Projektu atbalsta
Sponsor Logo
Foto: Publicitātes foto

Jāattīsta tās prasmes, kas cilvēkus padara atšķirīgus no ierīcēm

Pertu Polonens (Perttu Pölönen) ir futūrists, uzņēmējs, izgudrotājs un komponists vienā personā. Pagājušajā gadā 23 gadu vecumā viņš iekļuva ''Nordic Business Forum" veidotajā jauno līderu topā «25 zem 25» Ziemeļeiropā un turpina saņemt citus novērtējumus savai aizrautībai. Pertu domās būvē jaunu pasauli un ar nepieciešamo būvmateriālu sarakstu ir gatavs dalīties arī ar citiem. Lai jaunā pasaule varētu funkcionēt labāk, jāsāk ar pārmaiņām izglītībā, uzskata jaunais somu domātājs, kurš sevi neierobežo tikai vienā jomā, jo vienlīdz komfortabli jūtas, arī runājot par mākslu un tehnoloģijām vai dzīvi nākotnē. Tomēr visvairāk viņa sirdi silda piparots visu šo jomu kokteilis.

Uz ātrgaitas šosejas

Jau 15 gadu vecumā Pertu izgudroja lietotni "MusiClock" – virtuālo palīgu klavierspēles vai ģitāras apgūšanai, kas kļuva par numur viens lietotni virknē valstu un joprojām ir iegādājam "Apple Store". Pertu dzīve tajā mirklī apmeta kūleni. Viņš joprojām nav piezemējies. Tagad Pertu saimnieko jau trijās kompānijās, un arī "MusiClock" veiksmīgais biznesa projekts joprojām ir aktuāls. Pertu tik aizrautīgi stāsta par savu sirdslietu – nākotnes izglītību, ka to vietu saraksts, kur viņš atkal un atkal uzrunās auditoriju, ir neticami garš. Arī vasaras mēnešos Pertu ceļo un rosina publiku domāt plašāk gan dzimtajā zemē, gan ārpus tās. Starp šīs vasaras braucieniem viņš, noslēpies lauku mājā Somijas mežā ar pašvaku interneta pieslēgumu, raksta savu pirmo grāmatu. Ja būtu iespēja slēgt derības, tad, pamatojoties uz līdzšinējo Pertu dzīvesstāstu, diezgan droši varētu likt uz to, ka tā būs dižpārdoklis. Tas atbilstu Pertu garam.

Komponēšana nav tikai hobijs – Pertu ir absolvējis Sibeliusa akadēmiju Helsinkos. Mūzika ir palīdzējusi ievērojami paplašināt veidu, kā uztveru pasauli, saka Pertu. Paralēli viņu jau vidusskolā aizrāvušas tehnoloģijas un arī mocījušas domas par nākotni, kas viņu aizveda uz Silīcija ieleju, kur topošajam somu futūristam bija iespēja mācīties NASA paspārnē esošajā Singularitātes universitātē. Atgriežoties Somijā, viņu nepameta sajūta, ka ar iegūtajām zināšanām un izpratni ir jādalās. Šī vajadzība bija tik uzstājīga, ka Pertu neatlika nekas cits, kā sākt lektora un iedvesmotāja gaitas. Ceļš izvērtās par īstu ātrgaitas šoseju, un tā nu Pertu ir nākamā izaicinājuma priekšā, un pirms brauciena uz Latviju cenšas gremdēties grāmatas rakstīšanā, lai savas futūrista idejas varētu koncentrētā veidā uzdrukāt uz vecā labā papīra. Un tā būs iespēja savām daudzajām cepurēm, tostarp datortārpa galvas rotai, pievienot vēl vienu, kļūstot par autoru. "Nekad neesmu domājis tā – par ko gan es varētu kļūt? Man patīk ņemt un darīt," ar sevi sarunas sākumā īsi iepazīstina Pertu. Viņa vārdiem runājot, kaislīgākā viņa aizraušanās pašlaik ir izglītība, arī divi no viņa uzņēmumiem darbojas šajā jomā. "Manuprāt, ja vēlamies ieskatīties nākotnē, izglītība ir pirmais, ar ko vajadzētu sākt. Jādomā par to, kādas prasmes mums būs nepieciešamas, kādas kompetences ir jāattīsta. Tieši par to es rakstu savā grāmatā, kuru sauks "The Future Curriculum"," stāsta Pertu.

Nekad neesmu domājis tā – par ko gan es varētu kļūt?
Man patīk ņemt un darīt.

