Projekta partneris Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
Sponsor Logo

Ekonomikas turbulence: ‘Lielais nezināmais’ jeb kā dzīvosim tālāk

Marta Sondare

Nacionālo ziņu nodaļas žurnāliste

Dažu dienu laikā martā vairākas Eiropas valstis slēdza savas robežas, tādējādi reaģējot uz pieaugošo Covid-19 izplatību, un pasaule attapās jaunā realitātē. Tagad jaunais normālais ir sociālā distancēšanās, roku dezinfekcija, ieejot katrā jaunā telpā, un dažādi atbalsta pasākumi tām nozarēm, kuras skārusi krīze.

Vienlaikus ir skaidrs, ka tā pasaule, kuru pazinām pirms Covid-19, kas mūs pārsteidza nesagatavotus, vairs neatgriezīsies. Taču jautājums, kā dzīvosim tālāk, paliek atvērts un būs atkarīgs gan no tā, cik ātri valstis atvērs savas robežas, cik ātri, iespējams, piedzīvosim otro vīrusa vilni, kad tiks izgudrota iedarbīga vakcīna un cik ātri krīzes smagi skartās nozares ar valstu atbalstu tiks uzliktas uz nu jau jaunajām sliedēm.

13. februārī publicētajā Ziemas ekonomikas starpposma prognozē Eiropas Komisija prognozēja IKP pieaugumu ES (1,4%) un eirozonā (1,2%) 2020. un 2021. gadā. Prognoze ietvēra īslaicīgu ekonomisku satricinājumu, pamatojoties uz pieņēmumu, ka pandēmija attieksies tikai uz Ķīnu un sasniegs maksimumu 2020. gada pirmajā ceturksnī, tādējādi radot nelielu globālu blakusietekmi.

Kad vīruss kļuva par pandēmiju, Komisija sagatavoja jaunus scenārijus par iespējamo ekonomisko ietekmi. Tie tika balstīti uz diviem pieņēmumiem. Pirmkārt, Covid-19 pandēmijai būs vienādi mirstības un slimības biežuma rādītāji visā Eiropā un pārējā pasaulē, un, otrkārt, tiek pieņemts, ka nepieciešamajiem ierobežojumiem, kas ietekmē darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu dažās nozarēs (ceļojumi, mazumtirdzniecība), būs lielāka ietekme, nekā tika novērots Ķīnā.

Ja valstu veiktie ierobežojošie pasākumi nebūs efektīvi, Eiropā konstatētā negatīvā ekonomiskā ietekme var turpināties vēl ilgāk. Tas savukārt var atspēlēties piegādes ķēžu darbībā, darbvietu skaita izmaiņās, zemākā patērētāju pieprasījumā, negatīvā ietekmē uz ieguldījumu plāniem un uzņēmumu likviditātes iztrūkuma ietekmē, norāda Eiropas Komisija.

Tas, cik īsā laika posmā izdosies novērst šo satricinājumu un kādas būs nākotnes prognozes, būs atkarīgs no vairākiem parametriem, piemēram, kritiski svarīgu materiālu piegādes trūkuma, ierobežošanas pasākumu efektivitātes, ES ražošanas nozares dīkstāves, kā arī no ietekmes uz pieprasījumu, ko mazina, piemēram, ceļošanas iespēju ierobežošana.

Pētnieks: Covid-19 var attīstīties pēc trim scenārijiem

Globālā informācijas un mērījumu kompānija “Nielsen” jau no Covid-19 epidēmijas pirmsākumiem Ķīnā sāka pētīt, ko valstis dara, lai cīnītos ar vīrusu. Līdz ar to varēja paredzēt, kas, laikam ejot, varētu notikt citās valstīs, jo Ķīna bija pirmā, kam nācās cīnīties ar vīrusa izraisītajām sekām. Maija sākumā rīkotajā vebinārā kompānijas pārstāvis Skots Makenzijs runāja par to, vai un kā mazumtirdzniecībai jāmainās, dzīvojot pēc Covid-19 krīzes.

Pētnieks norāda, ka nebūs tādas “iepriekšējās dzīves”, pasaule piedzīvos reģenerāciju un tikai no vīrusa izplatības un tā ierobežošanas pasākumiem būs atkarīgs, kādā laika posmā mēs varēsim runāt par jauno “pēc Covid” ikdienu – īsā (2020. gada trešais ceturksnis), vidējā (2020. gada 4. ceturksnis) vai ilgtermiņa (2021. gada sākums).   


Veidojot prognozi par to, kā varētu izskatīties dzīve pēc krīzes, “Nielsen” skatījās uz dažādiem scenārijiem: kas notiktu, ja pēkšņi izgudrotu vakcīnu pret vīrusu? Kas notiktu, ja vīrusu lēnām izdotos ierobežot? Kas notiktu, ja tas uzliesmotu spēcīgāk un kļūtu vēl sliktāk? “Nielsen” nonāca pie jauktā scenārija, atbilstoši kuram dažas valstis atkarībā no pazīmēm dzīvo jau tagad.

“Mēs gribējām noskaidrot, kāds tad būtu ekonomiskais iespaids, ko atstājis Covid-19. Ņemot vērā iepriekš minētos trīs laika periodus, tika izstrādāta šāda shēma,” skaidro Makenzijs.

