Biznesa inkubatoru neizmantotās bezmaksas iespējas: nezināšana?
Foto: Publicitātes foto

Esam redzējuši inkubatorus, kuros labvēlīgi radītos apstākļos no olas izšķiļas putnēni. Zināmas paralēles var vilkt ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoriem: arī tajos tiek radīti visi labvēlīgie apstākļi un sniegta palīdzība, lai no biznesa idejas "izšķiltos" sekmīgs, patstāvīgs uzņēmums. Tomēr ne visi uzdrīkstas spert pirmo soli, lai īstenotu savu sapni – kļūt par veiksmīgu uzņēmēju. Kas attur: nezināšana, bailes vai arī kādi, tautā iesakņojušies, mīti? Mēģināsim viest skaidrību. Kā teica viens no intervētajiem: "Uztveriet šo kā zīmi no augšas, ka ir īstais laiks veidot savu biznesu!" Šo iespēju jāizmanto, jo no 1. līdz 22. martam notiek jauno dalībnieku uzņemšana biznesa inkubatoru programmās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Daugavpils biznesa inkubatorā pārstāvēts plašs nozaru loks ar dažādiem projektiem. Kopš 2017. gada šajā inkubatorā ir izauguši 50 uzņēmumi. "Pēdējā laikā arvien biežāk parādās IKT nozares idejas, ir ļoti daudz ražošanas un arī daži pakalpojumu sfēras projekti. Pirmsinkubācijas programmā ik gadu pie mums darbojas 35 – 40 dalībnieku, bet inkubācijā šobrīd ir 29 uzņēmumi. Divreiz gadā notiek uzņēmumu izvērtēšana un jaunu dalībnieku uzņemšana. Daži no uzņēmumiem ir sasnieguši maksimālo četru gadu laika periodu inkubācijā, kurā kļūst patstāvīgi un mūs pamet. Savukārt ja uzņēmums kaut kādu iemeslu dēļ uzrāda sliktus izaugsmes rezultātus, stagnē un neattīsta savu biznesu, mums jāšķiras, un atbrīvojas vieta jauniem dalībniekiem. Pašlaik šo gadu laikā sadarbību esam izbeiguši ar 21 uzņēmumu. Tāpēc šogad pavasarī un visticamāk arī rudenī uzņemsim piecus jaunus dalībniekus inkubācijas programmā un ap divdesmit dalībnieku pirmsinkubācijā. Pirmsinkubācijas programmā ir lielāka dalībnieku mainība: pusgada laikā daži no viņiem nolemj turpināt darbību inkubācijā, daži pamet programmu, jo saprot, ka bizness nav viņiem domāts. Tas arī nav slikts rezultāts, jo rodas sapratne: vai es varu vai nevaru, vai biznesa ideja ir tikai ideja, vai tomēr tā ir, kā es ironiski saku, biznesa halucinācija. Pirmsinkubācijas procesā to visu noskaidrojam. Tā ir kā sagatavošanās pirms lielā starta," stāsta LIAA Daugavpils inkubatora vadītājs Andrejs Zelčs.

Viņš norāda, ka jaunie uzņēmēji īpaši novērtē biznesa skolu – konsultatīvo atbalstu, kurā ir lekcijas par dažādām aktuālām tēmām – viss, kas biznesu sākot, ir jāzina. Vērtīga iespēja ir strādāt koprades telpās (tās gan pandēmijas dēļ ir slēgtas) un iekļauties kopienā. Savukārt inkubācijas procesā uzņēmēji līdztekus konsultatīvajam atbalstam, kopradei un kopienai novērtē un aktīvi izmanto finansiālo atbalstu attīstībai – grantus. "Mēs piešķiram grantus pakalpojumiem un iekārtām, vai arī izejvielu iegādei. Ja uzņēmējam, piemēram, jāizstrādā logotips, kāda sarežģītāka mājas lapa, jāmaksā par grāmatvedības pakalpojumiem utt., šādu pakalpojumu atbalsts ir līdz 10 000 eiro jeb līdzfinansējam 50% no izmaksām. Tas nozīmē: ja uzņēmējam mājas lapas izstrāde maksā 20 000 eiro, mēs 10 tūkstošus varam līdzfinansēt no savas puses. Līdzfinansējums iekārtām un izejmateriāliem ir līdz 5 000 eiro. Šādus grantus katrs gada laikā var saņemt 12 reizes. Kopējo summu ierobežo t.s. de minimis, un tā ir 200 000 eiro katram uzņēmējam trīs gadu laikā. Izvērtējam, lai saņemtais grants veicinātu uzņēmuma tālāko attīstību: rastos jauns produkts, tiktu atrasti jauni tirgi vai noieta kanāli utt. Tas tiek darīts ar domu: lai uzņēmums, nākotnē paliekot bez inkubatora atbalsta, pats saviem spēkiem spēj turpmāk attīstīties," skaidro Zelčs.

