noturības mehānismā, tāpēc, kā stāsta Finanšu ministrijā,  ir būtiski sagatavoties, lai šo finansējumu varētu saņemt. "Lai to izdarītu, ES dalībvalstīm ir jāsagatavo un jāiesniedz Eiropas Komisijā nacionālie atveseļošanas un noturības plāni, kurā ir jāiekļauj plānotās strukturālās reformas un investīciju projekti. Dalībvalstīm ir iespēja šos plānus sagatavot un iesniegt laika periodā no šī gada 15. oktobra līdz 2022. gada 30. aprīlim. Finanšu ministrija plāno darbu tā, lai atveseļošanas un noturības plāna pirmo versiju turpmākajām sarunām varētu iesniegt EK pirmajā iespējamā brīdī, šī gada 15. oktobrī kopā ar 2021. gada budžeta plāna projektu," sacīja FM runas vīrs Aleksis Jarockis. 

IKP kritīs

Latvijas Banka prognozē, ka Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 7,5% (2020. gada marta prognoze – kritums 6,5%), bet inflācija būs 0% (2020. gada marta prognoze bija 0,5%). Gaidāms, ka 2021. gadā atjaunosies ekonomiskā izaugsme (6,7%), bet inflācija būs 0,2%.

Dombrovska vērtējumā, jaunās ES sniegtās finanšu iespējas un piedāvātie instrumenti ir izmantojami, lai sniegtu gan pietiekami plašu krīzes atbalstu Latvijas uzņēmumiem un to darbiniekiem, gan arī būtu stratēģiska investīcija Latvijas nākotnes ekonomikas modelī.

 “No vienas puses, ir svarīgi palielināt pievienoto vērtību Latvijas tradicionālajās ražošanas nozarēs – kokapstrādē, pārtikas rūpniecībā, metālapstrādē, ķīmijas un farmācijas nozarē u. c. Jāturpina veicināt arī pakalpojumu eksportu, kas Latvijā ir pietiekami sekmīgi attīstījies,” sacīja Dombrovskis, piebilstot, ka, no otras puses, EK piedāvā papildu finansējumu arī jaunu nākotnes tehnoloģiju attīstībai. Lai Latvija attīstītos kā turīga valsts, kā viņš norāda, mūsu uzņēmumiem būs svarīgi iekļauties nākotnes produktu un pakalpojumu ķēdēs, kuras šobrīd ir tikai attīstības stadijā.

Dombrovskis piedāvāja dažus piemērus – Eiropā pieaugs pieprasījums pēc 5G, kiberdrošības tehnoloģijām, lielo datu uzturēšanas un apstrādes tehnoloģijām, biotehnoloģijām, kā arī tādām tehnoloģijām, kas ļaus samazināt vides piesārņojumu un veicinās pāreju uz klimatam draudzīgu ekonomiku.

“Te var pieminēt elektriskās baterijas, ūdeņraža tehnoloģijas, oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas, kā arī atjaunojamos energoresursus. Protams, tie ir tikai piemēri, Latvijas valdībai šie jautājumi būs jāizvērtē, gan sagatavojot ekonomikas Atjaunošanas un noturības plānu, gan nākamā perioda ES fondu plānošanas dokumentus,” piebilda EK priekšsēdētājas izpildvietnieks.

Kariņš un Reirs: Latvijai ir ambīcijas 

Pirms divām nedēļām Vācijas valdošās koalīcijas partijas vienojās par jaunu ekonomikas stimulēšanas paketi 130 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu valsts ekonomikai atkopties no Covid-19 pandēmijas. Turklāt šie 130 miljardi ir vien daļa no tā, ko Vācija ieplānojusi ieguldīt, lai pārvarētu pandēmijas radīto satricinājumu. Ņemot vērā Vācijas klasisko taupības politiku, kurai pēc finanšu krīzes pārvarēšanas ierasti sekojusi arī Latvija, rodas jautājums – ko darīs pārējie un ko mēs? 