“Šodien visa pasaule ir vīrusa Covid-19 ietekmē, kas būtiski sabremzē gan Latvijas, gan pasaules kopējo ekonomiku, iespaido uzņēmējdarbības procesus un ikvienu no mums. Tāpēc šobrīd visvairāk noderēs radoši risinājumi un inovatīva pieeja, jo globālā konkurence, politiskā situācija un dažādi citi apstākļi ir uzņēmējdarbības reālā vide,” norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Viņš norāda, ka uzņēmējiem un tām kompānijām, kas ies laikam līdzi, saskatīs jaunas iespējas, izmantos jaunākās tehnoloģijas, uzsāks vai paplašinās eksporta tirgu, veicinās produktivitāti, kā arī spēs pārorientēties, lai noturētu savas pozīcijas tirgū, pat, ja īstermiņā tas nesīs zaudējumus, tām viennozīmīgi būs uzrāviens. Savukārt tie, kuri kavēsies pagātnē, tie vienkārši mirs. 

“Labs piemērs ir mūsu pašu kosmētikas ražotāji “Dzintars” un “Madara”. “Dzintars” – viennozīmīgi sava laikmeta zīmols un produkcija Nr. 1, bet, nepielāgojoties pasaules attīstības tempiem, jaunākām tendencēm tehnoloģijā, un mārketingam, rezultāts ir tāds, kādu mēs visi zinām – bēdīgs, bet godīgs. Savukārt blakus ir “Madara” – ar jaunām tehnoloģijām, eksportu, produktivitāti, kā arī šim laikam atbilstošu komunikāciju ar savu patērētāju,” norāda Rostovskis.

Rostovskis norāda, ka uzņēmējiem vienmēr ir jābūt ar drošu skatu nākotnē, gataviem dažādiem scenārijiem un turpināt iesākto – investēt, attīstīt, ražot, kas veicinās izaugsmi un panākumus, jo veiksmīgs uzņēmējs ir radis domāt ilgtermiņā un investēt nākotnes izaugsmē. Foto: LETA

Jautājums vai kādas nozares pazudīs no uzņēmējdarbības sfēras, Rostovskis uzskata, ka tas būs katra uzņēmēja personīgā gēna, zināšanu, degsmes un rīcības jautājumu kopums. “Fakts ir tāds, ka 90% pakalpojumi un produkti ir tādi, bez kuriem mēs ikdienā varam iztikt un tikai 10%, kas cilvēkam nodrošina tiešām nepieciešamo, tā teikt – Maslova piramīda plus interneta pieslēgums mūsdienās. Te ir arī jautājums un vienlaikus izaicinājums uzņēmējam jau tagad, kas ir tā papildus pievienotā vērtība Tavam uzņēmējdarbības izvēlētajam virzienam, lai patērētājs izvēlētos par to maksāt, turklāt ilgtermiņā? Kā ieinteresēt un pārliecināt par savu pakalpojumu vai produktu? Tie ir jautājumi, kuriem jābūt uzņēmēja dienas kārtībā. Uzņēmēji, kuri ar šo tiks galā, tiem viss būs kārtībā,” uzskata Rostovskis.

Reizē viņš norāda, ka uzņēmējiem vienmēr ir jābūt ar drošu skatu nākotnē, gataviem dažādiem scenārijiem un turpināt iesākto – investēt, attīstīt, ražot, kas veicinās izaugsmi un panākumus, jo veiksmīgs uzņēmējs ir radis domāt ilgtermiņā un investēt nākotnes izaugsmē.

Tūrisms: lielāka piesardzība un lēna atkopšanās

Pasaules Tūrisma organizācija (UNWTO) prognozē, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, starptautiskais tūrisms piedzīvos 60–80% kritumu un līdz ar to eksporta ieņēmumi visā pasaulē samazināsies par 840–1,100 miljardiem eiro.

Ir skaidrs, ka vissmagāk skartajām nozarēm būs nepieciešami vairāki palīdzības pasākumi, lai tās atkoptos līdz pirmskrīzes līmenim. Kamēr Latvijas valdība vēl tikai lemj par piemērotākajiem atbalsta mehānismiem tūrismam un ēdināšanai, piemēri citur pasaulē liecina, ka arī ar tiem varētu būt par maz. 

Restorāns Parīzē, kur tiek veikti aizsardzības pasākumi, lai pasargātu klientus no Covid-19 izplatīšanās. Foto: EPA/Scanpix/LETA

Tie restorāni Ķīnā, kas ir vēruši durvis pēc vīrusa uzliesmojuma, ievieš vērā ņemamus piesardzības pasākumus: apkalpojošais personāls valkā maskas, galdiņi tiek pārorganizēti tā, lai ievērotu pietiekamu distanci starp klientiem, un gan personālam, gan klientiem mēra temperatūru. Līdzīgus drošības pasākumus ievieš arī Eiropas restorānos, kas liek uzdot jautājumu – cik daudzi krīzi pārdzīvos? “Politico” vēsta, ka Īrijā aptuveni 40–50 procenti restorānu pēc Covid-19 varētu neatsākt savu darbību, taču šo situāciju var risināt valstu un Eiropas Komisijas pieņemtie palīdzības pasākumi nozarei.