Daugavpils inkubatorā ir daudz labu piemēru uzņēmēju izaugsmei. Piemēram, ir uzņēmums, kas ražo bērnu dizaina lietas – spilvenus, vigvamus u.c. Četru gadu laikā šis uzņēmums paplašinājis noietu un produkciju eksportē uz 31 valsti. No nulles ir izveidots uzņēmums, kas ražo suņu graužamos kaulus no biezpiena. Tie tiek gatavoti ilgstošā procesā (kaulus kaltē divus mēnešus), pēc himalajiešu receptūras. Uzņēmums šo produkciju eksportē uz 12 valstīm, un tā apgrozījums jau sasniedzis pusmiljonu eiro. Vēl kāds uzņēmums radās no idejas, izgāja pirmsinkubācijas procesu un nu ražo džemus HORECA sektoram – viesnīcām, restorāniem. Divu gadu laikā tika izveidots uzņēmums, palaista ražošanas līnija, nokomplektēts darbinieku sastāvs, un pirmie džemi jau ir uz brokastu galda.

Gribu novēlēt tiem, kas domā “vai man vajag inkubatoru”, neatlikt lēmuma pieņemšanu uz rītdienu. Daudzi gaida kādu zīmi no augšas, tad uzskatiet – šī ir zīme no augšas, ko tik ilgi gaidījāt, lai sāktu savu biznesu! Galvenais nav idejas vai naudas trūkums, bet gan uzņēmēja spējas un vēlme darīt. Ja viņš cīnīsies, mēs – kopā ar viņu! LIAA Daugavpils inkubatora vadītājs Andrejs Zelčs

Rīgā plaukst jaunas radošas idejas

Latvijā vienīgais Radošo industriju inkubators darbojas pēc tiem pašiem principiem kā citi biznesa inkubatori, arī grantus piešķir pēc tiem pašiem nosacījumiem. Vienīgā atšķirība ir tā, ka uz šo inkubatoru biedriem neattiecas reģionālais princips, t.i., tajā var iestāties no visas valsts un tajā tiek atbalstīti tikai radošo industriju uzņēmēji.

"Radošās industrijas ir tās, ko noteikusi Kultūras ministrija, piemēram, dizains (mode, vides, mēbeles u.c.), arhitektūra, arī populārā mūzika – daudz radošu jomu. Lai mēs sniegtu kvalitatīvu, mūsu kapacitātei atbilstošu pakalpojumu, esam sapratuši, ka optimālais uzņēmumu skaits mūsu inkubatorā ir ap 35. Pašlaik pie mums "aug" 36 biznesa idejas, bet ar sešiem pārtrauksim līgumu. Uzņēmumu skaits mainās četras reizes gadā, jo divas reizes mēs uzņemam un divreiz pārskatām sasniegto. Ir uzņēmumi, kuru maksimālais termiņš inkubatorā – četri gadi – beidzas. No 1. līdz 22. martam uzņemsim septiņus jaunus dalībniekus," stāsta LIAA Radošo industriju inkubatora vadītāja Karine Kalniņa.