“Šobrīd ir svarīgi atbalstīt mūsu uzņēmējus un iedzīvotājus, dodot iespēju īstenot nozīmīgus projektus, uzlabojot apkārtējo vidi un nodrošinot pēc iespējas plašākas nodarbinātības iespējas."Jānis Reirs

Finanšu ministrs Jānis Reirs, atbildot uz “Delfi” jautājumu, aicināja nebaidīties no Vācijas nosauktajiem lielajiem skaitļiem, bet salīdzinājumam palūkoties drīzāk uz IKP, kur, kā viņš skaidroja, Latvija esot priekšā. Savukārt, domājot par EK atveseļošanās plānu, Reirs apliecināja, ka Latvija ir gatava ieguldīt visus pieejamos līdzekļus, tātad gan grantus, gan aizdevumu.

“Šī ir laba iespēja valstij, laba iespēja uzņēmējdarbības sistēmai pārorientēties, jo ne velti šajos dokumentos ir pieminēta zaļā ekonomika, zaļās lietas,” sacīja Reirs. 

“Ambīcijas mums noteikti ir,” piebilda ministrs. “Esmu šajos mēnešos jau vairākkārt teicis, ka šī situācija ir krasi mainījusies pret iepriekšējo krīzi, kur katrs mēģināja par sevi. Šinī gadījumā sadarbība parādīja, ka tikai kopā varam to pārvarēt un tikai kopā varam veidot biznesa vidi tādu, kas ienesīs arvien vairāk naudas nodokļos, būs kvalitatīvāki pakalpojumi gan izglītībā, gan veselībā, gan visur. Mēs esam gatavi ambiciozi investēt visus mums pieejamos līdzekļus,” sacīja Reirs. 

Piesardzīgāks savos izteikumos ir premjers Krišjānis Kariņš, bet arī viņš “Delfi” sacīja, ka, domājot par Vācijas vērienīgo ekonomikas stimulēšanas programmu, nepieciešams paskatīties proporcionāli uz IKP, kur, arī pēc Kariņa aplēsēm, Latvija ieguldījusi vairāk. Tajā pašā dienā, kad valdība lika Finanšu ministrijai sagatavot priekšlikumus par nepieciešamo nacionālo pasākumu īstenošanu, lai EK ieplānoto finansējumu saņemtu, viņš aicināja nedalīt nenomedīta lāča ādu.

“EK piedāvā daudzgadu budžetu kopā ar atveseļošanās naudām, kopsummā tās ir diezgan vērienīgas summas. Tas, kas, iespējams, būtu pieejams Latvijai, arī ir gana nozīmīgi,” sacīja Kariņš.

EK prezentētais plāns Kariņa ieskatā ir kā lācis, kas vēl staigā pa mežu: “Viņš vēl nav nomedīts, un īsti dalīt to ādu mēs vēl nevaram, bet mēs ar cerīgām acīm raugāmies uz šīm iespējām.”

“Jebkāda nauda, kas mums ir pieejama, jāinvestē ar prātu, jo šī ir mūsu iespēja tiešām mūsu ekonomiku pacelt uz nākamo labklājības līmeni. Un, ja mēs kopīgiem spēkiem to gudri izdarām, mēs visi dzīvosim arī labāk,” sacīja Kariņš. 

Lauksaimnieki gaida

Zemkopības ministrijai zemnieku atbalstam jau atvēlēti 45,5 miljoni eiro, tos paredzēts izmaksāt jūlijā, skaidroja Finanšu minsitrijā. Ar to gan nav mierā lauksaimnieki, vēstīja LTV raidījums “de facto”. Zemnieki, kuru saimniecībās ražo pienu, bažījas, ka viņi pie cerētā atbalsta varētu netikt.

Nerēķinot gaidāmo ES atveseļošanās plāna finansējumu, par kuru vēl jāvienojas, kopš krīzes sākuma pieejamais atbalsta apmērs Covid-19 radītās krīzes ierobežošanas pasākumiem Latvijā ir 4,55 miljardi eiro, portālam "Delfi" paskaidroja Finanšu ministrijā. Tāpat tur skaidroja, ka uz 5. jūniju jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radītās krīzes mazināšanai valsts piešķīrusi finansējumu 820, 075 miljonu eiro apmērā. No līdz šim jau iztērētā Valsts kontrolētām kapitālsabiedrībām piešķirts finansējums caur pamatkapitālu kopā 457,0 miljoni eiro vērtībā, VID dīkstāves pabalstu izmaksai 101,8 miljoni eiro, Satiksmes ministrijai 75,0 miljoni eiro projektu īstenošanai autoceļu jomā, Labklājības ministrijai 49,3 miljoni eiro sociālo pabalstu izmaksai, Aizsardzības ministrijai 45,7 miljoni eiro individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādei un transportēšanai, Veselības ministrijai 23,3 miljoni eiro un citviet. 