Vienlaikus ir skaidrs, ka palīdzīgā roka nespēs nozari atdzīvināt līdz pirmskrīzes līmenim, tāpēc restorāniem ir jādomā, kā pārorientēties uz jauno dzīvesveidu. Cilvēkiem būs jāradinās vienam pie otra sabiedrībā, un, iespējams, to palīdzēs veikt tādi risinājumi kā vienreizlietojamās ēdienkartes, paziņojumi, ka galdiņi tiek dezinficēti pirms un pēc katra jaunā klienta, apkalpojošais personāls maskās un cimdos, distances nodrošināšana galdiņu izvietojumā, vairāk iespēju maksāt bezkontakta ceļā un nekādas dzeramnaudas – iespējamos scenārijus ieskicē “Politico”.

SIA “Baltic Travel Group” vadītājs Vlads Korjagins pauž – ja citās nozarēs krīzes ietekmē bizness saruka par 30%, tad kompānijas apgrozījums nokritās līdz nullei. “Turklāt klientiem bija jāatmaksā nauda par iegādātajiem pakalpojumiem, kurus viņi nevar izmantot un mēs nevaram nodrošināt. Kā vidutāji starp klientu un piegādātāju mēs esam salīdzinoši neapskaužamā situācijā, jo klienti naudu vēlas saņemt uzreiz, bet ne visi pakalpojumu sniedzēji spēj to nodrošināt. Tad robu aizpildām mēs,” skaidro Korjagins.

Kompānija pārstāv trīs dažādus darbības virzienus – vietējo klientu korporatīvo tūrismu, ienākošo un konferenču tūrismu. Korjagins prognozē, ka vislabākās atveseļošanās iespējas šogad ir vietējam tūrismam, jo pakāpeniski tiek atvērtas valstu robežas, bet jautājums par pārējiem virzieniem paliek atvērts.

Tomēr, kā norāda EK, līdz brīdim, kad būs pieejama vakcīna vai ārstēšana, ceļošanas un tūrisma vajadzības ir jāsamēro ar risku, ka tas var veicināt vīrusa izplatīšanos un inficēšanās gadījumu pieaugumu, kas no jauna liktu ieviest ierobežojošus pasākumus. Tāpēc EK ir sagatavojusi norādes un ieteikumus par to, kā atcelt iekšējo robežkontroli, atjaunot transporta pakalpojumus, atsākt tūrisma pakalpojumu sniegšanu, risināt likviditātes problēmas un atjaunot patērētāju uzticību.

Nozares aplēses liecina, ka Eiropas mērogā viesnīcas un restorāni piedzīvojuši ieņēmumu zaudējumus 85% apmērā, tūrisma operatori un ceļojumu aģentūras – 85%, tālsatiksmes dzelzceļš – 85%, bet kruīzu aģentūras un aviokompānijas – pat 90% apmērā. Laicīgi valstīm nesniedzot atbalstu, par bankrotu jau ir paziņojusi Latīņamerikas lielākā aviosabiedrība “Latam”, savukārt valsts atbalsts stutē tādas pazīstamas aviokompānijas kā “Lufthansa”, “American Airlines”, “SAS” un arī pašmāju “airBaltic”.

Itālijas lidostā ievieš papildu drošības pasākumus, lai gatavotos 3. jūnijam, kad valstī atvieglos stingros ierobežojumus un atvērs robežu ceļotājiem no Eiropas. Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Tomēr valstu mazinātie ierobežojumi un robežu atvēršana ļauj runāt par aviācijas nozares lēnu, bet tomēr atkopšanos. Aviokompānija “airBaltic” ir paziņojusi, ka uzsāk lidojumus ne tikai Baltijas valstu maršrutos, bet arī uz Helsinkiem, Minheni un Amsterdamu. Sekojot Pasaules Veselības organizācijas, Eiropas Komisijas, kā arī citu aviokompāniju izstrādātajām rekomendācijām, pirms drošības kontroles tiks mērīta pasažieru ķermeņa temperatūra, regulāri tiks veikta lidmašīnas salona dezinfekcija, pasažieriem visu lidojuma laiku būs jālieto sejas aizsargmaska, lidmašīnas apkalpei jālieto aizsargmaska un cimdi. Tāpat lidmašīnā vairs nebūs pieejami žurnāli, tos aizstājot ar vienreizlietojamu informāciju par higiēnu un ēdienkarti.

Starptautiskā Gaisa transporta asociācija paudusi, ka dezinfekcija, temperatūras mērīšana un sejas aizsargmaskas būs redzamākās izmaiņas, ko pasažieri izjutīs, ceļojot pēc Covid-19 pandēmijas. Eiropas lidostas pastiprināti sākušas ieviest cilvēku skrīningu ar mērķi noteikt viņu temperatūru. Vienlaikus ir skaidrs, ka pirmskrīzes līmeni izdosies sasniegt vien finansiāli un ne ātrāk kā 2023. gadā, pastiprinātiem veselības drošības pasākumiem saglabājoties, – tādu datumu min aviosabiedrību vadītāji.

