Cik 'zaļi' esam un kam pieder enerģētikas un transporta nākotne?
Foto: Publicitātes foto

Lai arī vides piesārņojumā ar siltumnīcefektu izraisošām gāzēm (SEG) Eiropas Savienība (ES) krietni atpaliek no rūpniecības gigantiem Ķīnas un ASV, pasaules trešās lielākās SEG emitētājas pozīcijās tā saglabā stabili. ES vēl tāls ceļš ejams ne tikai līdz Eiropas kontinenta klimatneitralitātei tālajā 2050. gadā, bet arī 2030. gada SEG emisiju samazinājuma mērķiem. Bet tieši šo mērķu sasniegšana vistuvākajā nākotnē būtiski ietekmēs arī Baltijas valstu enerģētiku un transportu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Cik "tīri" esam Eiropā un pasaulē?

2018.gadā 28 ES valstis bija atbildīgas par 9,3% no visām pasaules SEG emisijām. Vislielākais apkārtējās vides piesārņotājs ES bija Vācija (21% no ES kopējā apjoma), Lielbritānija un Francija. Savukārt laika posmā no 1990. līdz 2018. gadam vismazāk videi kaitēja Lietuva, Latvija, Rumānija un Igaunija, kur tika panākts emisiju samazinājums par attiecīgi 57%, 56%, 54% un 48%. Tajā pat laikā savas emisijas būtiski palielināja Kipra (56%), Portugāle (23%) un Spānija (22%).

ES un Latvijā lielākais piesārņojuma radītājs ir enerģētika (elektrības un siltuma ražošana). 2018. gadā 35,4% no Latvijas SEG emisijām nāca no enerģētikas, bet 28,5% – no transporta. Būtiskas bija arī SEG emisijas lauksaimniecībā (24,6%) rūpniecībā (6,5%) un atkritumu apsaimniekošanā (5%).

Ik gadu – mīnus 100 tonnas oglekļa dioksīda

Lai sasniegtu ES SEG emisiju samazinājuma mērķus, visas savienības dalībvalstis izstrādājušas Nacionālos enerģētikas un klimata plānus 2021.-2030. gadam (NEKP 2030). Latvijā, saskaņā ar plānu, paredzēts samazināt SEG emisijas par 6% salīdzinājumā ar 2005. gadu. Tas nozīmē oglekļa dioksīda (CO2) emisiju samazinājumu par vairāk nekā 100 tonnām gadā.

Transporta "zaļināšanai" šajā desmitgadē paredzēts palielināt elektrotransporta vienību skaitu par 24%, moderno biodegvielu un biogāzes izmantošanu par 15,9%, kā arī dzelzceļa elektrifikāciju par 8,4%. Svarīga būs arī alternatīvo degvielu, piemēram, saspiestās dabasgāzes (CNG), sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) un CNG un biometāna vienlaicīga izmantošana. Kā uzsver AS "Gaso" Juridiskās daļas vadītājs Andris Lācis, pārejot uz videi draudzīgāku transportu, ar labo gribu vien nepietiek: nepieciešams ieviest arī nodokļu atvieglojumus un citus motivējošus instrumentus. Piemēram, samazināt akcīzes nodokli dabasgāzei kā transporta degvielai par vismaz 50%. Kaimiņos Igaunijā akcīze CNG šobrīd ir uz pusi zemāka nekā Latvijā, bet Lietuvā – akcīze CNG kā degvielai netiek piemērota. Vienlaikus nepieciešams atbalstīt CNG uzpildes staciju būvniecību, lai, atbilstoši ES direktīvu prasībām, vismaz ik pa 150 km būtu pieejams CNG uzpildes punkts. Ideālā variantā nākotnē Latvijā varētu darboties līdz 160 CNG uzpildes stacijām.

Tomēr, lai cīņa pret vides piesārņojumu būtu maksimāli efektīva, pēc A. Lāča domām, ir laicīgi jāsagatavo konkrēti rīcībpolitikas pasākumi un tiem atbilstoša normatīvā bāze. Tas dotu iespēju Latvijai sasniegt SEG emisiju samazinājumu visās "sāpīgajās" (ne-emisiju tirdzniecības sistēmas) nozarēs: lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā, mājsaimniecībās, kā arī, protams, transportā.

Nākotnes pieder visām CO2 mazietilpīgajām tehnoloģijām

Latvija enerģētika, lielā mērā pateicoties Daugavas hidroelektrostacijām un koksnes izmantošanai centralizētajā siltumapgādē, šobrīd izskatās ļoti "zaļa" – tā ieņem otro vietu ES aiz Zviedrijas atjaunojamās enerģijas izmantošanas īpatsvarā apkurē un dzesēšanā (attiecīgi 56 un 65%), un salīdzinoši lielais veco malkas krāšņu izmantojums mājsaimniecību apkurē paver vēl plašākas iespējas vides piesārņojuma mazināšanai. Paradoksāli, bet fakts: ne vienmēr "zaļš" ir kaut kas ļoti "tīrs" un "fosils"– absolūti "netīrs", nepieņemams un kaitīgs. A.Lāča ieskatā politiski un arī tiesiski nebūtu vēlama atjaunojamo un citu energoresursu pretnostatīšana. To, cik "tīrs" vai "netīrs" ir kāds energoresurss, visspilgtāk raksturo ne politiskā polemika, bet gan fizika: piemēram, CO2 emisijas kilogramos uz vienu saražoto kilovatstundu (kg/kWh) vai kilogramos uz vienu saražoto gigadžoulu (kg/G).

Tas jāņem vērā arī, veidojot mūsu kopīgo enerģētikas nākotni. Baltijas reģionā, būvējot jaunas lieljaudas elektrostacijas, būtu jāizceļ nevis fosilās-atjaunojamās enerģijas cīņa, bet gan tehnoloģijas, kas piedāvā visefektīvāko un lētāko elektrības un siltuma ražošanu ar vismazākajām SEG emisijām uz vienu saražoto enerģijas vienību (piemēram, kWh). Viena no tām ir augstas efektivitātes dabasgāzes koģenerācija jeb vienlaicīga elektrības un siltuma ražošana, kā kurināmo izmantojot dabasgāzi.

Šobrīd ir pamats apgalvot: gan enerģētikā, gan arī transportā nākotne pieder ne "zaļajiem" vai "fosilajiem", bet visām CO2 jeb SEG emisiju mazietilpīgām tehnoloģijām un enerģijas avotiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form