Foto: Publicitātes foto
Līdzās plašajam dabasgāzes apkures katlu klāstam kā viena no interesantākajām un perspektīvākajām dabasgāzes apkures un dzesēšanas tehnoloģijām jāmin dabasgāzes siltumsūkņi (DS). AS "Gaso" valdes loceklis Joakims Hokerts uzsver, ka DS var būt laba alternatīva ne tikai elekriskajiem siltumsūkņiem, bet arī cietā kurināmā apkures katliem. No vides ilgtspējas viedokļa raugoties, šī tehnoloģija ir visai pievilcīga, jo DS oglekļa dioksīda (CO2) izmeši ir par apmēram 30% mazāki nekā tradicionālajām dabasgāzes apkures sistēmām. Bez tam DS var ietilpt gan augstas temperatūras apkures sistēmās, kur siltuma sadali iekštelpās nodrošina radiatori, gan arī zemas temperatūras sistēmās, kur siltuma sadali nodrošina siltās grīdas.

Kas ir DS?

DS ir ēku apkures sistēmas iekārta, ko no elektriskajiem siltumsūkņiem atšķir darbībai nepieciešamās enerģijas avots: DS tiek darbināts ar dabasgāzi, nevis ar elektrību. Izšķir trīs tipu DS: dabasgāzes motora, adsorbcijas, absorbcijas. Dabasgāzes motora DS ir piemērots lielu ēku platību apkurei un dzesēšanai, savukārt adsorbcijas un absorbcijas DS derēs nelielām komerctelpām un mājokļiem.

Uz vienu izmantoto dabasgāzes kilovatstundu (kWh) DS saražo no 1,2 līdz 1,6 kWh siltumenerģijas un tādējādi var dot ievērojamu telpu apsildei un arī dzesēšanai izmantotās enerģijas ietaupījumu.

Šobrīd Eiropā un pasaulē lielākā interese ir par dabasgāzes motora tipa DS, jo tie ļauj ietaupīt būtiskus dabasgāzes resursus vidēji lielu un lielu objektu siltumapgādē, kā arī veikt dzesēšanas funkciju, ko mazākas iekārtas nenodrošina. Tāpēc šoreiz iepazīstinām ar dabasgāzes motora tipa DS.

Pēc kāda principa tas darbojas?

DS, tāpat kā elektriskais siltumsūknis, ir apkures iekārta, kas siltuma ražošanai izmanto apkārtējā vidē – augsnē, dziļurbuma ūdenī un gaisā – uzkrāto saules enerģiju. Zināmā mērā dabasgāzes motora siltumsūknis darbojas pēc tāda paša principa kā ledusskapis, tikai otrādi – ledusskapis pārvieto siltumu no iekšpuses uz ārpusi, bet siltumsūknis no ārpuses uz iekšu. DS siltumsūkņu gadījumā praktiski visi modeļi var strādāt abos virzienos un nodrošināt gan apkuri ziemā, gan arī gaisa kondicionēšanu vasarā. Tāpat enerģiju, ko iegūst siltumsūknis, visu gadu var izmantot karstā ūdens sagatavošanai.

Cik lielām ēkām ir piemērots DS?

Tas ir ievērības cienīgs risinājums dzīvojamo ēku, darījumu centru un industriālo būvju siltum- un arī aukstumapgādes nodrošinājumam. DS derēs objektiem ar platību vismaz 100-200 kvadrātmetri (m2) un standarta dabasgāzes pievadu.

Kā DS atšķiras no elektriskā siltumsūkņa?

Atšķirībā no elektriskajiem siltumsūkņiem DS neizmanto videi kaitīgus siltuma un aukstuma nesējus, tiem ir nenozīmīgs elektrības patēriņš, tie ir klusi ekspluatācijā – to darbības skaņas fons ir ap 35–40 dB, kamēr elektrisko siltumsūkņu darbības skaņas fons ir ap 70 dB, un DS ir zemākās slāpekļa oksīdu (NOX) emisijas.

