Projektu atbalsta
Sponsor Logo
Foto: Publicitātes foto

Vai Latvija kļūs par meža terapijas tūrisma karsto punktu?

Mežu ieraudzīt jaunā gaismā aicina ekopsihologs vācietis Martins Kiems (Martin Kiem), kurš Dienvidtiroles Alpos izveidojis kompāniju ar zīmīgu nosaukumu "Frontier Wellbeing". Japānā meža pozitīvā ietekme uz garīgo un fizisko veselību ir atzīta ārstniecības joma, ASV, Jaunzēlandē un Vācijā meža labumus pēta un novērtē, taču kopumā Eiropā tas ir jaunums. Mežiem bagātā un mazapdzīvotā Latvija ir lieliska vieta, lai veidotos par tūrisma galamērķi tiem, kas vēlas sevi atrast no jauna. Mežā. Mūsu zaļā bagātība ir gauži neizmantots potenciāls, uzskata Martins.

Stresa zaļā pretinde

Meža peldes un meža terapiju kā jaunu metodi pamazām sāk iepazīt Eiropā un nu arī Latvijā. Tas notiek pateicoties Martinam, kurš, šo pieeju popularizējot, strādā pie tā, lai mežs tiktu izvilkts no vecmāmiņas skapjaugšas un atkal celts gaismā. Mērķis, savienojot šo senču mantojumu ar mūsdienu pieeju, ir ārstēt modernās pasaules lielāko sērgu – stresu. Tā samazināšana, asinsspiediena normalizēšana, ķermeņa aizsargspēju paaugstināšana ir tikai daži zibšņi no kopējā ieguvumu salūta, kas notiek, cilvēkam regulāri veltot laiku tam, lai saplūstu ar mežu.

Martins Vācijā šajās zinībās ievada interesentu grupas, viņš ir apmācījis arī cilvēkus no Latvijas. Pie viņa izglītojas dažādu jomu kouči, viesnīcu īpašnieki, labsajūtas industrijas pārstāvji, arī ārsti – visi, kuri vēlas paplašināt profesionālos apvāršņus, integrējot meža peldes savā turpmākajā darbā. Meža peldes, ko var baudīt ikviens, un meža terapija, ko izmanto pie konkrētām diagnozēm, nav stingri nodalāmas, un neviena no tām nav tikai pastaiga mežā. Tāpat kā nirstot ūdenī, arī ienirstot mežā, kārtīgi jāieelpo. Iekļaujoties meža vidē, saasinās sajūtas. Savukārt attālināšanās no dabas un pilsētas vide šos svarīgos jutekļus notrulina, jo dabiskais aizsargmehānisms, iekāpjot trolejbusā vai iepērkoties lielveikalā, liek ierauties savā čaulā un turēties saspringumā. Mežs palīdz atkal no čaulas izkļūt, izlīdzsvaroties. 

Senču gudrība kā inovācija

Martins Kiems uzskata, ka inovācijai ne vienmēr jāizpaužas kā jaunradei. Izcelt no senču mantojuma sendienu izpratni par meža labvēlīgo un daudzpusīgo ietekmi uz garīgo un fizisko veselību un savienot ar zinātni arī ir inovatīvi, saka Martins. Vienalga – Vācijā, Itālijā, Latvijā vai jebkurā citā zemē, daba un arī mežs uz cilvēkiem iedarbojas vienlīdz pozitīvi, jo šāds mehānisms vienkārši ir iekodēts cilvēka dabā. Reti kurš to nesajūt, kaut vai neapzināti, vai būtu gatavs šādu apgalvojumu noliegt.

Iedomājieties, kā pieaugs cilvēces saikne ar dabu, ja mēs sāksim mežu kā garīgās un fiziskās veselības atjaunošanas avotu integrēt vēl citos virzienos, ne tikai viesnīcu vai labsajūtas industrijā! Martins Kiems

Tas šķiet tik vienkārši, taču tajā pašā laikā procesi, kas ar cilvēka ķermeni un psihi notiek dabā, ir pietiekami sarežģīti. Martins kā psiholoģijas pētnieks skaidro, ka abas jomas – dabu un cilvēka psihi – vieno jauns virziens, ko dēvē par ekopsiholoģiju. Jēdziens ietver cilvēka sadarbību ne tikai ar mežu. Trauksmi un spriedzi var mazināt arī pļavā, kalnos vai piemājas dārziņā. Ir vēl kāds pozitīvs aspekts bez tā, ka cilvēki, kas ļāvušies meža peldes burvībai, kļūst mierīgāki un spēj uz sevi un pasauli skatīties pavisam citām acīm. Meža peldes sniedz labumu arī fiziskajam ķermenim, un arī par šo jomu tiek veikti pētījumi, tostarp par to, kā mežs uzladē imunitāti. Tāpēc ikviens, kuru savažojis ikdienas stress, tiek aicināts izbaudīt meža peldes, bet tie, kuriem ir veselības problēmas, atbalsta personas vadībā var baudīt dziedināšanu caur meža terapiju. 