Pagaidām gan tūristu vidū saglabājas piesardzība. Nedēļu pēc paziņojuma par Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanu kaimiņvalstu tūristu drūzmēšanās nav novērota un joprojām turpinās vasaras ceļojumu rezervāciju atcelšana, paudis Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis. Tikmēr pasaulē arvien lielāku popularitāti gūst vietējā tūrisma akcijas, kuras tūrisma operatori un ceļojumu kompānijas tomēr neuzskata par pietiekamām, lai atsvērtu pazaudētos starptautiskos tūristus.

Tūrisma galamērķu izstrādātājs Kristofers Hinteregers RTAB rīkotajā vebinārā par tūrisma nozari pēc Covid-19 norādīja, ka ir četras fāzes, kam jāiziet cauri, lai tūrisms atjaunotos pirmskrīzes līmenī. Vietējais tūrisms sāks savu atjaunošanos (dienas vai nedēļas nogales ceļojumi), kad valstis mīkstinās ierobežojumus, bet joprojām vairākās saglabāsies slēgtās robežas un karantīna. Cilvēki vietējos tūrisma braucienos ilgākā laika periodā dosies, kad valstis atcels karantīnu un savstarpēji vienosies par atvērtām robežām. Savukārt starptautiskā tūrisma atjaunošanās būs iespējama vien tad, kad būs izgudrota un pieejama vakcīna pret vīrusu.

Vienlaikus viņš norāda, ka zināma pasažieru piesardzība tuvākajā laikā būs vērojama, jo pastāv bažas par otro vīrusa vilni, kas, iespējams, varētu sākties rudenī. 

Viesnīcās mazāk kontaktu

Ķīnā sākusies ceļotāju aktivitāte, tomēr lielākoties ķīnieši izvēlas vietējo tūrismu un kūrortus vai vidējas klases viesnīcas, kas savukārt liedz atkopties augstākas klases viesnīcām. Tiek prognozēts, ka maija beigās Ķīnā tiks atcelti vēl daži ierobežojumi, kas varētu stimulēt vietējā tūrisma uzplaukumu, tāpat lielas cerības tiek liktas uz vasaru, prognozējot, ka vecāki savus bērnus nevedīs ceļojumos uz ārvalstīm, bet gan izvēlēsies doties atvaļinājumā valsts robežās.

Taču kā mainīsies viesnīcas? Ķīnā jau sāk ieviest jauno realitāti – tiek uzlabota telpu uzkopšanas kārtība, paplašinātas uzgaidāmās telpas, reģistrēšanās zonas, klientiem mēra temperatūru un ēdienu restorānā pienes paši pavāri.

Arvien aktīvāk tiek runāts par nākšanu pretī klientam – jāpiedāvā uzlabota ēdienkarte numuriņos (in-room service menu), kā arī jāpielāgo telpas – ne tikai attālums starp restorāna krēsliem, bet arī pludmales krēslu, konferenču galdu izkārtojums u. c.

Tikmēr ASV sāk domāt par ideju, kā nodrošināt vēl vairāk bezkontakta pieredzes, atrodoties viesnīcā. Pirms Covid-19 jau bija iespēja izmantot mobilo reģistrēšanos vai bezkontakta norēķinus, piemēram, “ApplePay”, tomēr tas ne tuvu nav izsmēlis visas industrijas iespējas. Plašā viesnīcu ķēde “Hilton” saviem klientiem piedāvā personalizēt savu uzturēšanos, piemēram, izvēloties istabu, reģistrēties digitāli un pielietot savu mobilo telefonu kā atslēgu, lai varētu maksimāli izvairīties no kontakta ar citiem cilvēkiem.

Jaunajai realitātei ir gatavas arī Rīgā bāzētās viesnīcas. Portāla “Delfi” aptaujātajās viesnīcās atzina, ka ir pilnveidota iekšējā politika, darbiniekiem paskaidrojot visas darbības un pasākumus, kas jāievieš viesnīcā. Tas ietver pastiprinātu numuriņu dezinfekciju, papildus iespēja dezinficēt rokas un ievērot sociālās distancēšanās prasības, savukārt apkalpojošajam personālam jāvelk sejas maskas un cimdi.

No 29. maija atļauts darboties ir arī viesnīcām Vīnē. Tās ir pilnveidojušas savus iekšējos noteikumus, kas paredz, ka apkalpojošajam personālam ir jāvelk sejas aizsargmaska un cimdi. Foto: EPA/Scanpix/LETA

“Grand Hotel Kempinski Riga” pārstāve Līva Laiviņa pauž, ka viesu numuros būs roku dezinfekcijas līdzekļi un viesu maskas, sabiedrisko vietu mēbeles tiks pārkārtotas tā, lai varētu ievērot sociālo distancēšanos. Tāpat viesnīca pilnveidojusi reģistrācijas pakalpojumu, piedāvājot ekspresreģistrāciju, tādējādi nepavadot papildus laiku recepcijā.