Foto: Privātais arhīvs

Dilemma starp tagadni un nākotni

Pertu pieļauj, ka nākotnē tulkošana no dažādām valodām ar tehnoloģiju palīdzību notiks tieši mūsu ausīs.

Būtiskākais jautājums, ko mums vajadzētu uzdot, ir: vai patiesi dziļā līmenī izprotam, ar ko tieši mēs kā cilvēki nākotnē atšķirsimies no datoriem? Pertu vērš uzmanību, ka pašlaik izglītības sistēma attīsta tādas prasmes, kuras spēj apgūt un izpildīt arī iekārtas. 

"Mašīnas mūsdienās var būt ļoti analītiskas, racionālas un efektīvas. Lai katrs varētu darīt savu darbu, izglītībai jākoncentrējas uz tādām iemaņām, kas piemīt vienīgi cilvēciskām būtnēm," stāsta Pertu. Viņš uzskata, ka nākamā lielā revolūcija nebūs tehnoloģiju revolūcija, bet cilvēku revolūcija. Tāpēc ir jābūt stingrai sapratnei par to, kas mūs padara par cilvēkiem, kas ir tas vērtīgākais cilvēku dzīvē un darbā. "Kāds ir manis kā cilvēka pienesums pasaulei?" Pertu rosina aizdomāties. "Visi zinām tādas cilvēciskas īpašības kā drosme, radošums un līdzjūtība, bet dilemma slēpjas tur, ka šīs prasmes ir ļoti grūti izmērīt. Te es saredzu grūtības ar esošo pieeju izglītības sistēmā – tai patīk salīdzināšana, testi, rezultāti un skaitļi. Esam pieraduši pie nepieciešamības pēc validācijas. Kā attīstīt cilvēciskās īpašības bez salīdzināšanas? Nevaram salīdzināt manu un jūsu empātiju – tas nedarbojas šādā veidā. Varam pieņemt, ka cilvēkiem jāapgūst un ir nepieciešamas kādas konkrētas prasmes, piemēram, programmēšana vai tulkošana, tomēr tas nav labākais veids, kā gatavoties nākotnei. Iespējams, pēc pāris desmitgadēm mums neviena no šīm prasmēm vairs nebūs nepieciešama. Tāpat nākotnē tulkošana no dažādām valodām ar tehnoloģiju palīdzību notiks tieši mūsu ausīs. Tomēr būtiska lieta saistībā ar programmēšanu nemainīsies – tā ir spēja risināt problēmas, un uz to mēs varam visai droši koncentrēties, būvējot nākotnes izglītības modeli, jo šī prasme paliks cilvēku pārziņā daudz ilgāk nekā citas. 

Arī, runājot par valodām, ir kas tāds, kas nemainīsies – kļūs nebūtiska vajadzība pārvaldīt vairākas valodas, taču nemainīsies komunikācijas prasmju nozīmīgums," spriež Pertu. Ieguldot šādu nākotnes prasmju attīstībā, mēs riskējam mazāk. Tik daudz kas strauji mainās jau pašlaik, ka pareizāk ir apzināt un attīstīt tās jomas, kas, paredzams, nemainīsies.

Mazināsies vajadzība pēc skolotājiem-cilvēkiem

Liela daļa mūsdienu skolēnu un studentu ir zaudējuši spēju mācīties pienākuma pēc, viņi nevēlas uztvert informāciju, par kuras noderīgumu viņi nav pārliecināti. Vai tas ir mūsdienu fenomens – bērnu un jauniešu spēja kritiskāk vērtēt to, kas viņiem tiek likts priekšā uz izglītības šķīvja? Pavārs – mūsdienu izglītības sistēma – bieži saņem atpakaļ neaizskartu porciju, jo recepte, izrādās, ir novecojusi. "Šai problēmai nav tikai viena risinājuma. Tomēr izglītību nevajadzētu padarīt par lielveikalu, kur var ienākt un izvēlēties to, ko tajā mirklī sagribas. Mācīšana nākotnē no tā, kāda tā ir tagad, atšķirsies ievērojami. Izglītības sistēma vairs nevarēs nereaģēt, kā tas bijis līdz šim. Ir labi, ja jaunais cilvēks var izvēlēties sekot tam, kas viņu aizrauj. Domāju, ka nākotnē šāda attieksme izpaudīsies vairāk un vairāk," vērtē Pertu.

