Foto: Publicitātes foto
Lai gan par dabasgāzes potenciālu autotransportā arī Latvijā tiek runāts arvien biežāk, uz interesentu jautājumiem ne vienmēr atrodamas precīzas un izsmeļošas atbildes. Pirmkārt un galvenokārt, trūkst īsu un kodolīgu skaidrojumu par dabasgāzes pielietojuma autotransportā variācijām – saspiesto un sašķidrināto dabasgāzi, tās izmantošanas un piegādes specifiku, kā arī atšķirību no tradicionālajiem degvielas veidiem (benzīna un dīzeļdegvielas).

Kā uzsver AS "Gaso" Ekspluatācijas un tehniskā departamenta Tehniskā regulējuma daļas vadītājs Arturs Pencis, lai Latvijas autobraucējus motivētu iegādāties ar dabasgāzi, un jo īpaši saspiesto dabasgāzi (CNG), darbināmus spēkratus, vispirms šis degvielas veids un dabasgāzes mobilitāte kopumā ir jāiepazīst, un to palīdzēs izdarīt atbildes uz aktuālajiem jautājumiem par CNG izmantošanas efektivitāti.

1. Kas ir CNG?

CNG (compressed natural gas) ir saspiesta dabasgāze. No dabasgāzes, ko sadedzinām apkures katlā vai gāzes plītī, CNG atšķiras vien ar to, ka pirms izmantošanas – uzpildīšanas auto – tā tiek saspiesta līdz 1% no sākotnējā tilpuma un uzglabāta ļoti augstā spiedienā: 200-230 bāri. Rezultātā visai liels dabasgāzes apjoms aizņem krietni mazāku tilpumu.

2. Kur CNG ir pieejama?

Līdzīgi kā dabasgāze sadzīves vajadzībām un ražošanas procesu nodrošināšanai, arī dabasgāze autotransporta uzpildīšanai tiek ņemta no viena avota – Latvijā tas ir dabasgāzes sadales tīkls, kura operators ir AS "Gaso". Lai CNG būtu izmantojama Latvijas gazificētajos rajonos, tur nepieciešams izbūvēt CNG uzpildes stacijas vai uzstādīt individuālās dabasgāzes kompresijas iekārtas, kuras var atrasties, piemēram, privātmāju un uzņēmumu vai biznesa centru teritorijās. CNG ir iespējams uzstādīt visur, kur ir izbūvēts dabasgāzes apgādes tīkls.

3. Cik lielas ir CNG auto emisijas, salīdzinot ar tradicionālo degvielu auto?

Vidēji ar CNG darbināma automašīna rada par 25-30% mazākus oglekļa dioksīda (CO2) izmešus, par 90% mazākus slāpekļa dioksīda izmešus un par 98% mazākus cieto daļiņu (putekļu) izmešus nekā benzīna vai dīzeļa dzinēji.

4. Vai CNG izmantošana ir lētāka degvielas izmaksu ziņā?

Ar CNG darbināma auto degvielas patēriņš, salīdzinot ar benzīna auto, ir aptuveni par trešdaļu mazāks. Tas nozīmē, ka auto darbināšanai izmantot CNG nevis dīzeļdegvielu vai benzīnu ir par aptuveni trešdaļu lētāk – protams, atkarībā no konkrētiem salīdzināmiem modeļiem un vienādām motoru jaudām un tilpumiem.

5. Vai CNG auto ir daudz dārgāks par tradicionālo degvielu darbinātu mašīnu?

Ja vēl pirms apmēram pieciem gadiem ar CNG darbināmo auto cenas bija augstākas nekā tradicionālo degvielu auto, tad šobrīd cenu līmenis ir faktiski izlīdzinājies, un daži ar CNG darbināmo auto modeļi ir pat lētāki nekā to tradicionālo degvielu analogi. Pērn ES tirgū kopā bija pieejami 68 dabasgāzes transportlīdzekļu modeļi: 23 vieglajā autotransportā, 11 vieglajā kravas transportā, 13 smagajā autotransportā un 21 autobusu pārvadājumos. Katrs interesents var iepazīties ar 2019. gadā tirgū pieejamo jauno CNG spēkratu klāstu un to cenām The NGVA Europe Vehicle Catalogue 2019.

