Projektu atbalsta
Sponsor Logo
Foto: Publicitātes foto

Ar savu biznesa ideju jāuzstājas kā rokzvaigznei

Maiks Bredšovs (Mike Bradshow) teju desmit gadus palīdz jaunuzņēmumiem un uzņēmējiem, kā pats norāda, no ļoti šausmīgas uzstāšanās tikt vismaz līdz viduvējai, pakāpeniski apgūstot prezentēšanas mākslas meistarību. Maiks uzskata, ka prezentācijas ar apakšpunktiem ir sava veida noziegums pret cilvēci, bet viena no nepiedodamākajām kļūdām ir nestāstīt par savu ideju pašam, tā vietā algojot kādu citu. 

Prezentēšanas prasmju slīpētājs ar izaicinoši humorpilnu pieeju ir pārliecināts, ka uzstāties var ikviens. Savukārt veiksmīgas uzstāšanās sāls ir patiess stāsts, bet ar norunu, ka šis stāsts ir noslīpēts mērķtiecīgā darbā, neskaitāmos treniņos. 

Pašreiz Maiks ir tehnoloģiju akseleratora “Sampoo Accelerator” galvenais treneris, kurš nāk no Somijas dienvidiem, turpretī brīvajā laikā viņš ir daļa no projekta “Traveling Salesman”, “Startup Digest for Helsinki” kurators, kā arī garšīga alus baudītājs, biežs saunas apmeklētājs un pat Lielbritānijas pases īpašnieks. Jaunrades festivālā “iNOVUSS 2019” 31. augustā Maiks vadīs interaktīvu meistarklasi “Prezentē kā rokzvaigzne” angļu valodā par “pičošanu”, palīdzot saprast, kas ir jēgpilna prezentācija un kā to veidot, kā arī daloties pieredzē par darbu uzstāšanās prasmju pilnveidē ar simtiem jaunuzņēmumu.

Tu desmit gadu laikā esi redzējis simtiem uzstāšanos dažādās pasaules valstīs. Kuras, tavuprāt, ir ierastākās kļūdas, ko ikdienā aizvien redzi prezentāciju laikā un kuras tevi izteikti kaitina?

Viennozīmīgi, mani tracina prezentācijas ar apakšpunktiem jeb tā saucamajiem “bullet points”. Šāda tipa punkti ir nevēlami tā iemesla dēļ, ka cilvēka dabā ir gandrīz neiespējami nelasīt tos. Tie arī liek izskatīties prezentācijas “slaidam” samērā slinkam, pat nepārdomātam un nesagatavotam, graujot priekšstatu par runātāju.

Tāpat mani bieži vien nokaitina tas, ja prezentētājs uzskata, ka tēma, par kuru viņš runā, ir tik sarežģīta, ka neviens cits to tā pa īstam nemaz nespēj saprast. Tad novērojami ir gadījumi, kur prezentētājs aizraujas ar iedziļināšanos sīkās detaļās, tiecoties izskaidrot šo tēmu, taču samērā bezjēdzīgi. Bez šaubām, inovācijas kodols, par kuru cilvēks stāsta, iespējams, ir sarežģīts, taču plašākai auditorijai nav jāzina vissīkākās nianses. Tā vietā ir svarīgs pamatvēstījums.

Uzskatu, ka liela problēma Baltijā un Skandināvijā joprojām ir patiesi lielisku starptautiskā līmeņa talantu piesaistes trūkums. Jocīgi, bet vēl aizvien neesam aptvēruši un neprotam šiem augstas raudzes profesionāļiem iepārdot mūsu reģionu stiprās puses.Maiks Bredšovs

Kā nepazaudēt savas uzstāšanās galveno vēstījumu, domājot par prezentācijas formātu?

