Foto: Publicitātes foto
Vairums Latvijas iedzīvotāju dabasgāzi izmanto godprātīgi un atbildīgi, taču ik gadu visai liels ir arī nelikumīgo darbību veicēju skaits. Potenciāli bīstamākās darbības attiecībā uz dabasgāzes izmantošanu var iedalīt divās pamatkategorijās: patvaļīga pieslēgšanās gāzesvadiem – jeb tā dēvēto apvedlīniju izbūvē un ekspluatācijā – un manipulācijās ar dabasgāzes uzskaites mēraparātiem (skaitītājiem).

Šīs darbības, kā uzsver AS "Gaso" Gāzapgādes drošības departamenta vadītājs Raimonds Lazdiņš, ir ne tikai morāli nosodāmas un krimināli sodāmas, bet, pirmkārt un galvenokārt, potenciāli bīstamas to veicēju un apkārtējo cilvēku veselībai un dzīvībai. Latvijas dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" veic dabasgāzes piegādi aptuveni 412 000 objektiem Latvijā, no kuriem ap 401 000 objekti ir mājsaimniecības, un diemžēl tieši mājsaimniecību segmentā ik gadu tiek konstatēts vislielākais nelikumīgo darbību skaits.

Patvaļīga pieslēgšanās gāzesvadiem: vienmēr pastāv sprādziena bīstamība

Patvaļīga pieslēgšanās gāzesvadiem ir potenciāli bīstama darbība, un ikvienam, kurš iejaucas dabasgāzes sistēmā, jāapzinās, ka tādējādi tiek pakļauta riskam ne tikai viņa paša, bet arī daudzu līdzcilvēku veselība, dzīvība un īpašums. Šāds nelikumīgu darbību veids Latvijā ir labi pazīstams, un ik gadu AS "Gaso" speciālistiem izdodas atklāt patvaļīgu pieslēgumu gadījumus. Praktiski visi šāda veida gadījumi tiek konstatēti privātmāju apbūves teritorijās, un visai bieži tie ir "vēsturiski" – izbūvēti pirms desmit un vairāk gadiem.

Nelielā daļā gadījumu patvaļīgs pieslēgums tiek izbūvēts negazificētā objektā, bet pamatā nākas saskarties ar tā dēvēto "paralēlo plūsmu" ierīkotājiem. Tas nozīmē, ka negodprātīgie dabasgāzes lietotāji maksā par dabasgāzi pēc skaitītāja rādījumiem, bet vienlaikus izbūvē un lieto arī apvedlīniju, kā rezultātā uzskaitīti tiek ne vairāk kā 50% reālā dabasgāzes patēriņa. Kā atzīst R. Lazdiņš, bieži patvaļīgie pieslēgumi tiek izbūvēti nekvalitatīvi, un tas var radīt dabasgāzes noplūdi, apdraudot ne tikai pieslēguma izveidotāja dzīvību, veselību un mantu, bet visus ēkas vai pat tuvāko ēku iedzīvotājus, jo vienmēr pastāv sprādziena bīstamība.

Turklāt patvaļīga pieslēguma izveide prasa speciālas iemaņas, un potenciālajiem klientiem to bieži piedāvā cilvēki, kas agrāk bijuši saistīti ar legālo gāzapgādes sistēmu izbūvi un apkopi. Pēc R. Lazdiņa domām, tas ir ārkārtīgi bēdīgi, jo tieši apvedlīniju izbūve vairākām privātmājām vai pat veselam privātmāju ciematam ne tikai nodara vislielākos zaudējumus AS "Gaso" un valstij neiekasēto nodokļu veidā, bet arī rada pastāvīgu, slēptu apkārtējo cilvēku veselības, dzīvības un īpašuma apdraudējumu.

Arī skaitītāju "attīšana" var beigties bēdīgi

Skaitītāju "attīšanas" jeb iejaukšanās dabasgāzes uzskaites mēraparāta mehānismā (tajā skaitā plombas bojāšanas) rezultātā var tikt būtiski bojāts skaitītāja mehānisms un mazināts tā hermētiskums. Tomēr neprecīza dabasgāzes uzskaite šajā gadījumā būtu tikai pusbēda, jo iejaukšanās skaitītājos, tāpat kā apvedlīniju izbūve, var radīt dabasgāzes noplūdi un tai sekojošu eksploziju.

Skaitītāju "attīšana" Latvijā tiek konstatēta daudz biežāk – vairākos simtos gadījumu ik gadu. Turklāt, šādas darbības ir vienlīdz izplatītas gan privātmājās, gan daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās. Vairumā gadījumu to veic lietotāji, kuru dabasgāzes patēriņš gada laikā ir vidēji augsts un augsts, respektīvi, dabasgāze tiek lietota ne tikai ēdiena pagatavošanai, bet arī ēkas apsildei un siltā ūdens sagatavošanai. Kā stāsta R. Lazdiņš, atkārtotu skaitītāja "attīšanas" mēģinājumu skaits pagaidām Latvijā saglabājas visai liels – ap 10% no visu pirmo reizi pieķerto skaita.

Līdz šim izdevies briesmas novērst un konstatētos patvaļīgos pieslēgumus savlaicīgi likvidēt, taču AS "Gaso" iedzīvotājus aicina ziņot, ja viņiem ir informācija vai pamatotas aizdomas par nelikumīgu darbību veikšanu ar dabasgāzes ierīcēm. Šādās situācijās vienmēr jāatceras, ka uz spēles ir likta ne tikai nauda un reputācija, bet arī daudzu godprātīgu cilvēku un viņu ģimeņu fiziskā drošība! Tieši gāzapgādes drošības preventīvo pasākumu un sabiedrības informētības nozīmīgumu Latvijā nākotnē vajadzētu īpaši izcelt.

Saskaņā ar Krimināllikumu par patvaļīgu dabasgāzes izmantošanu vai iejaukšanos mēraparātu darbībā likumpārkāpējam nāksies samaksāt naudas sodu, bet, ja sekas ir smagas un ar bojāgājušajiem, tad draud brīvības atņemšana līdz astoņiem gadiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!