Bez šaubām mainīsies arī pati mācīšana, somu futūrists prognozē. "Nemainīsies tas, ka mazākajiem bērniem būs nepieciešama saskarsme ar cilvēciskām būtnēm, bet, skolēnam pieaugot, pieaugs spēja strādāt ar interneta materiāliem, un tādā veidā varēs apgūt kursus, ko, piemēram, veidojuši pasaules labākie pasniedzēji. Izmantojot tehnoloģijas, mācīties kļūs daudz vienkāršāk, turklāt process būs ātrāks. Mazināsies vajadzība pēc skolotājiem-cilvēkiem, tāpat kā pazudīs tik daudz citu profesiju, tāpēc jādomā par tādu prasmju attīstīšanu, kas nāk no mūsu cilvēciskās sirds – jau pieminētais radošums, līdzjūtība. Šīs un līdzīgas īpašības savu nozīmīgumu nezaudēs pretstatā tām prasmēm, ko var uzticēt tehnoloģijām," klāsta Pertu.

Spridzināt nevajag

Vai un kā pašlaik strādājošie skolotāji un pasniedzēji var mēģināt gatavoties nākotnei, kas, pēc Pertu domām, ievērojami atšķirsies no pašreizējās situācijas? Vai tas vispār ir praktiski iespējams no pašreiz strādājošo konservatīvo skolotāju skatpunkta? 

"Runājot par nākotnes izglītību, es bieži saku, ka nav nepieciešamības uzspridzināt esošo sistēmu un būvēt visu no jauna. Arī esošajā sistēmā ir labas lietas, no kurām nevajadzētu atteikties. Tas, ko vajadzētu darīt, ir uzdot jautājumu – kādu izaicinājumu risināšanai savulaik tika radīta esošā sistēma? Izaicinājumi ir ievērojami mainījušies, salīdzinot ar situāciju pašlaik. Nepieciešama kritiskāka domāšana par to, kas būtu jāsaglabā un kas – ne. Lai pie tās nonāktu, jāsaprot, kas ir mācīšanās kodols, kāda ir izglītības esence? Tas, ko gribētu sagaidīt no esošajiem skolotājiem, ir lielāka zinātkāre par nākotni un atbrīvošanās no novecojušajiem aizspriedumiem. 

Izglītība ir viena no jomām, kas pēdējo simt gadu laikā ir mainījusies vismazāk. Tikmēr tādas jomas kā, piemēram, autobūve ir mainījušās kardināli. Pertu Polonens

Skolotāju darbs nav viegls, sabiedrības spiediens ir ievērojams. Tāpēc sabiedrībai jābūt gatavai ievērojami ieguldīt skolotāju apmācībā un atbalstīšanā. Patiešām ticu, ka tehnoloģijas, kas mums daudzās lietās palīdz darīt lietas labāk, vairāk palīdzēs arī klases darbā, atvieglojot darbu skolotājiem un pozitīvi ietekmēs skolēnu rezultātus. Tāpēc nevajadzētu cīnīties pret tehnoloģiju ienākšanu skolās. Vien jāatrod pareizais veids, kā integrēt jaunos rīkus skolotāju darbā. Mums nevajadzētu būt akliem un izlikties, ka neredzam, kas mūs sagaida. Dažkārt izglītības sistēma šķiet kā ļoti lēns kuģis, bet, iespējams, mums vienkārši būs vajadzīga lielāka drosme, lai to vadītu," spriež Pertu.

Nevaram turpināt pa vecam

Starp šīs vasaras braucieniem Pertu, noslēpies lauku mājā Somijas mežā ar pašvaku interneta pieslēgumu, raksta savu pirmo grāmatu.

"Izglītība ir viena no jomām, kas pēdējo simt gadu laikā ir mainījusies vismazāk. Tikmēr tādas jomas kā, piemēram, autobūve ir mainījušās kardināli. Kad tiek piedāvāts kāds jauns risinājums, pirmā sabiedrības reakcija bieži vien ir – tas nekam neder. Vispirms ir jāapzinās, ka nepieciešams jauns veids, kā mācīt un mācīties, bet vienlaikus velti gaidīt, ka izmaiņas sniegs labus rezultātus ar pirmo mēģinājumu. Neviens vecāks nevēlas, lai bērni kļūtu par izmēģinājuma trusīšiem. Tomēr eksperimentēšana un izmēģināšana ir fundamentāli būtiska jebkurā nozarē, kas vēlas attīstīties, izglītība nav izņēmums. Tāpēc jāapbruņojas ar pacietību – pirmais jaunais risinājums var arī nedarboties, bet tas nenozīmē, ka mēs varam turpināt pa vecam,» bilst Pertu. 

