Foto: Publicitātes foto
Rit 21. gadsimta trešā desmitgade, un mūsu labklājība ir kļuvusi nesaraujami saistīta ar sabiedrības un biznesa digitalizāciju un IT pratību. Projektā "DigiTĀLĀK" nozares eksperti vienkārši un konkrētiem piemēriem skaidro svarīgākos digitalizācijas aspektus. Tas ir ceļvedis ikvienam, kurš vēlas uzņemt stabilu kursu savai vai savas organizācijas digitālo spēju pilnveidošanai.

Par mākslīgo intelektu runā arvien biežāk, tomēr ne katrs spēs izstāstīt, ar ko tas atšķiras no citām tehnoloģijām un kā īsti darbojas. Valodu tehnoloģiju uzņēmuma "Tilde" valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs, viens no zinošākajiem Latvijā mākslīgā intelekta tehnoloģiju jomā, saka pavisam vienkārši: "Ar mākslīgo intelektu tehnoloģijas pirmo reizi ķeras pie tādām jomām un uzdevumiem, ko līdz šim spēja paveikt tikai cilvēks ar savu intelektu – lēmumu pieņemšana, analīze, secinājumu izdarīšana. Tās ir fundamentālas cilvēka intelekta spējas, ko tagad apgūst arī tehnoloģijas. Šobrīd esam mākslīgā intelekta rītausmā, bet tā jau ir spilgta un spoža".

Praktisko mākslīgā intelekta darbības rezultātu ikviens var novērtēt savā.... viedtālrunī. Skaņas signāla apstrāde, procesora darbības optimizācija, fotogrāfiju korekcijas, sejas atpazīšana – visās šajās ierastajās tālruņa funkcijās talkā nāk mākslīgais intelekts.

A. Vasiļjevs atzīst, ka šobrīd mēs nemaz nezinām, kur būsim pēc 10-20 gadiem, bet tieši tāpēc nevaram pasīvi stāvēt malā – jādomā, kā izmantot jauno tehnoloģiju valsts un biznesa darbības attīstībai, kā arī vienkārši ikdienā.

Latvijas stiprā puse – valodu tehnoloģijas

"Tilde" ir Latvijas uzņēmums, kurš visaugstāk kotējas pasaulē valodu tehnoloģiju jomā. Viss sākās ar pārliecību, ka latviešu valodai ir jādzīvo digitālajā vidē, citādi tai nebūs nākotnes. Tagad mums ir balss tulkošana, balss sintezēšana, virtuālie asistenti, un visām šīm iespējām pamatā ir mākslīgā intelekta risinājumi. Iemācot mākslīgajam intelektam valodu, tas var palīdzēt mums, piemēram, izanalizēt milzīgu apjomu teksta. Ik dienu visā pasaulē tiek publicēts simtiem, varbūt pat tūkstošiem medicīnas pētījumu. Pandēmijas laikā bija nepieciešams šo informāciju apstrādāt maksimāli ātri – novērtēt mutāciju bīstamību, ārstēšanas efektivitāti, un te var nākt palīgā mākslīgais intelekts, ātri iegūstot koncentrētas zināšanas no milzīga informācijas apjoma.

Mūsu izcilības joma ir valodu tehnoloģijas – ja pratīsim iemācīt mākslīgajam intelektam dažādas Eiropas tautu valodas, padarīt šo mākslīgo saprātu daudzvalodīgu, tas mazinās Eiropas lingvistisko sadrumstalotību un nostiprinās arī vienoto digitālo tirgu, vienlaikus saglabājot mūsu unikālo kultūru un valodu daudzveidību.

Kurš gudrāks - cilvēks vai mašīna?

Vai mākslīgā intelekta attīstība nenoplicinās dabisko intelektu? Jau tagad liela daļa cilvēku vairs neprot īsti labi orientēties kartēs, jo ceļu parāda Waze vai Google Maps. A. Vasiļjevs šajā ziņā ir mierīgs – mākslīgais intelekts drīzāk ietekmēs to, kur vērts attīstīt savu dabīgo intelektu, bet kur – paļauties uz tehnoloģiju, un tas ir normāli. Kādreiz katram "īstam vīram" bija jāprot salabot mašīna. Tagad tehnoloģijas un servisi ir tā attīstījušies, ka savu enerģiju un zināšanas varam ieguldīt citur. Drīzāk mākslīgais un dabīgais intelekts veidos pilnīgi jauna līmeņa simbiozi. Piemēram, dators spēs ļoti ātri iztulkot milzīgu teksta apjomu, bet tikai cilvēks spēs pārliecināties, vai kādā kritiskā vietā mašīna tomēr nav kļūdījusies. Tā tiks vienlaikus iegūts ātrums un drošība par rezultātu. Ne dators, ne cilvēks atsevišķi to nespētu.

Mākslīgais intelekts jau tagad kļūst par labu palīgu arī klientu apkalpošanā. 80 % klientu jautājumu ir tipveida, un kārtējo reizi atbildēt uz vienu un to pašu jautājumu cilvēkam ir nogurdinoši. Šo daļu var pārņemt virtuālais asistents – mākslīgā intelekta ārējais "iemiesojums". Atlikušos 20 %, kur jautājumi patiešām ir sarežģīti, no virtuālā asistenta pārņem speciālists, tā darot interesantāku, jēgpilnāku darbu.

