Foto: Publicitātes foto
Lai garajos un tumšajos ziemas mēnešos mājoklī valdītu omulība un siltums, laikus jāparūpējas par to, lai apkures sistēma būtu labā tehniskā kārtībā, bet dūmvadi un dūmejas – iztīrītas. Diemžēl ik gadu Latvijā praktiski katra desmitā ugunsnelaime izceļas netīrīta dūmeņa vai nepareizi izmantotu, kā arī bojātu apkures iekārtu dēļ. Lai gan valda stereotipisks uzskats, ka visbiežāk ugunsnelaimi var sagaidīt tikai no vecām, fiziski nolietotām malkas krāsnīm, plītīm vai citām iekārtām, par ugunsgrēka iemeslu var kļūt arī salīdzinoši jaunas un pat modernas apkures iekārtas un nesen būvēti dūmvadi. Protams, ja par šo iekārtu un objektu tehnisko stāvokli laikus neparūpējas to īpašnieki vai apsaimniekotāji. AS "Gaso" Rīgas iecirkņa vadītājs Ainārs Selickis ir pārliecināts: nodrošināt pareizu apkures sistēmas apkopi ir daudz lētāk un racionālāk, galvenais - arī drošāk nekā aukstajos ziemas mēnešos riskēt ar sava īpašuma drošību vai tuvāko cilvēku veselību un pat dzīvību.

Par dūmvadiem un ventilācijas kanāliem ir jārūpējas

Dūmvadu un ventilācijas sistēmu pienācīga apkope ir jautājums, kas aktuāls visa veida ēkām – neatkarīgi no to izmēra un apkures sistēmas tipa. Lai nodrošinātu dūmvadu, apkures iekārtu un ierīču drošu ekspluatāciju un nepieļautu sodrēju degšanu dūmvadā, tos nepieciešams regulāri tīrīt. Ja šo darbu nav iespējams paveikt pašu spēkiem vai arī likuma normas darbu veikšanu individuāli neparedz, obligāti jāparūpējas, lai darbi netiktu atlikti uz pēdējo brīdi rudenī, kad uz profesionālu dūmvadu un dūmeju tīrīšanu bieži vien jāgaida garās rindās.

Sodrējus no apkures iekārtām, kas sevī neuzkrāj siltumu ilgāk par trim stundām, un to dūmvada tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim), kā arī vienu reizi apkures sezonā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam).

Ekspluatācijas laikā šķidrā kurināmā un dabasgāzes apkures iekārtām dūmvadi jāpārbauda un jāattīra šādos termiņos:

  • ķieģeļu dūmvadi – ne retāk kā reizi gadā;
  • ķieģeļu dūmvadi ar oderējumu – ne retāk kā reizi divos gados;
  • keramikas un šamota dūmvadi – ne retāk kā reizi divos gados;
  • metāla dūmvadi un dūmvadi no citiem materiāliem – ne retāk kā reizi divos gados.

Individuālajās dzīvojamajās ēkās ugunsdrošības noteikumi ļauj dūmvadu tīrīšanu veikt ēkas atbildīgajai personai, piemēram, ēkas īpašniekam, un tādā gadījumā par paveikto darbu nav nepieciešams sastādīt aktu. Savukārt tiem, kuri izvēlas šo darbu uzticēt speciālistam, jāatceras, ka akts ir galvenais klientam sniegtā pakalpojuma pierādījums un darba veicēja profesionālās kvalifikācijas apliecinātājs.

Daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās dūmvadu un ventilācijas sistēmu apkope lielākoties ir namu īpašnieku, apsaimniekotāju un īrnieku savstarpējās sadarbības joma, un šo pakalpojumu veikšanai vajadzētu būt iekļautai īres maksā. Taču gadījumos, kad kādu iemeslu dēļ tas tomēr netiek darīts, var rasties problēmas, kuras nepieciešams savlaicīgi atrisināt.