Nereti varam novērot arī to, ka cilvēks, kas prezentē, daudz vairāk uztraucas par savām prezentēšanas prasmēm, ne tik daudz par saturu. Lai gan vairs tik daudzi, pirms izklāstīt savu ideju, vairs neatvainojas par savām prezentēšanas prasmēm vai it kā to trūkumu, tomēr redzu, ka cilvēki vēl aizvien ļoti uztraucas par neprasmi prezentēt tā, kā, piemēram, to savulaik darīja Stīvs Džobss. Ar šādām raizēm nereti prezentētāji aizmirst, ka pārlieku noslīpēts sniegums nav tas, kas vajadzīgs. It īpaši, ja galveno vēstījumu pats runātājs tomēr spēj nogādāt līdz klausītājiem.

Vēl viena tipiska kļūda, ko bieži redzu, ir nepietiekami runāt par cilvēkiem, kas ir iesaistīti idejas vai uzņēmuma attīstībā. Piemēram, investori iesākuma etapos vienmēr runā par to, cik svarīga ir komanda un ka no tās viss lielā mērā ir atkarīgs. Turpretī teju neviens nerunā par savu komandu un tai raksturīgajām spēcīgajām iezīmēm un atšķirīgumu, salīdzinājumā ar kādu citu līdzīgas jomas uzņēmumu. Ja komandu kāds vispār prezentācijas laikā piesauc, tad lielākoties vien pieminot šīs komandas sastāva vārdus un lomas.

Maiks Bredšovs ir tehnoloģiju akseleratora “Sampoo Accelerator” galvenais treneris, bet brīvajā laikā viņš ir daļa no projekta “Traveling Salesman”, “Startup Digest for Helsinki” kurators.

Lai uzstāšanās izdotos un vēlamais rezultāts būtu sasniegts, ko varam uzskatīt par veiksmīgas prezentācijas “recepti”?

Treniņu, treniņu, treniņu.

Gandrīz ikviens, ar ko strādāju, nepietiekami novērtē to, cik daudz praktisku treniņu ir nepieciešams, lai savu “piču” pārvērstu no šausmīga līdz vismaz viduvējam.

“Pičošana” ir īpašs prezentēšanas veids. Tai ir savi stili un pat laika gaitā novērojamas modes tendences, bet pašos pamatos tā ir un paliek prezentācija jeb uzstāšanās. Un varu apgalvot, ka teju neviens nespēj pietiekami labi uztrenēt šo prasmi, pat ņemot vērā atgriezenisko saiti, kas ir saņemta pēc uzstāšanās.

Kā no tava skatupunkta raksturojama jaunuzņēmumu aina Baltijā un Skandināvijā?

Manuprāt, šī jaunuzņēmumu joma pakāpeniski sāk nobriest, taču atsevišķos virzienos šie mūsu apkaimes reģioni joprojām atpaliek no tādām lielajām pilsētām kā Londona un Berlīne.

Te mēs jau sākam palēnām iepazīt otrās un trešās paaudzes šai jaunuzņēmumu nozarē, ļaujot visam virzīties soli pa solim tālāk un tālāk uz priekšu.

Uzskatu, ka liela problēma Baltijā un Skandināvijā joprojām ir patiesi lielisku starptautiskā līmeņa talantu piesaistes trūkums. Jocīgi, bet vēl aizvien neesam aptvēruši un neprotam šiem augstas raudzes profesionāļiem iepārdot mūsu reģionu stiprās puses, piemēram, tīro gaisu, pieeju dabai, salīdzinoši vienlīdzīgās sabiedrības un tamlīdzīgus vērā ņemamus aspektus, kuri varētu pamudināt cilvēkus strādāt kopā ar mums. Tā vietā izsakām bezpersoniskus, standartizētus piedāvājumus. Šie starptautiskie prāti un kontakti ir vajadzīgi gan lai palīdzētu augt mūsu pašu vietējiem talantiem, gan lai paplašinātu sadarbības tīklus.

Pat ja tev kā idejas radītājam vai uzņēmuma veidotājam ir jābūt noteiktam pārliecību līmenim vai pat spējai vienaldzīgāk izturēties pret realitāti, taču mirklī, kad tas jau robežojas ar augstprātību, šāda izturēšanās var sāpīgi graut pašam savu uzņēmumu. Maiks Bredšovs

Kas Baltijai un Skandināvijai ir kopīgs, bet kur varam redzēt atšķirības?