Viņa atzīst, ka uzņēmējiem, neatkarīgi no jomas, kurā darbojas, izaicinājumi ir līdzīgi, tādēļ, piemēram, mācības ir par līdzīgām tēmām: uzņēmuma startēģija, mārketings, pārdošanas un eksporta prasmes, digitālo kanālu attīstība utt. "Mēs, domājot par inkubatora specifiku, piemeklējam šai jomai atbilstīgus ekspertus-lektorus. Piemēram, ja ir lekcijas dizaina uzņēmumiem, viņiem noder šīs jomas eksperta padoms. Mums ir izveidojusies laba sadarabība ar Elīzu Drāznieci, kurai ir starptautiska pieredze zīmolu attīstīšanā," saka viņa.

Inkubatorā sastopamas daudzas, izcilas biznesa idejas. Darbojas uzņēmējs, kas radījis skaņu iekārtu "Babbit"– inovāciju ar eksporta potenciālu, ir vairāki dizaina jomas uzņēmumi. Piemēram, Latvijā labi zināmā "Mamma lampa" uzņēmuma dizainere Ieva Kalēja kopā ar Anniju Mežgaili izveidoja jaunu zīmolu "Details" (Design Tails), kas rada dizaina priekšmetus dāvanu segmentā. Inkubatorā aug arī populārā grupa "Carnival Youth", jo arī tas ir uzņēmums, kuram noder atbalsts.

20 minūšu darbs ar papīriem: tā nav liela birokrātija!

Gan Zelčs, gan Kalniņa atspēko mītu, ka inkubatora programmā ir liela birokrātija, ka procesi ir lēni un smagi. "Birokrātija pie mums ir maksimāli maza. Mēs strādājam tikai ar uzņēmēju pašu vajadzībām. Varam salīdzināt... Piemēram, Altum programmās, lai pieteiktos finanšu atbalstam, no uzņēmēja vajag pieteikumus, naudas plūsmas, prognozējamās bilances vairākiem gadiem uz priekšu. Pie mums, lai tiktu inkubatorā, nepieciešams tikai pieteikums un provizoriska naudas plūsma – nekas vairāk. Tāpat arī ar grantu saņemšanu. Lai uzrakstītu pieteikumu, vajag 15-20 minūtes: vai tas ir daudz prasīts par, piemēram, 10 000 eiro atbalstu? Bieži ir gadījumi, kad no rīta saņemam granta pieteikumu, bet jau vakarpusē nauda ir uzņēmēja kontā. Uzņēmēji novērtē, ka mums ir maza birokrātija un spējam veidot brīvu, radošu kopienu: mēs visi strādājam kopā," saka Zelčs.

Šī programma nav kā privātais atbalstītājs-sponsors, kurš var darboties pēc saviem ieskatiem un principiem. Mums nepieciešama sistemātiska, visiem saprotama un godīga procedūra, jo caur inkubatoriem iziet simtiem uzņēmumu. Dažkārt tas no uzņēmēja prasa zināmu laiku, lai aizpildītu kādus dokumentus, bet, ja vēlas saņemt naudu, kura nav jāatdod, pat ja ideja nerealizējas, tad taču var sakoncentrēt spēkus un dokumentus aizpildīt. Mēs, inkubatoru darbinieki, esam atsaucīgi un arī fleksibli, vienmēr katram gadījumam veltām savu uzmanību, lai palīdzētu. LIAA Radošo industriju inkubatora vadītāja Karine Kalniņa

Uzņēmēji: inkubators kā paātrinātājs ideju realizācijā

Latviešu indīroka grupa "Carnival Youth", ko veido Roberts Vanags un brāļi Edgars un Emīls Kauperi, ir viena no veiksmīgākajām jaunās paaudzes grupām ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Grupa Radošo industriju inkubatorā darbojas jau trešo gadu. "Grupas dalība inkubatorā mums ir devusi iespējas vairāk darboties ārpus Latvijas. Jaunai grupai, lai nosegtu izdevumus pirmajiem pūliņiem, rociņas ir par īsu, bet ar atbalstu tas ir iespējams!" saka mūziķi.