No kurienes jau sagādātie 4,55 miljardi?

1. No 2020. gada marta sākuma līdz maija beigām, papildinot Valsts kases kontos jau pieejamos viena miljarda eiro lielos resursus, Valsts kase finanšu tirgos aizņēmās vēl divus miljardus.

2. Nodrošinātas papildu aizņemšanās iespējas no starptautiskajām finanšu institūcijām kopā 1,05 miljardu eiro lielumā, tai skaitā: no Ziemeļu Investīciju bankas 500 miljoni eiro, no Eiropas Investīciju bankas 400 miljoni eiro un no Eiropas Padomes Attīstības banka 150 miljoni eiro.

3. ES jau esošo fondu finansējuma pārdale Covid-19 seku mazināšanai devusi 500 miljonus eiro.

Jūnija sākumā valdībā panākta vienošanās par jau pašu piesaistītajiem līdzekļiem 2,062 miljardiem eiro apmērā, kas tiks ieguldīti nozaru modernizācijā, infrastruktūras attīstībā un sociālajā aizsardzībā. Atbalsta pasākumi ir vienreizēji un tie plānoti trīs pamatblokos – nozaru modernizācija, infrastruktūras uzlabošana un atbalsts personu esošās situācijas saglabāšanai, tostarp pabalstu segšanai.  Tie ir arī nākamie jau ieplānotie ieguldījumi, kam vajadzētu palīdzēt Latvijas tautsaimniecībai atkopties. Ar to precīzāku sadalījumu iespējams iepazīties šeit. 

“Vīruss vēl nav pilnībā atkāpies, bet mums jāraugās uz priekšu. Šobrīd ir svarīgi atbalstīt mūsu uzņēmējus un iedzīvotājus, dodot iespēju īstenot nozīmīgus projektus, uzlabojot apkārtējo vidi un nodrošinot pēc iespējas plašākas nodarbinātības iespējas. Līdz šim apstiprinātajiem pasākumiem paredzēts finansējums 966,46 miljoni eiro no valsts budžeta līdzekļiem un 496 miljoni eiro no Eiropas Savienības (ES) fondu pārdalēm. Jauniem atbalsta pasākumiem paredzēts novirzīt vēl 600 miljonus eiro,” uzsver Reirs. 

Tērēs visi, cik gudri to darīsim mēs?

Roberts Zīle kā Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas viceprezidents ir iekļauts EP īpašajā ES daudzgadu budžeta 2021.–2027. gadam veidošanas grupā EP prezidenta vadībā. “Tur mēs faktiski cenšamies atrast divas pozīcijas – viena lieta ir par parlamenta teikšanu politiskā ziņā par daudzgadu budžetu un šo jauno atveseļošanās fondu, bet, otrkārt, varam mēģināt šajā jaunajā piedāvājumā ielikt kādus akcentus,” sacīja Zīle. Salīdzinot ar premjeru un finanšu ministru, viņš krietni piezemētāk domā par atbalsta līdzībām ar Vāciju, mudinādams valdību būt drosmīgākai ES līdzekļu apguvē.

“Iepriekš minēts, ka Vācija tikai 3% iedevusi, bet viņi izmanto vismaz 20%. Viņiem četri triljoni ir IKP kopā, un šobrīd ir iedevuši jau 1,3 triljonus atbalstam, no kā, protams, tikai daļa aiziet uz budžetu. Turklāt tikko Merkele ar sociāldemokrātiem vienojās par 130 miljardiem eiro, kas pamatā ir atbalsts bērniem, elektromašīnām, tā ir tīrākā budžeta pozīcija, tur vairs nav runa par aizdevumiem, kas ietu caur viņu “altumu”,” intervijā skaidroja deputāts. Pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas aplēsēm kopējais Vācijas atbalsts varētu sasniegt pat divus triljonus eiro. 