Manuprāt, mūs vieno gan dabas mīlestība, gan lielos vilcienos vēsturiskā attīstība cauri laikmetiem, taču atšķirības vairāk novērojamas nesenajā vēsturē un arī kultūras niansēs.

Allaž, runājot par uzstāšanos kādas idejas “pārdošanai”, ir svarīga izšķiršanās, kurš to dara. Vai to dara pats idejas īpašnieks vai tomēr pieredzējis prezentētājs jeb idejas “pārdevējs”. Kā Tu uz to skaties?

Tas pat nav apspriežams.

Tam vienmēr ir jābūt tikai un vienīgi autentiskam idejas īpašniekam vai izveidotājam, un nekad, nekad, nekad tas nedrīkstētu būt noalgots uzstāšanās meistars.

Jā, ārējie piesaistītie prezentētāji, iespējams, var palīdzēt atvērt kādas durvis, taču tikpat liela ir iespējamība, ka ar šādu pieeju šīs durvis arī ar lielu blīkšķi deguna galā var aizcirsties, vienlaikus sagraujot jebkādu tālāku virzību pa tām.  

Skaidrs ir tas, ka šāds algots cilvēks uzstāšanās reizei nekad nespēs atbildēt uz visiem jautājumiem. Un pats svarīgākais – neviens cits kā tikai pats idejas īpašnieks var patiesi izrādīt savu interesi un kaislību par savu ideju, pārliecinot par tās nozīmi un vērtību. Neviens cits viņa vietā to nevarēs izdarīt labāk, neskatoties uz prezentēšanas māku vai neprasmi uzstāties.

Tāpat Maiks ir arī garšīga alus baudītājs, biežs saunas apmeklētājs un pat Lielbritānijas pases īpašnieks.

Vai mūsdienās vēl pastāv iespēja prezentēt savu ideju neizmantojot grafisko informāciju uz ekrāna fonā runai?

Tas vienmēr ir bijis iespējams, taču to ir ļoti grūti izdarīt, esot uz skatuves. Un nav jau arī stipra pamatojuma, kāpēc tā būtu jādara.

Vienīgais man pieņemamais izņēmums varētu būt, ja prezentējamais produkts ir ļoti fizisks, taustāms, uzskatāms, bet pat tai izņēmuma gadījumā prezentācija uz ekrāna ar informāciju tajā var palīdzēt saprotamāk atainot saistītos datus, skaitļus vai citas lietas, kuras ir grūtāk aptvert tikai klausoties runā.

Jāatzīst, ka lielākā daļa “piču” notiek pavisam bez “slaidiem”: tad, kad tu vienkārši ikdienā sarunājies ar cilvēkiem.

Starp citu, viena no vērtīgām pieejām, kā noslīpēt savu stāstu, ir censties izmēģināt dažādus skaidrojumus tam, ko tu īsti dari vai kā tavs uzņēmums strādā. Tas var palīdzēt noskaidrot praksē, kurš no vēstījuma veidiem visvairāk uzrunā klausītājus, noķerot to uzmanību.

Kādi priekšnoteikumi ļautu uzdrīkstēties prezentēt ideju bez prezentācijas fonā?

Personīgi es neieteiktu nevienam doties uz skatuvi vai iznākt pie plašas auditorijas bez prezentācijas uz ekrāna. Taču, ja gadās būt mazā grupā, šāda pieeja, iespējams, var izrādīties samērā efektīva, jo tas, iespējams, palīdzēs atšķirties no citiem. Līdzīgi, kā to apraksta pasaulesslavenais mārketinga teorētiķis un praktiķis Sets Godins savā teorijā par “violeto govi” jeb veidu, kā kļūt pamanāmam garlaicīgajā vairākumā, ko ikviens var izlasīt šī eksperta blogā.

Kuri no tevis piedzīvotiem gadījumiem ir laba mācībstunda tiem, kas vēl tikai trenējas un gatavojas prezentēt savas biznesa idejas plašākai auditorijai?