Savukārt viesiem, kuri ir reģistrējušies viesnīcā un uzturēšanās laikā nolēmuši neļaut nevienam viesnīcas komandas loceklim ienākt savā istabā, tiek piedāvāta jauna durvju zīme “Lūdzu Privātumu”, kas nodrošinās, ka pieprasītie pakalpojumi joprojām tiks izpildīti, bet viesa istabas durvju priekšā,” pauž Laiviņa.

“Radisson Blu Latvija Conference and Spa Hotel” pārstāve Dace Podkalne norāda, ka viesnīcā tiek nodrošināta iespēja viesim saņemt iepriekš sagatavotu brokastu maisiņu, bet tiek saglabāta iespēja brokastot arī kā ierasts – apkalpojošais personāls lieto sejas maskas, ēdienkarte tiek stāstīta mutiski, galdiņi tiek dezinficēti un ēdieni pasniegti ar speciālu vāku.

Brokastu paciņas piedāvā arī viesnīcu operators "Mogotel", kas operē viesnīcas "Wellton", "Rixwell", "Rija" – katram viesim ir individuālas brokastu paciņas, kā arī siltie ēdieni tiek porcionēti, nav vairs brīvi pieejami bufetes veidā.

“Manuprāt, tuvāko divu gadu laikā mēs būsim tālu no tiem rādītājiem, ko sasniedzām pēdējo divu gadu laikā un pat pie nosacīti pozitīva scenārija, proti, bez jauniem “satricinājumiem” ātrākais mēs skatāmies vismaz uz trīs gadu periodu,” pauž “ Radisson Blu Latvija Conference and Spa Hotel” pārdošanas direktors Jānis Priede. Līdzīgu atkopšanās termiņu min arī citu viesnīcu pārstāvji.   


Priede norāda, ka nākotnes “masu” viesnīcas tiks modernizētas līdz tādam līmenim, ka visu būs iespējams izdarīt attālināti, tomēr būs arī klienti, kas meklēs maza tipa personalizētās viesnīcas ar dzīvu cilvēku klātbūtni un ļoti personalizētu servisu. “Neviena digitāla ierīce nespēs aizstāt dzīva cilvēka smaidu un viesmīlību. Viss būs atkarīgs, kāda tipa viesnīcas tās būs – lielas, uz konferencēm un lieliem starptautiskiem pasākumiem  orientētas  viesnīcas noteikti kļūs daudz bagātākas jaunām tehnoloģijām,” pauž Priede.

Zoom”, “Google Meet”, “Facebook Rooms” – uz palikšanu?

To, ka koronavīrusa izraisītā krīze ir devusi izdevību tehnoloģiskam izrāvienam un digitālai transformācijai, norāda arī Eiropas Komisija. Tiek ieviesti digitāli rīki vīrusa izplatības uzraudzībai, mācības un darbs pēc iespējas notika attālināti, parādījās jauni tiešsaistes risinājumi, piemēram, e-Saeima, un tehnoloģiju giganti, lai konkurētu ar videokonferenču platformu “Zoom”, laiduši klajā savus risinājumus virtuālo sapulču un konferenču rīkošanai.

Korjagins pauž, ka pats negatīvākais scenārijs nozīmēs to, ka varēs aizmirst par starptautisko konferenču tūrismu. “Ja iepriekš Latvijā darbojās vien piecas kompānijas, kas vienlaicīgi spēja atvest uz Latviju vērienīgus starptautiskus pasākumus un konferences, tad pēc krīzes nebūs arī to,” norāda SIA “Baltic Travel Group” vadītājs.

Arī “Radisson Blu Latvija Conference and Spa Hotel” pārstāvis Priede norāda, ka starptautiskie pasākumi varētu būt niša, kas atjaunsies visvēlāk – īpaši, ja runa būs par 500-1000 cilvēku ietilpību. “Mainīsies šādu pasākumu formāts – proti, bez klātienes pasākumiem, būs vairāk tā saucamie hibrīdpasākumi, kur daļa auditorijas atrodas klātienē telpā, bet daļa pieslēdzas attālināti. Pasākumu vietām un konferenču telpām būs jābūt ar labu tehnisko nodrošinājumu, turklāt ne tikai no iekārtu viedokļa, bet arī no speciālistu viedokļa, kas apkalpos šos pasākumus.  Pasākumu formāti būs dažādāki, specifiskāki,” pauž Priede.

Pirms Dānijas futbola superlīgas mača stadiona skatītāju zonā izkārto no kartona izgrieztus cilvēkus ar fanu sejām, savukārt skatītāji spēli varēja vērot "Zoom" platformā, kas tika pārraidīta stadionu ekrānos, lai spēlētāji varētu redzēt fanu reakciju. Foto: AFP/Scanpix/LETA

Pasākumu aģentūras “Event Agency” vadītājs Ilmārs Šukjurovs pauž, ka, lai gan uzņēmums piedāvā vairākus digitālos risinājumus tiešsaistes pasākumu realizēšanai, lielākoties aģentūras klienti izvēlas pandēmijas laikā plānotos pasākumus pārcelt uz brīdi, kad valstī tiks mazināti ierobežojumi. Vienlaikus viņš norāda – ja ierobežojumi būtu ilgstoši, pēc tiešsaistes pasākumiem būtu lielāks pieprasījums.