"Labāk darīt līdzīgi kā Vācija – viņiem ir ātri lēmumi, koalīcija arī nebūt nav vienkārša. Viņi ātri izbrien cauri. Un iegūst laiku. Šis ir tas brīdis, kad tas ir jādara. Valsts atbalsta pasākumi ir mīksti, budžeta rāmji ir brīvi. Tas vienkārši šobrīd ir jādara."Roberts Zīle

Foto: LETA

Zīle sarunā vērtēja, ka līdz šim biznesa vide Latvijā nav paudusi sajūsmu par to, kā valsts organizējusi līdzšinējos atbalsta mehānismus, un ieskicē, kādi risinājumi varētu stiprināt uzņēmējus: “Tur ir dažādas formas – ir apgrozāmo līdzekļu kreditēšana, ir garantijas pret bankām, un to vajag veicināt, cik vien var. Vēl arī ieguldījumi kapitālā, kas ir ārkārtīgi svarīgi, jo tas ļauj aizņemties bankās vairāk, es domāju – tiem uzņēmējiem, kas ir eksportspējīgi. Biju vienās debatēs ar “Latvijas Finiera” vadītāju, un viņiem ir tā, ka ir neregulārs pieprasījums no eksporta, kas šobrīd ir saprotams, bet ir skaidrs, ka viņi varētu iekarot jaunus eksporta tirgus, jo šī ekonomika sāk atdzīvoties un šis bija brīdis, kad jebkurš atbalsts būtu bijis vajadzīgs. Domāju, ka šis resurss vēl nav izmantots,” sacīja Zīle.

“Mēs vairākus mēnešus uzmanīgi nodarbojāmies ar dīkstāves uzraudzību, kas nokaitināja gan grāmatveikalus, gan radošās industrijas, kur saņem honorārus. Kam tas bija vajadzīgs? Mēs katrā gadījumā riskējam ar to, ka cilvēki pēc šīs it kā drošības sajūtas radīšanas epidemioloģiskajā ziņā vilsies tajā, kādu atbalstu viņiem varam sniegt. Un viņi mēģinās braukt citur, jo piedāvājums no tās pašas Vācijas būs ļoti liels, un arī no citām valstīm Eiropā. Tā nauda, kas iegāja Vācijā... Tur būs tirgus pārdale, uzņēmumu pārpirkšana, vajadzēs jaunus, spējīgus cilvēkus. Tajā virzienā skatās arī no šejienes, turklāt ar ambīcijām,” brīdināja Zīle. 

Viņš atgādina, ka Eiropas atjaunošanas fonda līdzekļu izlietojums būs skatāms jau izziņoto EK rekomendāciju kontekstā, kuras saņēmām vien nesen.  

Rekomendācijās liels uzsvars ir uz sociāli neaizsargāto iedzīvotāju atbalstu, bet nepieciešams atcerēties arī par vidusslāni. Viņaprāt, šeit var palīdzēt dīkstāves programmas, kā arī, piemēram, mājokļu politikas attīstīšana. “Mums ir mājokļu pārapdzīvotība, dzīvojamās platībās ir pārāk liela saspiestība. Tas saistās gan ar sociālajiem mājokļiem nabadzīgākajiem, gan ar esošo mājokļu attīstību un stimulēšanu, un ne tikai siltināšanas ziņā, – tas varētu faktiski derēt vidusslānim. Mums pašlaik ir pirmā mājokļa programma jaunajām ģimenēm, līdzīgas programmas jālaiž mājokļu politikā. Ir skaidrs, ka vidusslāni var atbalstīt arī ar iespēju iegādāties mājokli,” sacīja Zīle.