Kāda ir šobrīd pieejamo DS jauda?

DS iekārtu jaudu spektrs ir visai plašs, un lielā mērā tas atkarīgs no konkrētu ražotāju piedāvājuma. Parasti DS uzstādītā jauda ir no 18 līdz 72 kW, un tos iespējams darbināt dažādos intensitātes režīmos (iespējams iestatīt arī motora lēngaitas režīmu), kā arī veidot kaskādes tipa saslēgumus (sastāvošus no vairākām vienas vai dažādu jaudu iekārtām).

Kā aprēķināt ēkai nepieciešamo DS jaudu?

Apkures sistēmas jaudu konkrētam objektam var aprēķināt dažādos veidos un pēc dažādām metodoloģijām, tomēr tradicionāli vienkāršākais aprēķinu veids ir bijis uzstādītās jaudas vienību skaits (vatos; W) uz vienu ēkas platības m2. Augstas efektivitātes dabasgāzes apkures katliem un arī mūsdienīgiem DS šis rādītājs ir ap 70–100 W uz vienu m2. Citiem vārdiem sakot, ja ēkas kopējā platība ir apmēram 200 m2, tad DS jaudai būtu jābūt 19–25 kW. Tomēr šī ir tikai aptuvena aplēse: pirms uzstādīt DS savās mājās vai citā objektā, jāņem vērā vēl vairāki faktori.

Piemēram, DS, tāpat kā elektriskā siltumsūkņa, uzstādīšana ēkā bez siltumizolācijas un ar lieliem siltuma zudumiem būs mazāk efektīva. Pirms uzstādīt DS šādā ēkā, to noteikti ieteicams siltināt. Tāpat, ja ēkā ir uzstādīta mehāniskās (piespiedu) ventilācijas sistēma, to var aprīkot ar rekuperatoru, kas nodrošinās siltuma atgriešanu un attiecīgi mazinās siltuma zudumus un palielinās DS efektivitāti. DS labāk izmantot grīdas vai sienu apkurei un dzesēšanai, kam nepieciešama zemāka temperatūra – līdz plus 20 0C, nevis radiatoriem, kam nepieciešams augstāks temperatūras režīms. Un, jo mazāks ir ēkas siltumenerģijas patēriņš kWh uz m2 gadā, jo lielāka DS siltumsūkņa izmantošanas efektivitāte.

Kādas ir DS uzstādīšanas un ekspluatācijas izmaksas?

Parasti citu dabasgāzes apkures veidu – piemēram, katlu – sākotnējās uzstādīšanas izmaksas ir mazākas nekā DS siltumsūknim, tomēr, ja ēkā nepieciešama gaisa kondicionēšana, tas derēs labāk par tradicionālajiem dabasgāzes apkures risinājumiem. Izmantojot DS, nebūs jādomā par papildu gaisa kondicionēšanas sistēmas uzstādīšanu un jāiegulda līdzekļi tās izveidē.

DS enerģijas ietaupījums ir atkarīgs no elektrības un dabasgāzes izmaksām, kā arī no sistēmas izmantošanas īpatnībām. Zemas dabasgāzes cenas ļauj būtiski samazināt apkures un dzesēšanas izmaksas ne tikai dabasgāzes katlu apkures sistēmām, bet arī DS.

Vai DS siltumsūkņi ir efektīvāki par dabasgāzes apkures katliem?

Viennozīmīgu atbildi uz šo jautājumu ir grūti sniegt, jo DS efektivitāti ietekmē ļoti daudzi faktori, kā, piemēram, ēkas siltumenerģijas noturība, siltuma resursu izmantošanas intensitāte un āra gaisa temperatūra. Teorētiski DS ir energoefektīvāki nekā apkures katli, jo siltuma pārnesei jātērē mazāk enerģijas nekā tā ražošanai. Mērenā klimatā DS ir vairāk nekā 100% efektīvs, turpretī modernu dabasgāzes apkures sistēmu efektivitāte ir apmēram 90%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!