Skolotāja profesiju Pertu vērtē reizē gan kā talantu, gan profesiju, ko var apgūt. "Ticu, ka aicinājums būt skolotājam ir arī kaislība. No savas pieredzes varu teikt – kad redzu, ka cilvēki, un jo sevišķi bērni, ir kaut ko iemācījušies, tā ir neticami laba sajūta. Ticu, ka citi cilvēki izjūt to pašu. Tajā pašā laikā pedagoģija ir vesela zinātne. Aizrautība no pasniedzēja, kuram patīk viņa darbs, pāriet arī audzēkņos, esmu par to pārliecināts," saka Pertu.

Vispirms veselība, tad mācīšanās

Pertu uzskata, ka nākotnē arvien lielāku nozīmi iegūs eksponenciālās tehnoloģijas. Tās ir informācijas tehnoloģijas, kas pieaug ļoti strauji, nevis lineāri, nodrošinot to, ka fotokameras, mobilie telefoni vai portatīvie datori šodien ir ievērojami labāki, nekā bija pirms desmit gadiem. Pateicoties šim trendam, varam būt droši, ka pat tās tehnoloģijas, kas šodien nestrādā pietiekami labi, spēs paveikt savu darbu daudz labāk jau tuvāko pāris gadu laikā.

Pertu par tehnoloģiju arvien pieaugošo lomu nākotnē runā daudz, bet kā ir ar būšanu dabā un savienojumu ar dabu – vai dabai būs vieta nākotnes izglītības modelī? «Jo vairāk tehnoloģiju izmantosim, jo lielāka būs nepieciešamība uzturēties dabā. Dabu nekad nevarēsim aizvietot ar ko citu. Jo vairāk būs viens, jo vairāk būs nepieciešams otrs. Tieši tāpēc pašlaik esmu šajā nelielajā lauku mājā meža vidū, te ir vieglāk apzināties, kas patiesībā mūs virza uz priekšu. Neviens pirms desmit gadiem nespēja prognozēt, ka cilvēkiem radīsies nepieciešamība pabūt no tehnoloģijām brīvās zonās. Tikai tagad ieraugām, ka tehnoloģijām ir arī negatīva ietekme, tās mums var likt justies slikti. Tas mums māca, ka tehnoloģiju izaugsme nav tikai viennozīmīgi pozitīva, tāpat kā daudzas lietas. Tāpēc laiks, ko pavadām dabā un bez interneta pieslēguma, kļūs arvien svarīgāks. Patiesībā katru reizi, kad mums ir iespēja garlaikoties, mēs trenējam savu radošumu un iztēli. Tāpēc es vēlētos, lai būšana dabā kļūtu par ievērojamu daļu no mācību procesa. Psihologs Hovards Gardners iedala cilvēkus pēc deviņiem intelekta tipiem, no kuriem starp loģisko domāšanu un muzikālo intelekta tipu ir arī dabiskā interese par dabu. Pašlaik skola fokusējas tikai uz pāris no šiem intelekta tipiem, bet vajadzētu skatīties plašāk.»

Nākotnes izglītībā vietu vajadzētu atrast arī meditācijai un apzinātības praksēm, uzskata Pertu. "Patiesībā lielākā no manas topošās grāmatas sadaļām būs par cilvēka labsajūtu un refleksiju. Tas ir tikpat būtiski kā būt dabā un kustēties. Ja mūsu ķermenis un prāts nav veseli un priecīgi, tad pilnvērtīgs mācīšanās process nemaz nav iespējams. Nesen izskanēja visai biedējoša prognoze – jau 2030. gadā starp izplatītākajām slimībām būs garīgās veselības saslimšanas. Tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar mūsu bērniem, viņi nejūtas labi pašreizējos apstākļos. Tāpēc visos aspektos garīgā un fiziskā veselība ir prioritāte numur viens. Tas ir pamats," pārliecināts ziemeļu futūrists.


Inovāciju un tehnoloģiju festivāls "iNOVUSS" norisināsies no 30. augusta līdz 1. septembrim Lucavsalā. Ieeja pasākumā būs bez maksas, bet plašāka informācija par festivālu meklējama "iNOVUSS" mājaslapā, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras "Facebook" lapā.


Foto: DELFI
Projekta ''iNOVUSS idejas'' veidotāji: projekta saturs tapis sadarbībā ar "iNOVUSS , dizains - Artis Gulbis, izstrāde - Artis Dzundza, projektu vadītājas - Marta Cīrule, Kristīne Melne.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.