“Šis ir tas brīdis, kas neviens mūs nesodīs, ja ieguldīsim veselībā, šīs nozares cilvēku kapitālā. Šis ir tas brīdis, kad mēs veselības jomā varam būtiski pacelt algas. Fiskālās telpas Eiropā šobrīd netiek stingri uzraudzītas, un, ja mēs to palaidīsim garām, tad es domāju... tas ir kritiski. Veselības joma un tās politiskā nozīmība ir tik augsta kā nekad agrāk. Var to naudu iegūt. Un skaidrs, ka tas uz nākamajiem gadiem ieies budžeta bāzē. Man nav saprotams, kāpēc joprojām spītējas Finanšu ministrija, ka nevajadzētu sniegt nekādus priekšlikumus, kas ietekmē bāzi. Nu nebūs tā, ka ar 2021. gada 1. janvāri pandēmijas sekas būs beigušās,” sacīja Zīle.

Viņš aicina rīkoties izlēmīgi: “Labāk darīt līdzīgi kā Vācija – viņiem ir ātri lēmumi, koalīcija arī nebūt nav vienkārša. Viņi ātri izbrien cauri. Un iegūst laiku. Šis ir tas brīdis, kad tas ir jādara. Valsts atbalsta pasākumi ir mīksti, budžeta rāmji ir brīvi. Tas vienkārši šobrīd ir jādara,” aicināja EP deputāts.

Altum”: nauda netiks vienkārši dāvināta 

Valsts “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” (“Altum”) savu lomu redz ES Atveseļošanās plāna otrajā pīlārā, kas ir “Ekonomikas stimulēšana un atbalsts privātajām investīcijām”. “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš iezīmē, ka tā nebūs nauda, kas vienkārši tiks uzņēmumiem dāvināta: “Tie būs finanšu instrumenti – kapitāla investīcijas, garantijas un aizdevumi, proti, nauda, kas uzņēmumiem tiek aizdota uz laiku. Ieguvēji ir abas puses. Valsts saņem šo naudu atpakaļ vairāk, nekā tā ir sākotnēji iedevusi, savukārt uzņēmumi saņem atbalstu lielākiem un riskantākiem izaugsmes projektiem, kam citādi finansējums nebūtu pieejams vai būtu pieejams nepietiekamā apjomā.” 

Foto: LETA

Viņa ieskatā, Latvija bijusi ļoti aktīva, piedaloties šī plāna izstrādāšanā. “Atbalsta instrumenti būs mums noderīgi, jo jebkurš papildu naudas apjoms, kas šobrīd tiek iepludināts ekonomikā, palīdz ekonomikas atveseļošanai. Taču atbalsta instrumenti var būt dažādi. Jā, ir atsevišķas jomas, kur efektīvāk palīdzēt var ar grantiem, tomēr uzskatām, ka lielākoties nauda jāiegulda tā, lai tā nestu vislielāko atdevi. Līdz ar to šobrīd redzam, ka papildu finansējums būtu nepieciešams finanšu instrumentiem, kas palīdzētu Latvijas uzņēmumiem izturēt laiku pēc Covid-19, stiprināt konkurētspēju vai audzēt eksporta apjomus. Katrs eiro, kas ekonomikā ienāk finanšu instrumentu veidā, tiek atgriezts un var tikt investēts atkal un atkal. Jau šobrīd strādājam lielākoties tikai ar finanšu instrumentiem un redzam ļoti labu tā dēvēto multiplikatora efektu jeb to, cik lielu pozitīvo efektu var nest katrs finanšu instrumentu veidā ieguldīts eiro,” norādīja Bērziņš. 

“Altum”, kā viņš paskaidro, jau šobrīd ar Eiropas Investīciju fonda noslēgto līgumu vien varējis palīdzēt ar finansējumu ap 300 uzņēmumu. “Ar papildu finansējumu varēsim gan paplašināt mūsu programmu apjomus, gan arī uzlabot nosacījumus mūsu klientiem: uzņēmumiem, piemēram, piedāvājot aizdevumus ar minimālu nodrošinājumu vai pat pilnībā bez nodrošinājuma.”