Reiz man nācās strādāt ar kādu komandu, kurai tūdaļ, tūdaļ bija jāuzsāk sava aktīvā darbība, bet šī komanda nespēja izskaidrot citiem savu ideju mazāk kā divdesmit minūtēs. Es strādāju ar šo komandu, lai kopīgi nonāktu pie kāda uzstāšanās pamata. Pakāpeniski komanda jau sāka aptvert to, kā tam vajadzētu notikt, taču komandas dizainerim tas aizvien sagādāja problēmas. Šķita, ka viņam tas īsti nav saprotams. Neskatoties uz to, cik reizes mēs kopīgi pārskatījām saturu, tas vienkārši īsti nelīmējās kopā ar komandu. Visbeidzot es sāku saprast, ka visticamāk šī komanda ir vizuāli domātāji un līdz šim brīdim viss, ko spriedām, viņiem bija vien melni vārdi uz baltas ekrāna lapas. Tas, ko es palūdzu viņiem izdarīt, bija izveidot vizuālu prāta karti jeb “mind-map”, izmantojot attēlus. Nākamais mēģinājums bija, nepārspīlēšu, par 200% labāks. Lai arī viņi joprojām bija samērā satraukušies un nebija pietiekami slīpēti, taču šī vizuālā pieeja ievērojami palīdzēja virzīties tālāk uz priekšu ar vēstījuma izveidi.

Gandrīz ikviens, ar ko strādāju, nepietiekami novērtē to, cik daudz praktisku treniņu ir nepieciešams, lai savu “piču” pārvērstu no šausmīga līdz vismaz viduvējam. Maiks Bredšovs

Turpretī citā reizē man nācās sadarboties ar kādu komandu, kurai bija izteikti stipras gribas mērķtiecīgs vadītājs, taču viņš diemžēl bija samērā slikts prezentētājs. Neskatoties uz to, šis vadītājs tā vietā, lai ļautu uzstāties sava uzņēmuma līdzdibinātājam, kuram prezentēšana veicās labāk, uzstāja, ka vēlas uzstāties pats. Turklāt neņēma vērā nevienu padomu, stingri paliekot pie idejas par dubultuzstāšanos, uz skatuves esot gan viņam, gan otram kungam. Tad pienāca uzstāšanās treniņa diena. Divi cilvēki uz vienas skatuves vienlaicīgi gandrīz nekad nav labs variants. Sajust vienam otra ķīmiju un veikli dot vārdu vietā otram ir grūts uzdevums, prasa daudz pūļu un treniņu, un pavisam retos gadījumos, kad šāda uzstāšanās nav izgāšanās, ļauj izcelties ar savu stāstu. Kā jau šķita, šī izmēģinājuma dienas uzstāšanās neveicās, jo abi runātāji nebija pietiekami novērtējuši nepieciešamā darba apjomu, ko vajadzēja veltīt uzstāšanās noslīpēšanai, un pārvērtējuši savas prasmes skatuves ķīmijas iedarbināšanā. Turklāt būšana uz skatuves divatā ar līdzdibinātāju vēl vairāk un uzskatāmāk lika pamanīt to, ka uzņēmuma vadītājs ir vājš prezentētājs. Šis gadījums apliecina to, ka, pat ja tev kā idejas radītājam vai uzņēmuma veidotājam ir jābūt noteiktam pārliecību līmenim vai pat spējai vienaldzīgāk izturēties pret realitāti, taču mirklī, kad tas jau robežojas ar augstprātību, šāda izturēšanās var sāpīgi graut pašam savu uzņēmumu. 


Inovāciju un tehnoloģiju festivāls "iNOVUSS" norisināsies no 30. augusta līdz 1. septembrim Lucavsalā. Ieeja pasākumā būs bez maksas, bet plašāka informācija par festivālu meklējama "iNOVUSS" mājaslapā, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras "Facebook" lapā.


Foto: DELFI
Projekta ''iNOVUSS idejas'' veidotāji: projekta saturs tapis sadarbībā ar "iNOVUSS , dizains - Artis Gulbis, izstrāde - Artis Dzundza, projektu vadītājas - Marta Cīrule, Kristīne Melne.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.