“Pirmajā mēnesī darbs no mājām un virtuālā komunikācija daudziem šķita kā paradīze vai nākotne, bet pēdējā laikā tomēr liela daļa vēlas klātienes komunikāciju – sapulces, ideju ģenerēšanu, seminārus un konferences. Pandēmijas laikā vārds “online”, iespējams, ne vienam vien sagādā nepatīkamas emocijas, jo video zvanus un konferences izmanto pat pārlieku daudz un nevajadzīgi,” klientu vidū veikto aptauju skaidro Šukjurovs.

Viņš norāda, ka nākotnē aizvien populārāki varētu kļūt hibrīdpasākumi – daļēji klātienē, bet daļēji tiešsaistē. Piemēram, ārvalstīs dzīvojošu lektoru piesaiste varētu notikt daudz efektīvāk – nav vairs jādomā par pavadīto laiku ceļā un izmitināšanu. Tomēr ir arī medaļas otra puse: cilvēki vēlas šos cilvēkus satikt dzīvē, paspiest roku, parunāties.

“Šie ierobežojumi ir nesuši nopietnus tehnoloģiskus pārbaudījumus konferenču nozarei, un šī krīze noteikti radīs tehnoloģiskus uzlabojumus tiešsaistes pasākumu pieredzei nākotnē. Mūsuprāt, neklātienes pasākumi ir nākotne, bet ne tuvākā nākotne. Tuvākā nākotnē prognozējam, ka pasākumi atgriezīsies ierastajās sliedēs un cilvēki tiksies klātienē.”Ilmārs Šukjurovs   

Ilmārs Šukjurovs

Digitalizācija un e-veikali

Darbu un mācības tiešsaistē daudzās valstīs ir papildinājusi arī iepirkšanās internetā – noteikto ierobežojumu dēļ tā ir ieņēmusi nozīmīgu lomu cilvēku dzīvē, mainot paradumus, kā viņi iepērkas. Piemēram, Itālijā, valstī, kas pieņēma vienus no stingrākajiem ierobežojumiem, Covid-19 pandēmijas laikā iepirkšanās internetā piedzīvoja eksplozīvu pieaugumu, liecina “Nielsen” pētījuma dati. Tas skaidrojams gan ar cilvēku bailēm par savu veselību, gan sociālo distancēšanos. Tomēr vienlaikus ir cilvēki, kas izvēlas apmeklēt veikalu klātienē, bet dara to retāk nekā parasti, pērkot vairāk nekā citkārt.

Cilvēku iepirkšanās internetā nozīmē, ka viņi sāk mainīt savus ieradumus internetā. Tas savukārt dod signālu tirgotājiem, ka ir pienācis laiks ilgi atliktajam solim atvērt interneta veikalu, lai varētu noturēties konkurences tirgū, vai jāmaina vienlaicīgi piedāvāto produktu klāsts – lai fiziskā veikalā piedāvātais sakrīt ar interneta veikalā piedāvāto, norāda Makenzijs.

Interneta veikals “Barbora” jau pirmajā ārkārtas situācijas dienā lielā pieprasījuma dēļ izjuta pārslodzi, tāpēc uzņēmums palielināja darbinieku skaitu, lai spētu apmierināt pircēju vajadzības, atzīst uzņēmuma pārstāve Jekaterina Pukinska. “Tendence, ko novērojām pirms ārkārtējās situācijas, bija, ka viens pasūtījums svēra 25 kilogramus, bet pandēmijas sākumā tie bija jau 40 kilogrami,” pauž Pukinska, piebilstot, ka, salīdzinot ar pirmajām ārkārtas situācijas dienām, pieprasījums pēc pārtikas iegādes internetā tagad ir nedaudz samazinājies.

Uzņēmums ir investējis servera darbības uzlabošanā, lai tā kapacitāte būtu krietni apjomīgāka, ja klientu pieprasījums pēkšņi atkal strauji pieaugtu.

Arī “Rimi” interneta veikals ārkārtējā situācijā izjuta strauju pieprasījuma pieaugumu, tomēr pēdējā laikā situācija ir normalizējusies un tiek novērots, ka cilvēki izmanto iespēju vairāk iziet ārpus mājām un veikt pirkumus fiziskajos veikalos.

“Pieprasījuma pieaugums ir ļāvis paātrināt attīstības projektus, audzēt kapacitāti un piegādes teritorijas,” pauž “Rimi Latvia” e-komercijas formāta direktors Didzis Kirstuks.

Abās kompānijās norāda, ka, turpinoties ierobežojumu atcelšanai, pieprasījums e-komercijas jomā būs lielāks nekā pirms 12. marta, jo situācija lika cilvēkiem kļūt atvērtākiem iepretim jauniem risinājumiem un iepirkšanās internetā ir kļuvusi ērtāka un pieejamāka ne tikai galvaspilsētā, bet arī reģionos.

Ārkārtas situācijas laikā brīvdienās tika slēgti lielveikali, atļaujot atsevišķu veikalu darbību. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc internetveikali izjuta lielu klientu un pasūtījumu pieplūdumu. Foto: LETA.