Uzņēmēji: nedrīkstam gaidīt vēl trīs vai sešus mēnešus

Foto: LETA

Covid-19 izraisīto ekonomikas lejupslīdi dalībvalstis var mēģināt pārvarēt individuāli vai rast iespēju to pārvērst par kopīgu sadarbības projektu. Kopīga un koordinēta rīcība ir gudrāka un var sniegt lielāku izdošanās potenciālu tālākai ekonomikas augšupejai, pārliecināta ir Zariņa. “Tādēļ Eiropas Komisijas piedāvātais ekonomikas stabilizēšanas un atveseļošanas plāns ir uztverams pozitīvi. Lielus jautājumus raisa kā efektīvi, koordinēti un gudri ieguldīt piesaistītos resursus ekonomikai un panākt, ka ieguvums ir visiem sadarbības ķēdē esošajiem – nodarbinātajiem, uzņēmumiem, valstu valdībām un Eiropas Savienībai kā kopumam,” “Delfi” uzsvēra Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa. 

Nozīmīgi, ka atvēlētie finanšu resursi un atbalsta instrumenti uzņēmumiem ir pieejami iespējami ātri. “Raugoties uz ekonomisko situāciju, jāatzīst, ka nedrīkstam gaidīt vēl trīs vai sešus mēnešus, diskutēt un pārdiskutēt katru niansi – atbalsts uzņēmumiem ir vajadzīgs šodien. Lai to izdarītu nepieciešama valstu vadītāju, Eiropas Parlamenta deputātu izlēmīga rīcība, kas sasniedz rezultātu – līdzekļi uzņēmumiem to darbības nodrošināšanai un pārstrukturizācijai, produktivitātes celšanai un prasmju un zināšanu celšanai, lai pielāgoties jauniem," viņa sacīja. 

Viņasprāt, krīze ir parādījusi, cik lielā mērā gan Latvijas, gan Eiropas Savienības ekonomika ir atkarīga no vienotā tirgus un tā veiksmīgas darbības, un šo pašu iemeslu dēļ vienotais tirgus, fokuss uz eksportspējas un produktivitātes atbalstu ir ekonomikas atveseļošanās pamatā: “ Tam ir jābūt Eiropas Savienības stratēģijas pamatā, vienlaikus nodrošinot inovācijas un prasmju attīstību, kas vajadzīgas, lai virzītu Eiropas pāreju un pielāgošanos jaunajiem ekonomikas izaicinājumiem – digitalizācijai, jaunajam zaļajam kursam un izmaiņām trešo valstu tirgos. “

Kad zināsim, ka nauda tiešām ir 

Svarīgi, lai ES dalībvalstis un Eiropas Parlaments šo plānu apstiprinātu pēc iespējas ātrāk, lai naudu varētu uzreiz sākt izmantot. “Cerams, ka tas notiks tuvāko dažu mēnešu laikā. Atbilstoši EK priekšlikumam lielākā daļa ES ekonomikas atjaunošanas plāna līdzekļu būs pieejama nākamā gada sākumā, bet atsevišķas programmas, piemēram, papildu ES fondu finansējums, jau šogad,” iezīmēja Valdis Dombrovskis.

Savukārt EP deputāts Zīle skaidro, ka būtiski paspēt vienoties, pirms Eiropas institūcijas aiziet atvaļinājumā. “Jau jūlija beigās Eiropas Komisija ir tukša. Arī Merkele, Makrons – visi būs prom. Parasti ap 20. jūliju ES institūcijās viss beidzas. Es neticu, ka šos paradumus viņi mainīs. Nevienu deputātu vai EK cilvēku, spāni vai itāli, līdz 1. septembrim nevar dabūt atpakaļ. Saprotu, ka ir ļoti liela vēlme pabeigt jūlijā. Tas liekas loģiski. Tad būs arī cita attieksme no sabiedrības viedokļa,” sacīja Zīle.

19. jūnijā paredzēta ES līderu video tikšanās. Pēc tam par precīziem datumiem skaidrības nav. Pēc Zīles domām, jūlijā varētu sekot vēl divas valstu vadītāju sanāksmes, kur centīsies panākt vienošanos.

Projekta "Ekonomikas turbulence" veidotāji: Jānis Bagātais, Andris Kārkluvalks, Dace Skreija, Marta Sondare, Filips Lastovskis, Natālija Šindikova un Līgija Ciekure.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.