Foto: DELFI
Stress un miega problēmas iet roku rokā un atstāj iespaidu uz virkni fizioloģisko procesu, negatīvi ietekmējot gan pašsajūtu, gan iekšējo orgānu un prāta darbību. Savukārt novērtēt ikdienas stresa līmeni un tādējādi jau laikus izvairīties no tālākām problēmām var palīdzēt viedpulksteņi, kuru funkcijas ir gan monitorēšana un brīdināšana, gan individualizēti ieteikumi un elpošanas vingrinājumi, lai "nolaistos atpakaļ uz zemes".

Stress uzskatāms par normālu organisma reakciju uz apkārtējās vides kairinājumiem, ar kuriem neizbēgami ikdienā nākas saskarties ikvienam, taču par problēmu tas kļūst brīdī, kad tā ir par daudz. Signāli, kas var liecināt par paaugstinātu stresa līmeni, ir, piemēram, nervozitāte, garastāvokļa svārstības un miega traucējumi. Savukārt nepilnvērtīgs naktsmiers tālāk var būt par iemeslu virknei citu nebūšanu – novājinās imūnsistēma, tiek traucēta hormonālās un gremošanas sistēmas darbība, pasliktinās koncentrēšanās spējas un atmiņa u. c. Turklāt, pilnvērtīgi neizguļoties, cilvēki tendēti uzņemt arī vairāk kaloriju, kas neiztērētas kļūst par iemeslu liekajam svaram.

Pilnvērtīgi izguļoties, mūsu ķermenis daudz labāk tiek galā ar stresa situācijām, taču svarīgi ir divi kritēriji – miega daudzums un miega kvalitāte. Proti, jāpievērš uzmanība ne tikai miegā pavadīto stundu skaitam, kas svārstās no 6 līdz 8, bet arī to kvalitātei – gulēt būtu jādodas šodien, proti, ne vēlāk par plkst. 23.00, lai dziļo miega fāzi sasniegtu jau pusnaktī, jo tieši šīs miega fāzes laikā atjaunojas gan prāts, gan ķermenis. Kopumā nakts laikā miega cikli nomainās 4–6 reizes – no lēnā jeb dziļā miega uz ātro jeb seklo miegu, kura laikā mēs redzam sapņus.

Detalizēti konstatēt sava miega kvalitāti piedāvā "Huawei Watch GT 2e" un "Huawei Watch GT 2" (42 mm) viedpulksteņi, kuros iebūvēta "Huawei" izstrādāta tehnoloģija "TruSleep™ 2.0". Fiksējot reāllaika sirdsdarbības ātrumu un elpošanas kvalitāti, tā nosaka katra miega cikla ilgumu un kvalitāti.

Savukārt "Huawei" radītā "TruRelax™" tehnoloģija darbojas visu diennakti un, balstoties uz sirds ritma izmaiņām, izdara secinājumus par organisma stresa līmeni. Vienīgais brīdis, kad stresa līmenis netiek mērīts, ir treniņi, jo tad sirdsdarbības līmenis neizbēgami ir paaugstināts. Detalizētus monitoringa rezultātus un individualizētus ieteikumus stresa samazināšanai un miega uzlabošanai pēc tam var iegūt "Huawei Health" aplikācijā, ar kuru jāsapāro savs viedtālrunis. Tiesa, šāda iespēja pieejama vien tālruņos ar "Android" operētājsistēmu.

Līdztekus reāllaika monitorēšanai abos pulksteņos iebūvēta arī manuāli izmantojama funkcija izmērīt savu stresa līmeni konkrētajā brīdī, kā arī piedāvāti trīs intensitāšu elpošanas vingrinājumi, lai nomierinātos un "nolaistos atpakaļ uz zemes". Dziļa un ritmiska elpošana lieti noder trauksmes brīžos, jo nomierina un atslābina nervu sistēmu, savukārt organisms tādējādi uzņem vairāk skābekļa, kas nepieciešams gan orgānu un muskuļu, gan smadzeņu darbībai.

Foto: DELFI

Pamīšus izmēģināju abus viedpulksteņus, katru lietojot vienu nedēļu 24/7 režīmā. Summējot abu ierīču datus, "Huawei Health" aplikācija aprēķināja manu vidējo nakts miega ilgumu – astoņas stundas un 40 minūtes, no kurām vidēji divas stundas un 35 minūtes tiek pavadītas dziļā miegā, četras stundas un 28 minūtes vieglā miegā, savukārt REM (rapid eye movement – angļu val.) miega fāzē – stunda un 37 minūtes. REM miegā smadzenes apstrādā dienas laikā gūto informāciju, ieraksta to mūsu pieredzē un veido atmiņas, tāpēc tā jo īpaši svarīga ir intelektuāla darba veicējiem vai, piemēram, studentiem sesijas laikā.

Aplūkojot miega kvalitātes mērījumus pa dienām, nākas secināt, ka visbiežāk novērtējumu "zems" saņēmusi tieši REM fāze. Pārējie kritēriji – dziļais miegs, vieglais miegs, elpošanas kvalitāte, gulētiešanas un pamošanās laika regularitāte – saņēmuši vērtējumu "parasts".

Otrs rādītājs, kas manā gadījumā signalizē par miega traucējumiem, ir pamošanās reižu skaits, kas svārstās no vienas līdz četrām reizēm nakts laikā. Tam par iemeslu var būt gan stress, gan nesabalansēts dzīvesveids (uzturs, darba un atpūtas līdzsvars, fiziskās aktivitātes utt.), gan arī nepiemēroti gulēšanas apstākļi – sākot no neērta spilvena un beidzot ar guļamistabas temperatūru.

Savukārt, iepazīstoties ar divu nedēļu stresa mērījumu rezultātiem, atklājas, ka kopējais stresa līmenis bijis normas robežās, vien četras reizes pa divām nedēļām sasniedzot atzīmi "augsts". Izteikti iezīmējas stresa līmeņa paaugstināšanās darba dienas sākumā, kas pārsvarā ar kāpumiem un kritumiem atkarībā no attiecīgā brīža darbu intensitātes turas vidēja stresa līmenī un samazinās līdz normālam darba dienas beigās.

Skaidra lieta, daļu stresu mēs radām sev paši, darot vairākas lietas reizē, neievelkot elpu starp diviem darbiem, baidoties pateikt "nē" un uzņemoties vairāk, nekā patiesībā spējam paveikt, pārlieku sadomājoties un satraucoties par to, ko ietekmēt nav mūsu varā, vēl jo vairāk šobrīd, vispārējās neziņas un nedrošības apstākļos.

Un tieši tāpēc jo svarīgāk ir pastiprināti pievērst uzmanību savai fiziskajai un garīgajai labsajūtai, regulāri un sabalansēti ieturoties, nododoties fiziskām aktivitātēm svaigā gaisā un ievērojot miega higiēnu, lai naktsmiers būtu pilnvērtīgs un organisms spētu labāk tikt galā ar stresu, ar ko mums neizbēgami nāksies saskarties. Taču labās ziņas ir tādas, ka ar pareizajiem palīgiem un zināšanām iespējams stresam būt soli priekšā!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!