Tāpat reizi piecos gados jāveic būtisko apkures un ventilācijas sistēmu elementu tehniskā stāvokļa pārbaude, kas arī noslēdzama ar aktu, kam pievieno fotogrāfijas, videoierakstus vai citu pārbaudē izmantoto ierīču rādījumu rezultātus.

Arī ventilācijas kanāliem jābūt tīriem

Tā kā no dabiskās ventilācijas kanālu tīrības lielā mērā ir atkarīga gaisa pieplūde apkures sistēmām un tātad – kurināmā sadegšanas kvalitāte, arī dabiskās ventilācijas kanāla tīrīšanai un tehniskā stāvokļa pārbaudei apkures sistēmu kontekstā jāpievērš būtiska vērība. To tīrīšanu saskaņā ar drošības prasībām veic:

  • ne retāk kā reizi piecos gados – telpās, kurās izvietota apkures iekārta vai ierīce, kurā par kurināmo izmanto gāzi, gāzes iekārta ēdiena gatavošanai vai gāzes iekārta karstā ūdens sildīšanai;
  • ne retāk kā reizi 10 gados – daudzdzīvokļu objektā un viendzīvokļa objektā,
  • ne retāk kā reizi piecos gados – citos objektos.

No kā atkarīgas dūmvadu tīrīšanas izmaksas

Latvijas likumdošanā nav noteikts, cik izmaksā dūmvada tīrīšanas pakalpojumi. Tas nozīmē, ka maksu par dūmvada tīrīšanu un likumā noteiktās dokumentācijas sastādīšanu faktiski nosaka tirgus: cik daudz labu dūmvadu tīrītāju strādā konkrētajā pilsētā vai rajonā un cik noslogots ir to darba režīms.

Pakalpojuma gala izmaksas var ietekmēt arī citi apstākļi:

  • attālums līdz objektam,
  • veicamo darba apjoms,
  • dūmvadu piekļuves sarežģītība.

Pirms dūmvadu tīrītāja nolīgšanas lietderīgi būtu apzināt pieejamos pakalpojuma sniedzējus un izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu. Daudzviet Latvijā, ja klienta mājvieta atrodas tālu no pakalpojuma sniedzēja, ir jāņem vērā tādas pakalpojuma papildizmaksas kā, piemēram, ceļa izdevumi. Būtiski būtu pārliecināties, vai nolīgtais skursteņslauķis ir sertificēts un sertifikātam ir atbilstošs derīguma termiņš.

Arī par modernu dabasgāzes katlu ir jārūpējas

Pirms apkures sezonas uzsākšanas par savu apkures iekārtu drošību un dūmvadu tīrību jādomā ne tikai veco, bet arī jauno un pat ļoti moderno apkures sistēmu apsaimniekotājiem un īpašniekiem. Tas attiecas arī uz lokālajām un individuālajām dabasgāzes apkures iekārtām. Neraugoties uz to, ka daudziem dabasgāzes katliem ir pašdiagnostikas funkcija, to apkope ideālā gadījumā jāuztic sertificētiem speciālistiem, kas savlaicīgi pārbaudīs, iestatīs un regulāri apsekos dabasgāzes apkures sistēmu.

Viena no galvenajām dabasgāzes katla darbības īpatnībām ir tā, ka dabasgāzei ir pilnībā jāsadeg. Pretējā gadījumā veidosies tvana gāze un kvēpi, kas var kaitēt apkārtējai videi, kā arī cilvēka veselībai un dzīvībai. Vēl jo vairāk, tie var izraisīt apkures sistēmas darbības traucējumus. Tādēļ viens no svarīgākajiem dabasgāzes apkures katla uzstādīšanas un ekspluatācijas nosacījumiem ir gaisa pieplūde, kas ļaus kurināmajam pilnībā sadegt.

Ja objektā ir dabasgāzes aparāts, tad atkarībā no dūmvada tipa dūmvadu pārbauda un tīra ne retāk kā vienu reizi vienā vai divos gados. Savukārt dabasgāzes apkures iekārtas un ierīces tīra, kā arī to tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi.

