Acis ir logs uz dvēseli, bet viena fotogrāfija ir vērta tūkstoš vārdu – mūžsenas patiesības, kas tehnoloģisko attēlu iegūšanas procesu ir padarījušas par profesiju, mākslas veidu un hobiju neskaitāmiem cilvēkiem visā pasaulē. Uz jautājumiem, kas veido fotogrāfijas neparasto spēku un kāda ir iedarbīga fotogrāfija, vienas konkrētas atbildes nav, taču atslēgas vārds noteikti ir “dvēsele”.

Fotogrāfija pēc savas iedabas ir sociāls komentārs – vai nu par sevi pašu, vai apkārtējo pasauli (vai arī abiem), kas stāsta stāstu, atklājot arīdzan attiecības starp attēla uzņēmēju un stāsta varoņiem. Savukārt fotogrāfa uzdevums ir šīs attiecības radīt vai arī kontrolēt – ar gaismas, kompozīcijas, perspektīvas, pēcapstrādes u. c. elementu palīdzību –, lai pēc iespējas skaidrāk būtu nolasāms vēstījums.

Leģendārā rakstniece, kritiķe un režisore Sūzena Sontāga savā slavenākajā eseju krājumā "Par fotogrāfiju" ("On Photography") raksta: "Fotogrāfijas ir veids, kā ieslodzīt realitāti... Realitāti nav iespējams iegūt savā īpašumā, taču var iegūt tās attēlus. Nav iespējams iemūžināt tagadni, bet var iemūžināt pagātni."

Un tieši tas arī ir iemesls, kādēļ cilvēki uzņem fotogrāfijas un pēcāk tās kārto albumos, – lai atcerētos. Sevi pasaulē un pasauli sevī. "Kolekcionēt fotogrāfijas nozīmē kolekcionēt pasauli," raksta Sontāga. Un kurš tad nevēlas savā īpašumā iegūt kaut daļiņu pasaules?

Divreiz vienā bildē neiekāpsi

Visā plašajā pasaulē nav divu pilnīgi vienādu attēlu, jo katrs fotogrāfijas uzņemšanas process ir atšķirīgs – sākot no brīža, kad rokās tiek paņemta kamera, un beidzot ar gatavā attēla pēcapstrādi. Rezultāts vienmēr ir individuāls un unikāls, kas tad arī raksturo fotomākslas maģisko spēku.

Šajā brīdī "ierunājas" psiholoģija, jo tieši individualitāte, kā arī unikalitāte ir tā, kas raisa emocijas – bailes, uztraukumu, riebumu, labsajūtu, godbijību, apbrīnu, iekāri u. c. Savukārt tas visciešākajā mērā atkarīgs gan no fotogrāfa un viņa skatījuma, gan arī no fotogrāfijas subjekta vai objekta iedabas.

Līdz ar to fotogrāfija var informēt un izglītot, iedvesmot, iztrūcināt, aizskart, aizkustināt, uzbudināt, izbiedēt u. c., tādējādi kaut uz brīdi izmainot to, kā cilvēki redz un jūt sevi un pasauli, iespējams, rosinot arī uz tālākām pārdomām un pat darbībām.

Dvēseles spogulis

Gluži tāpat kā nav iespējams uzņemt divus vienādus fotoattēlus, arī vienu un to pašu fotoattēlu divi cilvēki nespēj uztvert absolūti vienādi. No vienas puses, fotogrāfija atklāj tās autora motivāciju un emocionālo vēstījumu, bet, no otras, kalpo par skatītāja zemapziņas procesu izgaismotāju.

Freida psihoanalīzē balstītā foto psiholoģija vēsta, ka fotoattēlus padziļināti var analizēt ar mērķi atklāt fotogrāfa psihē notiekošos neapzinātos procesus, un tādā gadījumā fotogrāfija jau iegūst terapeitisku efektu.

Psihoterapijā arīdzan pastāv terapijas metode, kas paredz pacientiem fotografēt, tādējādi ietverot attēlā to, ko viņi vārdos nespēj izteikt. Terapeitisko fotografēšanu pielieto, piemēram, sava ķermeņa tēla izzināšanai ar mērķi pieņemt savu izskatu. Tas gan neattiecas uz pašbilžu publicēšanu sociālajos tīklos – tur mērķis ir gluži cits.

Nozagtās dvēseles

Dažās kultūrās, piemēram, Amerikas pamatiedzīvotāju, valda uzskats, ka fotokamera nozog fotografētā cilvēka dvēseli, jo cilvēki tic, ka attēlā iemūžinātās emocijas tiek atņemtas un tur arī paliek. Tiesa, šo uzskatu var arī saprast, jo teju katram dzīvē ir bijusi situācija, kad kāds attēls raisa tik spēcīgas un intīmas emocijas, ka liekas – esi ieskatījies fotogrāfijas subjekta dvēselē.

Un arī pati fotokamera tādējādi "atdzīvojas" un no bezdvēseliskas tehnikas kļūst par mediju, kas caur attēlu palīdz nodot vērtības un emocijas, proti, to, kas liek attēlam rezonēt ar tā uzlūkotāju. Lai arī kameras lodziņā tiek fiksēts cilvēks, ainava vai objekts, gala rezultāts allaž ir cilvēka psihes radīts.

Saprotot smalko saikni starp fotogrāfu, kameru, attēla subjektu/objektu un auditoriju, iespējams radīt patiesi spēcīgus fotoattēlus, kas spēs aizskart dziļākās dvēseles stīgas un varbūt pat rosinās uz pārmaiņām. Un "Huawei" šo saikni saprot lieliski. Pateicoties sadarbībai ar leģendāro "Leica" fotokameru ražotāju, kompānija paceļ mobilo fotogrāfiju kvalitatīvi jaunā līmenī, pielāgojot profesionālu tehnoloģiju mūsdienīgam dzīvesveidam.

"Huawei" patiesi tic, ka radošuma spēks spēj iedvesmot un apvienot cilvēkus neatkarīgi no viņu atrašanās vietas, vecuma, dzimuma, politiskās vai reliģiskās pārliecības, tāpēc ik gadu rīko "Next Image" fotokonkursu saviem lietotājiem visā pasaulē. Konkursa galvenā balva – 10 tūkstoši dolāru.

Noteikumi, lai konkursā piedalītos, ir pavisam vienkārši. Tev ir jābūt "Huawei" tālruņa lietotājam un līdz 31. jūlijam konkursa mājaslapā jāiesūta savas labākās fotogrāfijas – kopumā sešās dažādās kategorijās. Profesionāla žūrija tās izvērtēs un septembra vidū paziņos uzvarētājus, un, kas zina, varbūt tieši tavs dvēseles stāsts kļūs par iedvesmu citiem!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!