6. Vai CNG auto uzlāde ir ilgāka par benzīna vai dīzeļdegvielas auto uzlādi?

Pretēji elektroauto uzlādei, kur atkarībā no uzlādes parametriem un paša auto process var ilgt no vienas līdz vairākām stundām, CNG un tradicionālo degvielu auto uzpildīšana aizņem ļoti īsu laiku. Vidēji publiskā uzpildes stacijā vieglais auto var tikt pilnībā uzpildīts ar saspiesto dabasgāzi apmēram 3–7 minūšu laikā atkarībā no degvielas tvertnes tilpuma.

7. Cik CNG uzpildes stacijas šobrīd darbojas Latvijā un cik plānots vēl izveidot?

Šobrīd Latvijā darbojas divas publiskās CNG uzpildes stacijas – Jēkabpilī un Rīgā, un vistuvākajā laikā tiks atvērta arī trešā stacija – Babītē. Visu minēto Latvijas CNG uzpildes staciju operators ir kompānija "Virši-A". Saskaņā ar ES likumdošanas prasībām 2025. gadā CNG uzpildes stacijām uz lielajām maģistrālēm jāatrodas ik pēc 150 km, kas nozīmē, ka Latvijā nepieciešams uzbūvēt šādas stacijas vismaz lielākajās pilsētās, kurās pieejama dabasgāze. AS „Gaso" speciālisti ir gatavi sniegt konsultācijas par dabasgāzes sadales tīklu pieejamību, iespēju pieslēgt CNG uzpildes iekārtas, veikt ekonomiskā izdevīguma aprēķinus, kā arī palīdzēt izvēlēties atbilstošu CNG uzpildes stacijas tehnisko aprīkojumu visā Latvijā.

8. Vai CNG der tikai privātajiem auto vai to var izmantot arī citi transporta līdzekļi?

CNG ir universāla auto degviela, kuru var izmantot visa veida transportlīdzekļos – sākot no mazlitrāžas vieglajiem auto un beidzot smago autotransportu un autobusiem. Galvenās transporta kategorijas, kurās Eiropā un pasaulē CNG auto īpatsvars ir visaugstākais, ir privātais autotransports un sabiedriskais transports pilsētās un to aglomerācijās (tuvākajā apkaimē).

Interesanti!

  • 1882. gadā Etjēns Lenuārs uzbūvēja pirmo automašīnu ar gāzes dzinēju, un tikai vairāk nekā gadsimtu vēlāk – 1995. gadā, tirgū tika piedāvāts pirmais sērijveida auto ar gāzes dzinēju. Tajā pat gadā tika prezentēti arī pirmie divu degvielu BMW auto modeļi, savukārt 1996.gadā savu ceļu pie autobraucējiem sāka pirmais ar dabasgāzi darbināmais Volvo sērijveida modelis 850, kam 1997. gadā sekoja dabasgāzes Volvo V70 un S70.
  • CNG ir salīdzinoši augsta aizdegšanās temperatūra – 650 °C (benzīnam – 300 °C, sašķidrinātajai naftas gāzei – 400 °C) un augsts oktānskaitlis – 120-130. Augsts oktānskaitlis ļauj arī sasniegt augstāku saspiešanu, kas savukārt ļauj sasniegt augstāku degvielas izmantošanas efektivitāti. Pašlaik šis potenciāls, vismaz vieglajā autotransportā, netiek izmantots pilnībā, un vēl joprojām ir iespējas uzlabot CNG auto ekspluatācijas efektivitāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!