Iekārtu apkope jāuztic profesionāļiem

Lai izvairītos no nevēlamām situācijām, jau zvanot servisa uzņēmumam un piesakot apkopi, vēlams painteresēties, vai viņu ieteiktais speciālists ir sertificēts un drīkst veikt attiecīgā tipa apkures iekārtas apkopi un remontu. Tikai sertificēts speciālists apkopes darbu veiks kvalitatīvi, pārbaudīs visus iekārtas mezglus, nomainīs bojātās detaļas un būs atbildīgs par sava darba rezultātu.

Savukārt, ja katla apkopi uztic kaimiņam vai ieteiktam "meistaram ar zelta rokām", problēmu rašanās gadījumā visa atbildība par veiktajiem darbiem būs jāuzņemas pašam katla īpašniekam.

A. Selickis atgādina, ka lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmā uzstādīto B un C tipa gāzes aparātu profilaktiskā apkope jāveic vienu reizi gadā, un aicina veikt apkures sistēmas pārbaudi tikai pie sertificētiem speciālistiem.

Laikus sagādāta malka – vēl viens drošības garants

Apkures iekārtu izmantošanā drošībai vienmēr jābūt pirmajā vietā, jo tikai pareizi apkoptas apkures un ventilācijas sistēmas padarīs iedzīvotāju uzturēšanos telpās komfortablu un patīkamu, kā arī – kas pats galvenais – drošu.

Tiem, kas mājokļa apsildei izmanto malku, laikus jāpapildina kurināmā krājumi, jo pēdējā brīdī iegādāta mitra malka ne tikai ir neekonomiska un neefektīva, bet arī prasa ļoti intensīvu kurināšanu, kas var novest pie apkures ierīču pārkaršanas vai, sliktākajā gadījumā – pat ugunsgrēka. Bez tam, kurinot mitru malku, rodas liels sodrēju un tvaika daudzums, kas lēnām "iznīcina" skursteni.

Uzmanību, ļoti bīstami – tvana gāze

Nedrīkst aizmirst arī par "kluso slepkavu" oglekļa monoksīdu jeb tvana gāzi, kas var nodarīt vēl lielāku postu nekā ugunsgrēks. Tvana gāze ir ārkārtīgi bīstama, jo tai nav nedz smaržas, nedz krāsas un tā rodas nepilnīgas sadegšanas procesā, ja netiek nodrošināta pietiekama skābekļa padeve. Par iemeslu var būt gan netīrīts dūmenis, gan ar sodrējiem "aizaugušas" krāšņu dūmejas, gan problēmas ar dabīgo ventilāciju. Tāpat cilvēka veselībai un dzīvībai bīstama tvana gāzes koncentrācija var izveidoties slikti vēdinātās telpās.

Iekļūstot asinīs, tvana gāze veido savienojumu, kas neļauj transportēt skābekli, tādēļ audos rodas skābekļa deficīts. Tvana gāzes ieelpošanas gadījumā var rasties ne tikai saindēšanās, bet arī sirds ritma traucējumi, miokarda infarkts un insults. Ja saindēšanās notiek naktī, cilvēks var aiziet bojā miegā.

A. Selickis uzsver, ka tvana gāze nav tikai malkas plīšu un krāšņu izmantotāju potenciālā problēma – ar to var saskarties arī bezatbildīgi vai nolaidīgi dabasgāzes apkures katlu īpašnieki. Tā, piemēram, šā gada sākumā tika saņemts izsaukums uz kādu daudzdzīvokļu namu Rīgā, kur, veicot apsekošanu, tika konstatēta tvana gāzes esamība vienā no dzīvokļiem, koplietošanas kāpņutelpā, kā arī pie citu dzīvokļu durvju ailēm. Tā rezultātā sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu tika evakuēti ēkas iedzīvotāji un pārtraukta dabasgāzes padeve. Apsekojot šo daudzdzīvokļu māju, tika konstatēti kritiku neizturoši dūmvadu, ventilācijas kanālu un gāzes aparātu ekspluatācijas pārkāpumi, kas varēja novest pie ļoti traģiskām sekām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!