Pandēmija jau uzrāda pirmās cilvēku paradumu maiņas. Kā izpētījis interneta veikals “220.lv”, šogad par 40% audzis pieprasījums pēc mazās virtuves tehnikas – vairāk nekā divas reizes audzis pieprasījums pēc maizes krāsniņām, tvaika nosūcējiem, tāpat pieprasījums kāpj arī pēc augļu žāvēšanas ierīcēm un ūdens filtriem. Divreiz vairāk pērk tosterus, pankūku un vafeļu pannas, kas liecina par biežāku gatavošanu mājās, visticamāk, šajā procesā iesaistot arī bērnus. Audzis pieprasījums arī citās kategorijās – sporta aprīkojums, skrituļslidas, smilšu kastes, grili un batuti –, kur pārdošanas apjomi ir auguši par 40%, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Kā norāda “220.lv” klientu apkalpošanas struktūrvienības vadītājs Sandis Romanovskis, pārdošanas apjomi vasarā tādās preču kategorijās kā velosipēdi, motorolleri, batuti un dārza preces saglabāsies. “Jau pagājušajā gadā novērojām pārvietošanās līdzekļu preču kategorijas strauju izaugsmi, bet šogad pārdošanas apjomi ir trīskāršojušies. Varam secināt, ka šogad iedzīvotāju prioritāšu sarakstā ir meklēt alternatīvas drošai pārvietošanās iespējai, lai dotos ārpus mājām bez kontakta ar citiem cilvēkiem,” skaidro Romanovskis.

Tikmēr pētījumu aģentūras “Kantar” Covid-19 barometra globālā pētījuma dati rāda, ka pasaulē e-komercija tuvākā gada laikā apsteigs mazumtirdzniecību. Gandrīz katra trešā mājsaimniecība pandēmijas laikā ir palielinājusi e-komercijas tēriņus.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli,mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 9,0%. Būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā, bet nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 56,5%), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 46,0%) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 24,5%).

“Turpmākajos mēnešos tirdzniecības apjomi atgūsies, taču gada izteiksmē kritumu saglabās. Turpinās pieaugt tirdzniecība e-vidē, gan pa pastu. Patērētājs būs kļuvis piesardzīgāks gan tēriņos, gan uzvedībā daudzo ierobežojumu, gan esošo risku ietekmē. Ņemot vērā nenoteiktību, vēlme uzkrāt pastiprināsies, bet pieaugošais bezdarbs būs atstājis ietekmi uz daudzu patērētāju pirktspēju. Tāpat tirdzniecība izjutīs daudzo tūristu iztrūkumu. Būs nepieciešams laiks un noturīgāka pozitīvo ziņu plūsma, līdz patērētājs atgriezīsies pie ierastajiem paradumiem un tirdzniecība atgriezīsies iepriekšējos augstumos. Taču tas, ka situācija sāk stabilizēt un tuvojas vasara būs labs iemesls tam, lai noskaņojums uzlabotos un tirdzniecība aktivizētos,” pauž SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Jādomā par jauniem formātiem

“Nielsen” savā pētījumā lielāku uzmanību pievērsa tieši Ķīnai, jo tā ir ne tikai valsts, kura pirmā paziņoja par jauno, nezināmo vīrusu, bet arī pirmā, kas paziņoja par tā “gandrīz izskaušanu”. 93% Ķīnas patērētāju pauda, ka vēlas pāriet uz 5G tīklu, bija arī vēlme pēc piegādes ar droniem. Savukārt uzņēmumu vadītāji, atbildot uz jautājumu, kam viņi tērē sava uzņēmuma naudu, atbildēja, ka pirmkārt tās ir investīcijas tiešsaistē un digitālajos pakalpojumos. Ko tas nozīmē tādiem lieliem tirgiem kā Eiropa un ASV? “

“Liela daļa Ķīnas uzņēmēju norādīja, ka tagad ir īstais laiks, lai ieviestu jauninājumus. Tagad neko nedarīt un paļauties, ka pasaule pēc krīzes dosies pa vecajām sliedēm, būtu fundamentāla kļūda. Tagad mēs saskaramies ar patērētāju domāšanas veida maiņu, pieprasījuma pārkalibrēšanos reāllaikā,” pauž Makenzijs.    


Domājot par jauno pasauli, arvien vairāk var redzēt, kā patērētāji maina paradumus un domāšanas veidu, daudz vairāk uzturas mājās. Viņi arī pēc krīzes turpinās vairāk laika pavadīt mājās, mazāk ies uz restorāniem vai mazāk laika veltīs izklaidēm. Daļējs mājas režīms varētu būt uz palikšanu. To var redzēt atspoguļojamies pirkumos – cilvēki vairāk ēd un gatavo mājās. Tas ietekmēs ražotājus un zīmolus, tāpēc tiem nākotnē svarīgi būs nevis runāt, bet klausīties: uzklausīt, kas cilvēkiem ir nepieciešams, izvēlēties pareizo komunikācijas veidu, lai pārliecinātu pircēju veikt izvēli, norāda “Nielsen” pētnieks.