Cilvēkiem bieži ir bažas, ka mākslīgais intelekts atņems darbu. Realitātē darba pienākumi vienkārši mainās. Piemērs, ka cilvēks no klientu konsultanta kļūst par virtuālā asistenta treneri, dzirdēts bieži, bet tieši tāpat notiek citās specialitātēs. Vienkāršākos darbus "paņem" mākslīgais intelekts, un cilvēks var fokusēties uz sarežģītākiem, radošākiem, netipiskākiem uzdevumiem.

Nenoliedzami, ka tehnoloģiju attīstība prasa jaunu prasmju kopumu arī cilvēkiem. Lai attīstītu valodu tehnoloģijas, tikai ar lingvista prasmēm algoritmu attīstīt nevarēs. Programmētājs savukārt nespēs izprast valodas lingvistiskās kopsakarības. Nepieciešamas integrētas prasmes, un jau pavisam drīz bāzes izpratnei par mākslīgo intelektu būs jābūt teju ikvienam. Jau pašlaik tīmeklī pieejami pamatkursi šajā jomā, bet augstskolas piedāvā padziļinātus kursus jebkuras nozares speciālistiem.

Vai mākslīgais intelekts var kļūt bīstams?

Diez vai ir kāds, kas nav redzējis slaveno triloģiju "Matrikss", kur tehnoloģijas pārņēmušas pasauli un cilvēku saujiņa cīnās pret tām. Realitātē mākslīgais intelekts ir cilvēka izstrādāts algoritms, kas "mācās" no tās informācijas, ko cilvēks iedod. Šajā procesā tiek izmantotas mašīnmācīšanās metodes jeb neironu tīkli – jaudīgas sistēmas, kuras cenšas atspoguļot to, kā domā cilvēks. Mākslīgais intelekts pasauli apgūst līdzīgi kā bērni – no tā, ko dzird un redz. Ja datoram tiek iedotas 1000 profesionālās biogrāfijas, lai tas iemācītos atlasīt labākos vadītājus, bet 900 no tiem ir vīriešu, tad, visticamāk, arī dators dos priekšroku vīriešiem. Problēma datorā? Nē, datos, ko tam iedevis cilvēks. Šajā gadījumā dators replicē cilvēka aizspriedumus.

Līdzīgi kā cilvēku rīcībā, tā arī mākslīgā intelekta tehnoloģijās jāvadās pēc ētikas principiem. Plaša diskusija bijusi par pašbraucošo auto lēmumiem avārijas brīdī, izvērtējot labāko iespējamo rīcību. Līdzīgi kā cilvēki izraisa avārijas, arī mākslīgais intelekts vēl ilgi nespēs sniegt 100 % drošību uz ceļa. Kurš uzņemsies atbildību par sekām, ir ļoti kritisks jautājums.

Visos šajos piemēros būtisks ir caurredzamības princips – cilvēkam nepieciešamības gadījumā jāspēj izsekot, kā un kāpēc iekārta pieņēmusi konkrēto lēmumu, lai nākamajā reizē varētu to koriģēt.

Regulēt, bet nesastindzināt

Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs piekrīt, ka ētiska mākslīgā intelekta izmantošana ir Eiropas prioritāte, un tam nepieciešams regulējums, gan ne tik strikts, lai bremzētu attīstību.

Labs kompromiss varētu būt prasību striktums atkarībā no tā, cik kritiski lēmumi ar mākslīgā intelekta palīdzību tiek pieņemti. Tur, kur var tikt skarta cilvēku dzīvība vai veselība, prasības ir visaugstākās, turklāt gala lēmumu pieņem cilvēks, nevis mašīna. Tāpat mākslīgo intelektu nedrīkstētu izmantot cilvēku totālai novērošanai, izsekošanai, opozīcijas iznīdēšanai – šādas tendences redzam Ķīnā, Krievijā.

Eiropas šaurā vieta – datu pieejamība

Pasaulē šobrīd notiek globāla konkurence par datiem, jo tie ir pamats mākslīgā intelekta attīstībai. Tehnoloģijas lielā mērā nosaka reģionu konkurētspēju, un mākslīgais intelekts ir šībrīža jaudīgākā un perspektīvākā tehnoloģija.

Globālās kompānijas – Facebook, Google, Apple – uzkrāj milzīgu datu apjomu par visām mūsu darbībām. Šie dati nepaliek Eiropā, un līdz ar to pie mums kavējas mākslīgā intelekta attīstība. Tāpēc Eiropā tik svarīgi strādāt kopā, nevis katrai valstij par sevi. Jau tagad uzsākts darbs pie vienotas anonimizētas veselības datu datubāzes izveides, kas reāli palīdzētu glābt dzīvības, nodrošinot precīzāku ārstēšanu.

Eiropa šobrīd Amerikai skrien pakaļ, bet, ja realizēsies ieceres par drošu datu krātuvju izveidi, vienlaikus respektējot personu datu aizsardzības principus, tas būs būtisks solis mākslīgā intelekta attīstībā un Eiropas konkurētspējas stiprināšanā.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta politisko grupu "Renew Europe"


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!