Grupas menedžere Guna Zučika piebilst, ka darbs mūzikas grupā nav tikai radošais process, būtiski ir arī pārzināt mārketingu un uz to attiecas tie paši uzņēmējdarbības principi kā uz ikvienu uzņēmumu. "Mēs jau iepriekš bijām guvuši pieredzi LIAA ārējo tirgu apguves programmā, tāpēc zināma pieredze ar "papīru rakstīšanu" bija iegūta. Pirmo reizi tas varbūt liekas sarežģīti, bet ar katru reizi ir vienkāršāk. Neviens jau naudu tā – par sakaistām acīm – nepiešķir, nākas nopūlēties, pamatot vajadzību, ir jāpacīnās – kā jau biznesā notiek. Inkubatora cilvēki ir ļoti pretimnākoši, un, lai gan tajā apvienotas dažādas radošas jomas: mūzika, kino, tehnoloģijas, dizains u.c., un katram ir sava specifika, darbinieki iedziļinās un izprot šīs īpatnības. Šis, kovidlaiks, vēlreiz pierāda, cik svarīgi, lai arī radošo cilvēku un grupu praktiskā dzīves puse ir sakārtota: lai beidzoties iespējai aktīvi koncertēt, tiktu nodrošināti arī dažādi citi ienākumu avoti," saka Zučika.

"Carnival Youth" īpaši novērtē noderīgās zināšanas, ko var iegūt inkubatorā, kā arī iespēju izmantot grantu līdzfinansējumu.

Darbošanās starptautiski prasa ievērojamus līdzekļus, un radošajām industrijām nav nemaz tik daudz iespēju, kur šim mērķim iegūt finanses. Tādēļ tas bijis liels atspaids, tāpat kā sniegtās konsultācijas un padomi mārketinga un tirgu apguves jomā. "Carnival Youth" menedžere Guna Zučika

Ģimenes uzņēmuma SIA "Snores" ražotnē Tīnūžos Ikšķiles pusē, iedvesmojoties no Montesori pedagoģijas un saviem bērniem, no bērza finiera top bērnu mēbeles ar zīmolu "Ette Tete". Uzņēmums biznesa inkubatorā bija kopš 2017. gada, nu rit pēdējie mēneši, jo būs beidzies inkubācijas periods, stāsta Linda Riekstiņa-Šnore, "Snores" līdzīpašniece. "Viennozīmīgi – inkubators ir devis savu artavu uzņēmuma attīstībā. Vai mēs nebūtu sasnieguši tādu līmeni un attīstījušies bez inkubatora? Tāpat jau darītu un būtu tikuši kaut cik tālu. Jautājums: vai tik tālu, cik esam tagad?" saka viņa. Par pavadīto laiku inkubatorā Linda atminas, ka "pirmajā gadā bija vairāk dažāda veida mācības un mentorings. Tagad, pēdējos gados, mums šīs lietas ir mazāk aktuālas, toties aktīvi izmantojam dažādus grantus, finansiālo atbalstu, jo tā mums atbrīvojas pašu līdzekļi, kas ļauj attīstīties vēl straujāk".

Šie gadi inkubatorā ir līdzējuši uzņēmuma izaugsmei. "Snores" ražotnē tapusī produkcija iemantojusi lielu popularitāti visā pasaulē: 99% tiek eksportēti uz vairāk nekā nekā 50 valstīm. Produkcija tiek pārdota tikai e-vidē (Amazon, pašu mājas lapā u.c. vietnēs). Tiek ražoti trīs produkti, kuru mērķauditorija ir bērni no viena līdz četru gadu vecumam: kāpslītis divās vesijās (parastais kāpslītis un kāpslītis, kuru iespējams transformēt par galdiņu) un Pikleres trijstūris, kas ir modificējams dažādās formās un pa ko bērns var brīvi pārvietoties – kāpelēt un rāpties. Izstrādes procesā ir arī jauni produkti, par kuriem uzņēmēja vēl nebija gatava stāstīt. Pašlaik vienīgais vēl straujāku izaugsmi bremzējošais faktors ir ražošanas jaudas. 2000. gadā kopumā tika saražoti ap 20 000 produktu, bet pieprasījums bijis lielāks. Ražotnē Tīnūžos tiek nodarbināti 28 cilvēki.