Vairāk resursu būs jāvelta uzņēmuma tehnoloģiskajai attīstībai. Piemēram, pētot Lielbritānijas tirgu, atklājies, ka patērētāji nav varējuši iepirkties internetā – nedarbojās mājaslapa, nevarēja izvēlēties pieejamos datumus vai laika diapazons nesakrita ar klienta iespējām. Tas nozīmē, ka viņi devās citur, iespējams, uz citu mājaslapu, iespējams, pie vietējā ražotāja uz fizisku veikalu. Tas samazināja viņu uzticamības līmeni zīmolam laikā, kad tas bija nepieciešams. Šī ir joma, kur uzņēmumiem ir jāattīstās un jādara tas ātri, norāda Makenzijs.

“Domājot par nākotnes veikalu formātiem, ir skaidrs, ka mazumtirdzniecībai būs jāmainās. Jādomā, kā nodrošināt drošību, veselību un higiēnu. Daži no ierosinājumiem varētu būt, piemēram, plašākas produktu ailes veikalā, lai varētu nodrošināt lielāku distanci. Tās atkal ir investīcijas, kas jāveic uzņēmumam, lai atgūtu patērētāju uzticamību, jo tikai viņi būs tie, kas mūs vērtēs ar saviem maciņiem,” skaidro Makenzijs.

Covid-19 liks mainīt patērētāju paradumus

Pandēmijas dēļ veiktie ierobežojumi nav jāliek vienā grozā ar ekonomikas bremzēšanu, bet jāskata saistībā viens ar otru – ekonomiku bremzē ne tikai noteiktie ierobežojumi, bet arī cilvēku ieradumu maiņa. Uz to norāda arī “Nielsen” pētnieks, analizējot, kā Covid-19 dēļ mainījušies pircēju paradumi.

“Ja reklāma vēsta, ka produkts ir spējīgs nogalināt jebkuru vīrusu, es tam ticu un to pērku. Es ticu, ka tas darīs labu gan man, gan manai ģimenei. Reizē esmu nobažījies par finansiālo situāciju, jo pasaules ekonomika patlaban nav labākajā stāvoklī un drīzumā nekļūs labāk. Tas nozīmē, ka es vairāk pērku produktus, kas nepieciešami izdzīvošanai, nevis tos, bez kuriem varu iztikt. Es esmu daudz vairāk ieinteresēts nekontaktēties ar cilvēkiem. Daudz vairāk esmu ieinteresēts tādās lietās, kuras dēvē par “bezsaskarsmes iepakojumu” (zero touch packaging), kā arī es pieprasu piesardzību un distanci pilnīgi visā, ko dienā daru,” visbiežāk sastopamo patērētāju tipu iezīmē Makenzijs.

Covid-19 laikā cilvēki retāk fiziski gāja uz veikalu, bet, kad gāja, preces pirka lielākos daudzumos, nekā pirms krīzes, norāda "Nielsen" pētnieks. Foto: AP/Scanpix/LETA

Ja pandēmija turpināsies līdz šī gada beigām, cilvēki būs arvien vairāk nobažījušies finanšu ziņā, daudz vairāk nepirks neko lieku, mainīsies viņu tērēšanas paradumi. Cilvēkiem joprojām būs vēlme pēc sociālās distancēšanās un roku dezinfekcijas.

Taču, ja pandēmija turpināsies līdz 2021. gada sākumam, cilvēkos var sākt parādīties izmisums finanšu ziņā, iespējams, radīsies plaisas sabiedrībā un būs daudz vairāk sociāli nenodrošinātu cilvēku. Virtuālā komunikācija ieņems arvien lielāku lomu, un tai tiks dota priekšroka, izvēloties starp tikšanos klātienē un digitālu risinājumu.

Kas mainīsies?

“Nielsen” pētījums liecina, ka ir vairākas tendences, kas pastāvēja jau pirms Covid-19 krīzes, bet ko vīrusa esamība vēl vairāk saasināja. Pēdējo gadu laikā ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē ir audzis pieprasījums pēc lokālajiem produktiem un informācijas par produktu izcelsmi.

“Covid-19 iespaidā cilvēki dod priekšroku vietējam vairāku iemeslu dēļ – atbalsta vietējo ekonomiku, meklē iespēju iegādāties pašmāju produktus jeb, kā es to saucu, “nopirkt pienu no govīm, kuras jūs redzat”,” norāda Makenzijs.

Ir skaidrs, ka pieprasījums pēc veselības aizsardzības un higiēnas produktiem nemazināsies. Citu pakalpojumu jomā Ķīna rāda vēl kādu tendenci, proti, preci klientam mājās piegādā cilvēks, kurš uzrāda, ka nav inficējies ar koronavīrusu – tālrunī redzami pēdējo veikto analīžu rezultāti, ķermeņa temperatūra.

“Uzņēmējiem mūsdienās jāsaprot, ka katrs solis, kas tiek sperts, lai nodrošinātu drošību veselības un higiēnas jomā, ir riska vērts ieguldījums, jo tas ir un būs svarīgi patērētājam un ir saskaņā arī ar patērētāju izvēlēm,” norāda Makenzijs.

Projekta "Ekonomikas turbulence" veidotāji: Jānis Bagātais, Andris Kārkluvalks, Dace Skreija, Marta Sondare, Filips Lastovskis, Natālija Šindikova un Līgija Ciekure.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.