Iekļaujoties meža vidē, saasinās sajūtas. Savukārt attālināšanās no dabas un pilsētas vide šos svarīgos jutekļus notrulina, jo dabiskais aizsargmehānisms, iekāpjot trolejbusā vai iepērkoties lielveikalā, liek ierauties savā čaulā un turēties saspringumā.

Foto: Shutterstock

Biznesa potenciāls biezoknī

Svaigais meža gaiss, kurā tā vien gribas ienirt, smaržo pēc jaunas nišas tūrisma nozarē.

Meža peldes un meža terapija ir jauna nozare pasaulē un jaunums arī Latvijā. Tajā pašā laikā mežs ir cieši savijies ar latvisko identitāti, jo meži taču klāj vairāk nekā piecdesmit procentus mūsu valsts teritorijas. Martinu sajūsmina šis fakts, jo, kā viņš to saskata, mežainība paver iespējas Latvijai sevi pieteikt tūrisma pakalpojumu eksportā, piedāvājot mūsu mežus kā reālu tūrisma produktu. Piemēram, Vācijā vai Itālijā satiksmes radītā trokšņa, dabas piesārņojuma un urbānās vides pārspēka dēļ tas ne visur ir iespējams. Taču Latvijā ir daudz nomaļu mežu, kas faktiski ir visiem pieejama bezmaksas dziednīca.

Patiešām bezmaksas? Tomēr nē, saka Martins, jo viņš jaunajā jomā saskata arī lielu biznesa potenciālu. Svaigais meža gaiss, kurā tā vien gribas ienirt, smaržo pēc jaunas nišas tūrisma nozarē, Martins ir pārliecināts. Viņš savu pakalpojumu mērķē aktīvi strādājošajiem, kas sevi dāsni tērē profesionālajā dzīvē. Atgūt pašiem sevi šiem cilvēkiem var palīdzēt mežs, uzskata Martins. Viņš fokusējas uz šo grupu, un tie ir cilvēki, kuriem ir nauda, lai samaksātu par šiem produktiem. Cilvēku pasaules stresa stīgai arvien nospriegojoties, pieprasījums pēc jaunā produkta augs, viņš tic. Martins ir līdzautors pagaidām tikai vāciski izdotajai grāmatai "Mežs dara labu" ("Wald tut gut"), aicinot lasītājus "uzpildīt degvielu un uzasināt savas sajūtas". Iespējams, grāmata varētu tikt tulkota latviski, saka Martins. Grāmatā ir gan bioloģes augu ekspertes Karinas Greineres (Karin Greiner) domas, gan Martina psiholoģisko vingrinājumu apraksti, lai cilvēki varētu paši vadīt savas mežu peldes, iegūstot "esenci no mežu spēka". 

Mežainība paver iespējas Latvijai sevi pieteikt tūrisma pakalpojumu eksportā, piedāvājot mūsu mežus kā reālu tūrisma produktu. 

Foto: Shutterstock

Mežs pieņem visus

Meža peldēm ir arī kāds blakusefekts – tās maina cilvēku domāšanu, novērojis Martins. Izfokusējoties laukā no sava spriedzes rāmja, var sākt saskatīt nianses dabā un sevī. Un domāšana mainās ekoloģijas virzienā – cilvēki sāk domāt un rīkoties dabai draudzīgāk. Tādējādi mežu nedrīkst uztvert kā tādu konvencionālo kviešu lauku, kuru audzē un cērt naudas dēļ, nedomājot par augsni, kukaiņiem, dzīvniekiem, kaimiņiem. Mežs ir kaut kas daudz lielāks par materiālo resursu ieguves vietu, Martins vērtē.

No tā varētu iegūt daudz plašāka sabiedrība, ja Martina popularizētā izpratne par mežu Eiropā un arī Latvijā integrētos arī citās jomās ārpus labsajūtas nozares, piemēram, medicīnā. Jau pašlaik šīs metodes Martina audzēkņi izmanto, piemēram, strādājot ar psihiatrijas pacientiem un cilvēkiem, kas cieš no depresijas. Mežs kā terapeits der ikvienam – vecam, jaunam, vīriešiem un sievietēm, bet nākotne gaida arī meža izmantošana speciālām grupām, piemēram, Amerikā ir panākumi to pielietojot veco ļaužu aprūpes iestādēs. Martins nešaubās, ka viņa izgaismotā nozare attīstīsies: "Iedomājieties, kā pieaugs cilvēces saikne ar dabu, ja mēs sāksim mežu kā garīgās un fizikās veselības atjaunošanas avotu integrēt vēl citos virzienos, ne tikai viesnīcu vai labsajūtas industrijā!"


Inovāciju un tehnoloģiju festivāls "iNOVUSS" norisināsies no 30. augusta līdz 1. septembrim Lucavsalā. Ieeja pasākumā būs bez maksas, bet plašāka informācija par festivālu meklējama "iNOVUSS" mājaslapā, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras "Facebook" lapā.


Projekta ''iNOVUSS idejas'' veidotāji: projekta saturs tapis sadarbībā ar "iNOVUSS , dizains - Artis Gulbis, izstrāde - Artis Dzundza, projektu vadītājas - Marta Cīrule, Kristīne Melne.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.