"Būt inkubatorā noteikti ir vērts, tāpēc jāpiesakās! Vienalga, kādā stadijā būtu ideja vai uzņēmums, būšana starp tādiem pašiem iesācējiem – jauniem uzņēmumiem, dod daudz. Tu redzi, ka necīnies viens, ka arī blakus ir līdzīgas problēmas. Vai procesi ir lēni un birokrātiski? Es visam pretim lieku ieguvumu. Kad mums ideja bija tikko dzimusi, piesaistījām Leader projekta naudu. Tad bija jāraksta apjomīgs projekts, lai saņemtu Eiropas naudu. Ja beigās saņem 70% līdzfinansējumu, tad liekas, ka birokrātija bija niecīga. Arī šeit nav nemaz tik daudz "papīru", kas jāpilda, un, kad reizi tam esi cauri gājis, vēlāk ir vieglāk. Ja inkubators subsidē 30% izejmateriālu iepirkumam, kāpēc nepacensties?" uzskata uzņēmēja.

LIAA biznesa inkubatori ir Latvijas un Eiropas Savienības atbalsta programma kopš 2017. gada, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas. Tā ir lielākā jauno uzņēmumu kopiena un kontaktu tīkls Latvijā ar pieeju LIAA pārstāvniecībām 18 pasaules valstīs. Kopumā Latvijā darbojas 13 LIAA biznesa inkubatori Daugavpilī, Jūrmalā, Jelgavā, Kuldīgā, Liepājā, Madonā, Ogrē, Rēzeknē, Siguldā, Talsos, Ventspilī, Valmierā un Radošo industriju inkubators Rīgā.

Biznesa inkubatoros ir pieejamas divas programmas: pirmsinkubācijas programma, kas ilgst sešus mēnešus, ir piemērota ideju autoriem, kuri vēl ir tikai ceļā uz savu produktu vai pakalpojumu, bet inkubācijas programmā darbojas tie uzņēmumi, kuri jau ir izstrādājuši savus produktus vai pakalpojumus un uzsākuši to realizāciju.

Līdztekus apjomīgai un noderīgai mācību programmai, profesionāļu konsultācijām un mentoringam, kā arī plašajai jauno uzņēmēju kopienai, tiem, kas jau sākuši realizēt savu biznesa ideju, ir iespēja saņemt 50% līdzfinansējumu dažādiem pakalpojumiem un iekārtām vai arī 30% līdzfinansējumu izejmateriālu un izejvielu iegādei. Dalība biznesa inkubatoros ir bez maksas, un arī līdzfinansējums gadījumos, ja uzņēmumam ideja nerealizējas vai tas pamet inkubatoru, nav jāatmaksā.

Iestāties var tajā inkubatorā, kura darbības teritorijai atbilst fiziskas personas vai uzņēmuma faktiskās darbības vai juridiskā adrese. Lai uzņēmējs nokļūtu pirmsinkubācijas vai inkubatora programmā, tā pieteikumu un ideju izvērtē īpaša komisija. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai ideja (produkts / pakalpojums) būtu globāli konkurētspējīgs, jo inkubācijas dalībnieku un biznesa inkubatora kopīgais uzdevums ir attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, palielinot dalībnieku resursus un zināšanas, lai nākotnē inkubācijas atbalstu saņēmušais komersants var darboties patstāvīgi, kļūstot par globāli konkurētspējīgu un eksportējošu uzņēmumu.

No 1. līdz 22. martam ir izsludināta jauno biznesa inkubatoru dalībnieku uzņemšana, un šogad izstrādāta īpaša pirmsinkubācijas programma tiešsaistē arī diasporas pārstāvjiem ārvalstīs, mudinot tos uzsākt savu biznesu un savas idejas realizēt Latvijā. Paredzēts, ka biznesa inkubatoru programma ilgs līdz 2023. gada 31. decembrim.

Vairāk informācijas un kontaktus var atrast šeit.

LIAA biznesa inkubatoru programmu finansē Latvijas Republika un Eiropas Reģionālais attīstības fonds projektā "Reģionālie biznesa inkubatori un Radošo industriju inkubators"

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Altum Amazon Carnival Youth Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam