Jauna kārtība virtuālajā tirgusplacī – Eiropa ceļā uz drošu digitālo vidi
Foto: Ivars Ijabs, Eiropas Parlamenta deputāts

Vēsturiski nozīmīgākais likumdošanas akts, kas regulē sociālos medijus, – par ES Digitālo pakalpojumu tiesību aktu "The New York Times" raksta kādreizējā "Facebook" darbiniece Frensisa Haugena (Frances Haugen). Viņas vārds pasaules medijos pērn izskanēja saistībā ar paziņojumiem par "Facebook" pieaugošo ietekmi uz sabiedrību, ko tehnoloģiju milzis nekontrolē, cenšoties gūt lielāku peļņu. Eiropas Parlamentā panāktā vienošanās par jaunu, visaptverošu regulējumu digitālajām platformām atvērs priekškaru, aiz kura slēpjas sociālo mediju darbības principi, kas ļaus mazināt manipulācijas ar informāciju un cilvēku prātiem, kā arī ierobežos krāpšanos e-komercijas vietnēs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Digitālo pakalpojumu tiesību akta (DPA) uzmanības lokā ir ne tikai sociālo mediju platformas, bet visi lielie digitālo pakalpojumu sniedzēji, kuri mūsdienās ietekmē cilvēku izvēles iepērkoties, veido cilvēku viedokļus sazinoties un nemanāmi ietekmē mūsu ikdienu. Likuma mērķis ir panākt, lai lielās sociālo mediju platformas būtu atbildīgākas par to, kāds saturs tajās tiek publicēts, kā arī, lai novērstu krāpnieciskas darbības e-komercijas platformās. Viss, ko uzskatām par nelikumīgu un apkarojamu reālajā pasaulē, būtu jāattiecina arī uz digitālo pasauli. Šī likuma ieviešana ES dalībvalstīs nozīmē konkrētu uzraudzības funkciju deleģēšanu kādai no uzraudzības iestādēm (t.s. kontaktpunkti), lai panāktu, ka digitālās platformas ievēro jaunos noteikumus. Vienlaikus jāapzinās, ka jauni regulējumi un prasības var mazināt jaunu uzņēmumu veidošanos un inovāciju procesus esošajos digitālajos uzņēmumos, tāpēc būtu jāveido vienoti principi vai vadlīnijas par DPA ieviešanu un interpretēšanu Eiropā, lai izvairītos no pārāk stingrām prasībām un pārregulēšanas riska.

Algoritma "atvēršanas" nozīme

Viens no būtiskākajiem elementiem jaunajā tiesību aktā ir nosacījums, kas liek lielajām digitālajām platformām publiskot informāciju par algoritmu, kas ir platformas darbības pamatā. Publiskot gan šajā gadījumā nenozīmē padarīt šos algoritmus pieejamus ikvienam (kas diez vai plašākai sabiedrībai būtu noderīgi), bet padarīt šo informāciju pieejamu atbildīgajām iestādēm. Tas ļautu saprast, ciktāl sociālo mediju platformu "uzvedība" ir manipulatīva, vienu satura veidu uzsverot, citu padarot mazāk pamanāmu. Vai platformas apzināti programmētas tā, lai varētu veidot viedokli par un pret kaut ko? Kā sociālie mediji, veicinot t.s. informācijas "burbuļu" veidošanos, veicina sabiedrības radikalizēšanos? Proti, vai to uzbūvē būtu jāveic kādas izmaiņas, kas atbrīvotu mūs no slēptas ietekmes, no mākslīgi vadītas sabiedriskās domas, pārkāpjot demokrātijas pamatprincipu – cilvēka brīvību.

Ja par komerciāla rakstura vietnēm ir skaidrs, ka tās veidotas, lai digitālajā vidē iespējami intensīvi pievērstu cilvēku uzmanību tam vai citam produktam/ pakalpojumam, tad par sociālo mediju platformām, kurās saturs bieži vien ir pielīdzināms plašsaziņas līdzekļu saturam (sociālie mediji kā ziņu kanāls), ir daudz jautājumu. Jo plašsaziņas līdzekļu darbību regulē likums un uzrauga atbildīgās iestādes, bet sociālo mediju platformas pagaidām ir no šādas pārraudzības pilnībā brīvas. Atvērtība būtu pirmais solis, lai iedibinātu vienotus un saprotamus spēles noteikumus arī virtuālajā pasaulē.

Patiesība par "patiesību" veidošanos

Ko DPA dos ikvienam cilvēkam – digitālo platformu lietotājam? Pirmkārt, tas ļaus cilvēkiem vairāk kontrolēt to, ko viņi redz tiešsaistē – lietotājiem būs pieejama pilnvērtīga informācija par to, kāpēc viņiem tiek ieteikts konkrēts saturs, un viņi varēs izvēlēties iespēju, kas neietver t.s. profilēšanu. Iecerēts, ka DPA aizliegs mērķorientētu reklāmu nepilngadīgām personām, un nebūs atļauts izmantot tādus sensitīvus datus kā seksuālā orientācija, reliģiskā vai etniskā piederība. Otrkārt, DPA ievērojami uzlabos nelikumīga satura dzēšanu, nodrošinot, ka tas notiek pēc iespējas ātrāk, kas pasargās cilvēkus no kaitīga un nelikumīga satura izplatības. Galvenie jaunā likuma uzdevumi ir novērst nelikumīga satura izplatīšanu, mazināt negatīvu ietekmi uz patērētāju tiesībām un katra cilvēka pamattiesībām, novērst manipulācijas (piemēram, troļļu un botu veiktā melīga un manipulatīva satura izplatība), kā arī mazināt nevēlamu ietekmi uz sabiedrības veselību (kaitīgu, cilvēkiem bīstamu, paradumu izplatība).

Īpaši lielu sociālo mediju un platformu uzraudzība ("Facebook", "Twitter", "TikTok" utml.) un to uzbūves, un darbības principu pārzināšana, nozīmē, ka likumdevējs centīsies pārcirst līdz šim izveidojušos apburtā loka situāciju. Tajā sociālie mediji nav rīkojušies gana aktīvi, lai novērstu sabiedrības radikalizēšanos tā vienkāršā iemesla dēļ, ka šis process ģenerē platformu apmeklējumu un ieņēmumus no reklāmas. Īpašie noteikumi paredzēti platformām, kas sasniedz vairāk nekā 10% no 450 miljoniem cilvēku Eiropā.

Jāuzsver, ka DPA mazāk attiecas uz t.s. jaunuzņēmumiem vai nelieliem IT uzņēmumiem. Gan e-komercijas platformu, gan sociālo mediju vietņu kontrole pamatā skars lielas platformas, kuru mērogs rada riskus plašākai sabiedrībai. Tiesa, tas nenozīmē, ka mazāka izmēra uzņēmumi varēs darboties pilnībā nepieskatīti, jo, piemēram, DPA prasības attiecībā uz e-komercijas risinājumiem (platformas, kas apvieno pārdevējus un patērētājus, tiešsaistes tirdzniecības vietas, lietotņu veikali, sadarbīgās ekonomikas platformas) paredz, ka būs jāpastiprina pārbaudes par tirgotāju sniegtās informācijas patiesumu un izlases kārtībā jāveic pārbaudes, lai novērstu nelikumīga satura parādīšanos. Lai ar jauno likumu "neapgrieztu spārnus" digitālajām. inovācijām, maziem un vidējiem uzņēmumiem būs vairāk laika, lai pielāgotos jaunajām prasībām.

Šā gada aprīlī, laikā, kad Eiropas Parlaments un Padome panāca politisko vienošanos par DPA, pasauli pāršalca ziņa par "Tesla" dibinātāja Īlona Maska ieceri iegādāties mikroblogošanas platformu "Twitter". Savā paziņojumā Masks piesauca vārda brīvību un dēvēja "Twitter" par "digitālu tirgus laukumu", kurā tiek apspriesti sabiedrībai nozīmīgi jautājumi. Masks ir izteicies arī par platformas algoritma publiskošanu, tātad daudzējādā ziņā viņa ieceres ir šķietami līdzīgas tām, ko paudis ES likumdevējs. Tomēr ir dažas nozīmīgas atšķirības. Maska gadījumā runa ir par "Twitter" pārveidošanu platformā, kas varētu mēroties spēkiem ar "Facebook", "TikTok" un citiem, proti, ir jāpanāk lielāks lietotāju skaits un iesaiste. Eiropas gadījumā pamata skats ir uz kārtības ieviešanu virtuālajā "tirgus laukumā", kurā pagaidām valda stiprāko un bagātāko likumi.

Ja jaunos spēles noteikumus šogad izdosies pieņemt gan Parlamentā, gan arī ES Padomē, DPA varētu stāties spēkā 2024. gada sākumā un dalībvalstīm, tostarp, Latvijai līdz tam laikam būs jaunās prasības jāintegrē savā tiesību sistēmā, kā arī jāizveido kontaktpunkts, lai likuma reāli būtu iedzīvināms.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.